Kopš stratēģiskās pilsētas Vuhledaras ieņemšanas pagājušonedēļ Krievija Doneckā turpina virzību uz priekšu. Ienaidnieks iegājis Toreckas austrumos, uz kuru tas virzījies jau kopš vasaras beigām. Toreckas ieņemšana Krievijai ļautu bloķēt Ukrainai svarīgus piegādes ceļus.
Maskava arī paziņojusi par vēl kāda neliela ciema ieņemšanu reģionā netālu no Vuhledaras.
Krievija kontrolē jau teju piektdaļu Ukrainas, tāpēc Kijiva ir apņēmības pilna turpināt meklēt atbalstu savam uzvaras plānam. Nedēļas nogalē gaidāmas vairākas svarīgas tikšanās.
"Saņēmu garu ziņojumu par situāciju frontē. Doneckas reģiona situācija ir īpaši sarežģīta, tāpēc centīsimies partnerus Ramšteinas sanāksmē pārliecināt par mūsu spēju stiprināšanu. Tagad, īpaši rudens mēnešos, pietiekami resursi frontē, ekipējums mūsu brigādēm spētu nomierināt Krieviju un situāciju pietuvināt mieram," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tikmēr Ungārija kārtējo reizi plāno bloķēt palīdzību Ukrainai – G7 valstu plānoto 45 miljardu eiro lielo aizdevumu. Budapešta vilcinās atjaunot Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas nepieciešams aizdevuma finansēšanai, līdz brīdim, kad ASV ievēl jaunu prezidentu.
Orbāns cer uz Trampa atkārtotu ievēlēšanu, jo abi ir sabiedrotie vēlmē atbalstu Kijivai samazināt.
" Ja Tramps kļūs par prezidentu, es aicinu viņu uztvert nopietni – vismaz tajā ziņā, ka viņš negaidīs līdz inaugurācijai, lai panāktu mieru Ukrainā. Viņš rīkosies nekavējoties," apgalvoja Ungārijas premjers Viktors Orbāns.
"Mēs fokusējamies uz pēc iespējas drīzāku pamiera panākšanu, jo esam pārliecināti, ka šo karu nevar uzvarēt kaujas laukā. Tas vienkārši nav iespējams," piebilda Orbāns.
Trampa sāncense cīņā par ASV prezidenta amatu Kamala Harisa intervijā izteikusies, ka, ja viņš [Tramps] būtu prezidents, [Krievijas vadonis Vladimirs] Putins jau tagad sēdētu Kijivā, un ka viņa neiesaistīsies nekādās sarunās ar Maskavu bez Kijivas līdzdalības.
"Nebūs nekādu panākumu kara izbeigšanai bez Ukrainas un ANO hartas līdzdalības," viņa pauda. Savukārt uz jautājumu, vai viņa tiktos ar Putinu, lai vienotos par kara izbeigšanu, Harisa atbildēja noliedzoši.
"Ne divpusēji – bez Ukrainas. Nē. Ukrainai ir jābūt teikšanai par tās nākotni," viņa uzsvēra.
Nedēļas nogalē gaidāmajā Ramšteinas grupas sanāksmes laikā no līderiem gaidāms papildu atbalsts Ukrainai – medijos izskan, ka tiks apspriesti konkrēti soļi valsts ceļam uz dalību NATO.
Nākamā ziema Ukrainai varētu būt smagākā kopš Krievijas 2022. gada februāra pilna mēroga iebrukuma, otrdien brīdināja jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Alianses vadītājs sacīja, ka gaidāmajā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Vācijā mudinās nodrošināt lielāku militāro palīdzību.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kas NATO galvenajā mītnē Briselē runāja līdzās Rutem, aicināja NATO valstis, īpaši izceļot ASV, atcelt ierobežojumus Rietumu ieročiem, kas tiek piegādāti Ukrainai, lai būtu iespējams veikt triecienus pa mērķiem Krievijas iekšienē.
Ukrainai būtu jācīnās šajā karā ne tā, ka tai ir viena roka aiz muguras, sacīja prezidents. Ukrainas atbalstītāji, tostarp arī ASV, līdz šim noraidījuši šīs prasības, aizbildinoties ar bažām par konflikta eskalāciju.
