Iepriekš pausto nostāju, ka karš beigsies tikai tad, kad Krievijas armija atstās Ukrainu, nomaina negribīga atzīšana, ka vislabākais variants ir sarunu ceļā panākt vienošanos, kuras rezultātā lielākā daļa valsts paliek neskarta.

Taču Kijivai trūkst atbalsta pat šī mērķa sasniegšanai.

Ukrainas izredzes galvenokārt aptumšo Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās 5. novembrī. Viņš vairākas reizes ir teicis, ka vēlas ātri izbeigt karu. Dažas ASV un Eiropas amatpersonas cer, ka Trampu izdosies vismaz atturēt no tā, lai piespiestu Kijivu noslēgt neizdevīgu vienošanos ar Maskavu, kas nākotnē radītu nopietnus draudus Eiropas un ASV drošībai.

"The Financial Times" rakstā apgalvots, ka

slepeni tiek runāts par vienošanos, saskaņā ar kuru Krievija "de facto" saglabātu kontroli pār ieņemtajām Ukrainas teritorijām, bet pārējai valsts daļai atļautu pievienoties NATO vai piešķirt līdzvērtīgas drošības garantijas.

Ukrainai ļoti nozīmīgas būs 5. novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, tāpēc Kijivā ļoti uzmanīgi ieklausās tajā, ko saka abi vadošie prezidenta amata kandidāti – demokrāte Kamala Harisa un republikānis Donalds Tramps.

Telekanāls CBS šonakt pārraidīja interviju ar Harisu. Viņai tika vaicāts par gatavību tikties ar Vladimiru Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Harisa atbildēja, ka viņa nav gatava sēsties pie sarunu galda ar Putinu bez Ukrainas dalības, jo tikai Ukrainai varot būt teikšana par savu nākotni. Taču Harisa izvairījās sniegt tiešu atbildi uz jautājumu, vai viņa atbalsta Ukrainas uzņemšanu NATO.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.