Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels bija ieradušies Pekinā.
Eiropai attiecības ar Ķīnu ir svarīgas, un nolemts tās rūpīgi sabalansēt – Eiropa grib nevis atdalīt savu ekonomiku no Ķīnas, bet samazināt riskus, proti, Eiropa nav gatava sekot ASV prasībām par attiecību saraušanu ar Ķīnu.
Ķīna, kas Eiropu uzskata par svarīgu eksporta tirgu, pauda bažas par tirdzniecības protekcionismu un "riska mazināšanu", tā ir ES iniciatīva, lai samazinātu savu atkarību no jebkuras valsts, bet galvenokārt no Ķīnas, attiecībā uz svarīgām izejvielām un produktiem.
ES, kas importu no Ķīnas uzskata par potenciālu draudu uzņēmumiem un darbavietām, izdarīja spiedienu uz Ķīnu saistībā ar tās lielo tirdzniecības pārpalikumu ar Eiropu un de facto atbalstu Krievijai karā Ukrainā.
Eiropa protestē pret negodīgo konkurenci
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, tiekoties ar ES līderiem, gan īsti nereaģēja uz Eiropas centieniem attiecībā uz riska samazināšanu un tā vietā nosauca Ķīnu par partneri Eiropai tirdzniecības un tehnoloģiju nozarēs – tās ir jomas, kurās ASV ierobežo eksportu uz lielāko konkurenti Ķīnu.
Pēc tikšanās Ķīnas un ES pārstāvji rīkoja atsevišķas preses konferences, un abu pušu attiecību vērtējums atšķiras.
"Pašreizējā starptautiskajā vidē, kurā pieaug turbulence, Ķīnas un ES attiecībām ir stratēģiska nozīme un globāla ietekme – tās ietekmē mieru, stabilitāti un labklājību pasaulē. Abas puses ir atbildīgas par to, lai kopīgi nodrošinātu pasaulei lielāku stabilitāti un stimulu attīstībai," teica Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins.
Fon der Leiena atļāvās arī kritiskākus vārdus. "Politiski Eiropas līderi nespēs paciest, ka mūsu rūpniecisko bāzi grauj negodīga konkurence. Bet es priecājos, ka mēs vienojāmies ar prezidentu Sji, ka tirdzniecībai starp mums ir jābūt līdzsvarotai."
"Mums ir sarežģītas attiecības ar Ķīnu, kas ir pelnījušas atklātas diskusijas," atzina EK prezidente.
Bažas par piespiedu darba izmantošanu
Tikai dienu pirms samita Ķīna noraidīja fon der Leienas sūdzību par ES tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, sakot, ka ES pati ir atbildīga par tirdzniecības nelīdzsvarotību, jo tā pati ir apturējusi uzņēmumu eksportu uz Ķīnu.
Abu tirdzniecības attiecības arī sarežģī jaunākais ziņojums, kas atklāj, ka Eiropas lielākie apģērbu zīmoli ("Ralph Lauren", "Burberry", "Zara" un tā mātesuzņēmums "Inditex") ir pakļauti riskam iegūt produktus, kas ražoti, izmantojot uiguru piespiedu darbu.
Sjiņdzjanas reģions, kur dzīvo uiguri, saražo aptuveni 23% procentus no pasaules kokvilnas. ES arī šobrīd tiek apspriests priekšlikums aizliegt ar piespiedu darbu ražotu izstrādājumu ienākšanu ES tirgū.
Tāpat ES redzeslokā ir aptuveni 13 Ķīnā bāzēti uzņēmumi, kas iesaistīti divējāda lietojuma preču piegādē Krievijai.
Eiropadomes prezidents pieprasījis, lai Pekina nekavējoties izskata šo "uzņēmumu sarakstu", jo Eiropa nākamnedēļ varētu lemt, vai šiem ķīniešu uzņēmumiem piemērot sankcijas.
"Mēs vēlreiz uzstājām, ka Ķīnai nevajadzētu piegādāt Krievijai militāras preces. Un mēs atkārtojām, cik svarīga ir Ķīnas rīcība, lai neļautu Krievijai apiet sankcijas," teica Mišels.
