Tikmēr Dragi pietuvināti avoti paziņojuši, ka pats bijušais Itālijas valdības vadītājs nepretendē ne uz vienu vadošo amatu ES institūcijās.
Laikraksts norādīja, ka citi potenciālie Eiropadomes prezidenta amata kandidāti ir pašreizējais Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un pašreizējā Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena.
Atšķirībā no Dragi abi premjerministri ir saistīti ar lielākajām Eiropas politiskajām partijām, kas ir svarīgs faktors iecelšanai ES institūciju vadošajos amatos. Dragi bezpartejiskums varētu "viņam kaitēt", laikrakstam sacīja kāds vārdā nenosaukts ES diplomāts.
Tāpat laikraksta publikācijā minēts, ka, lai gan Itālija varētu atbalstīt Dragi virzīšanu augstajam amatam, Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis jau ilgstoši norāda, ka rietumeiropieši pārāk bieži ieņem vadošos amatus ES institūcijās.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels varētu priekšlaicīgi pamest ietekmīgo amatu, jo viņš ir nolēmis kandidēt šovasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Mišela pilnvaru termiņš noslēgsies tikai novembra beigās. Ievēlēšanas gadījumā viņš līdzšinējos pienākumus Eiropadomē pildīs līdz 16. jūlijam.
Mario Dragi iepriekš bijis ne vien Itālijas premjerministrs, bet arī vadījis Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad viņš atkāpās no Itālijas valdības vadītāja amata, medijos izskanēja pieņēmumi, ka 76 gadus vecais politiķis un baņķieris varētu kļūt par nākamo Itālijas prezidentu.
