Pēc militārās operācijas strīdīgais Kalnu Karabahas apgabals ne tikai juridiski, bet arī faktiski būs Azerbaidžānas daļa, un vienošanās palīdzēs novērst tālāku konflikta eskalāciju. Abas puses vienojās stiprināt uzticību, kā arī apņēmās normalizēt attiecības un parakstīt miera līgumu. Turpināsies sarunas par uzticības stiprināšanas papildu pasākumiem, un starptautiskā sabiedrība aicināta atbalstīt šos centienus.
Baku atbrīvos 32 armēņu gūstekņus, bet Erevāna – divus pretinieka karavīrus.
Armēnija arī pozitīvi reaģējusi uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena piedāvājumu Vašingtonā organizēt abu valstu ārlietu ministru sarunas. Konfliktā iesaistītas puses iepriekš pieļāva iespēju, ka miera līgumu varētu noslēgt līdz gada beigām, tomēr miera sarunās, kurās kā vidutāji atsevišķi darbojas Eiropas Savienība, ASV un Krievija, būtisks progress līdz šim nav panākts. Tāpēc šis paziņojums tomēr jāvērtē piesardzīgi.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
