Ar lūgumu kandidēt prezidenta vēlēšanās pie Putina vērsās pašpasludinātās "Doneckas tautas republikas" parlamenta priekšsēdētājs Artjoms Žoga, un Putins pavēstīja, ka esot ar mieru kandidēt.
The Kremlin released a video of the moment Lieutenant Colonel Artyom Zhoga, a Russian military officer, asked President Vladimir Putin to run for re-election following an awards ceremony on Friday.
— The Moscow Times (@MoscowTimes) December 8, 2023
Read more here: https://t.co/RAVRtAggtx pic.twitter.com/9sE81vaWLL
Parodija par brīvām vēlēšanām
Šīs būs pirmās prezidenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Eksperti pieļauj, ka tas sagādāt Putinam zināmus izaicinājumus.
Putina paziņojums par kandidēšanu uz vēl vienu termiņu nav nekāds pārsteigums. Krievijā vēlēšanas jau labu laiku ir pārvērtušās par farsu, un arī šobrīd nevienam nav šaubu, ka Putins tiks pasludināts par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada martā; balsošana ir paredzēta trīs dienas no 15. līdz 17. martam.
Krievija acīmredzot plāno šīs prezidenta vēlēšanas sarīkot arī okupētajos Ukrainas apgabalos, lai gan pašlaik nav skaidrs, kāda būs situācija pavasarī un vai Ukrainai izdosies atgūt zaudēto teritoriju.
Putins tuvojas Staļina rekordam
Krievijā prezidents tiek ievēlēts uz sešu gadu termiņu.
2020. gadā veiktie Krievijas konstitūcijas grozījumi ļautu Putinam palikt amatā vēl divus termiņus; tas nozīmē, ka viņš varētu valdīt līdz pat 2036. gadam.
Nākamgad apritēs jau 25 gadi kopš Putina nākšanas pie varas Krievijā. Pēdējos gados Putins nereti salīdzināts ar ilggadējo PSRS vadoni Leonīdu Brežņevu, bet Putins jau sen viņu ir pārspējis valdīšanas ilguma ziņā (Brežņevs bija pie varas no 1964. gada līdz nāvei 1982. gadā). Tādējādi pašlaik Putins atpaliek tikai no padomju diktatora Staļina, kurš bija PSRS vadonis no 1924. līdz 1953. gadam.
Paredzams, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās Putinam būs vairāki Kremļa akceptēti "konkurenti", kuru uzdevums būs radīt priekšstatu, ka vēlēšanas ir brīvas un demokrātiskas.
Taču pieredze rāda, ka Krievijā prezidenta vēlēšanām netiek pielaists neviens, kas varētu radīt reālu konkurenci Putinam, piemēram, opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš pašlaik ieslodzīts cietumā. Navaļnijs aicinājis savus atbalstītājus piedalīties vēlēšanās un balsot par jebkuru citu kandidātu, tikai ne Putinu.
Putins labprātīgi neaizies no Kremļa
Vēlēšanas Krievijā ir tikai formalitāte – Putins dominē pār politisko sistēmu un medijiem. Taču šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas, kas notiks kara ēnā.
"Viņš vienkārši turpinās kandidēt, kamēr atkāpsies, tiks noņemts no amata vai nomirs. Nākamajās vēlēšanās viņi izvirzīs dažus joku kandidātus, kuriem tiek maksāts par muļķīgām kampaņām, kas saņem nenozīmīgas balsis. Īstā opozīcija atrodas apcietinājumā," norāda drošības analītiķis Maikls Klārks.
"Tomēr pirmo reizi iedzīvotāji balsos, izjūtot kara sekas uz visām dzīves jomām. Krievija plāno palielināt aizsardzības budžetu vēl par 70%, kas kopumā sasniegtu jau 300% kopš iebrukuma sākuma. Visa ekonomika kļuvusi par kara ekonomiku. Un tas tiek darīts uz veselības, izglītības, sociālā nodrošinājuma rēķina, kas šajā kampaņā var radīt Kremlim sarežģījumus."
Levadas centra veiktā sabiedriskās domas aptauja gan rāda, ka 78% respondentu gribētu, lai Putins paliek prezidenta amatā arī pēc 2024. gada.
Represīvā režīma apstākļos grūti pārliecināties par šādu aptauju objektivitāti, taču daudzas pazīmes liecina, ka Putina sāktais karš pret Ukrainu nav būtiski vājinājis sabiedrības atbalstu viņa režīmam.
Krievijā ik pa laikam izskanējušas baumas par 71 gadu vecā Putina veselības stāvokli, tomēr Kremlis noliedz, ka Putinam būtu nopietnas veselības problēmas.
Opozīcija cer uz Krieviju bez Putina
Cīņu pret Kremļa propagandu turpina ieslodzītā opozīcijas līdera Navaļnija sabiedrotie. Maskavas ielās izvietoti plakātus, kas maskēti kā Jaungada apsveikumi, bet uz tiem izvietotie QR kodi ved uz lapu "Krievija bez Putina". Opozīcija aicina balsot par jebkuru citu, tikai ne Putinu, norādot, ka šis balsojums ir referendums par tautas atbalstu Putina karam.
"Mēs gribam pēc iespējas vairāk cilvēku padarīt par Putina oponentiem. Gan Putina atbalstītājus, gan tos, kurus politika neinteresē," skaidro Pretkorupcijas fonda direktors Ivans Ždanovs.
"Gribam pārliecināt, ka visas viņu problēmas ir saistītas ar karu – mobilizācija, karavīru nāves, augošās cenas un valsts izolācija. Tās visas ir problēmas, kuras radījis Putins. Liela daļa Putinam lojālo cilvēku dažādu iemeslu dēļ ir viņā vīlušies."
