Autovadītāji norādīja, ka kaimiņvalsts transporta uzņēmumiem ir daudz zemākas izmaksas, tai skaitā atalgojums. Diskriminējoša Ukrainā esot arī elektronisko rindu sistēma, jo poļu pārvadātājiem jāgaida daudz ilgāk, pat ja reiss notiek bez kravas. 

Savukārt Ukrainas kravas automašīnas Polijā bieži ierodas tukšas, šeit tiek piekrautas un veic braucienus Eiropas Savienības robežās, tādā veidā atņemot klientus vietējiem.

Kompromisu līdz šim nav izdevies panākt, tāpēc valdībai izvirzītas prasības aizliegt valstī reģistrēt transporta kompānijas ar kapitālu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, kā arī atjaunot ieceļošanas atļaujas Ukrainas pārvadātājiem. 

Militāro un humāno kravu pārvadājumi varētu notikt kā līdz šim, bet jāmaina noteikumi komerckravām.

Akcijas dalībnieki uzsvēra, ka nav pret Ukrainu vai tās uzņēmumiem un problēmas radījusi Polijas valdības nolaidība dialogā ar Eiropas Savienību. Tika atgādināta arī problēma, ko radīja lētais kaimiņvalsts graudu imports. 

Ukrainas Kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministrija jau iepriekš publicēja paziņojumu, kurā aicināja Poliju un Eiropas Komisiju (EK) uz kopīgu tikšanos ar visām iesaistītajām pusēm, lai risinātu jautājumus par robežpārejas punktu darbību.

"Šādi streiki un blokādes kaitē visiem – gan Ukrainas, gan Polijas pārvadātājiem," paziņojumā presei vērtēja atbildīgais ministrs Sergejs Derkačs.

Lai arī aicinājums tika nosūtīts jau oktobra beigās, Ukraina nekādas oficiālas prasības no Polijas transporta uzņēmumiem aizvien nav saņēmusi, otrdien paziņoja valdības pārstāvji.

Tāpat Ukrainas Atjaunošanas ministrija norādīja, ka Polijas pārvadātāju prasības ir sapratusi un ir atvērta konstruktīvam dialogam.

Šā gada martā Eiropas Savienība (ES) un Ukraina vienojās par transporta vīzu režīma atcelšanas pagarināšanu līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pirmajā bezvīzu režīma gadā tranzīta kravu autopārvadājumu apjoms pieauga vairāk nekā par 50%.