Valdība norāda, ka tā jau ir ieklausījusies zemnieku prasībās un samazinājumi nav tik lieli, kā bija sākotnēji plānots.
Berlīnē, Hamburgā, Ķelnē un daudzviet citur Vācijā zemnieki turpina ar savu tehniku bloķēt ceļus, ielas un šoseju izejas. Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes varasiestādes pirmdien ziņoja, ka tās teritorijā ir bloķētas visas pieejas lielceļiem.
Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka viņi nesaņem atbilstošu samaksu par savu darbu. Turklāt šādā situācijā valdība vēlas viņiem uzlikt papildu finansiālo nastu, samazinot dažādas subsīdijas un nodokļu atlaides.
Subsīdiju apcirpšana bija to pasākumu vidū, par kuriem valdošā koalīcija vienojās nolūkā aizlāpīt to iztrūkumu budžetā, ko pagājušā gada nogalē radīja Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums.
Konstitucionālā tiesa atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai atvēlēto 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla.
Šis spriedums valsts budžetā radījis aptuveni 30 miljardu eiro lielu iztrūkumu, valdībai jāmēģina to segt, tai skaitā ar subsīdiju samazināšanu.
Saskaņā ar pašreizējo valdības ieceri 2024. gadā paredzēts degvielas subsīdijas zemkopjiem samazināt par 40%, 2025. gadā vēl par 30%, bet no 2026. gada atcelt tās vispār.
Izskan bažas, ka Vācijas lauksaimnieku protestus savā labā varētu izmantot radikālie politiskie spēki. Atsevišķās demonstrācijās ir redzama viņu atribūtika. Tādēļ Vācijas ekonomikas un klimata rīcības ministrs Roberts Hābeks, kuram nesen mēģināja uzbrukt protestētāju grupa, sacīja, ka daži demonstranti patiesībā sapņo par apvērsuma rīkošanu valstī.
Taču atbalstu zemnieku nostājai pauda arī gan atsevišķi Vācijas kanclera Olafa Šolca Sociāldemokrātiskās partijas biedri, gan opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības politiķi, piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes premjers Hendriks Vists.
"Jautājuma būtība ir tajā, vai zemnieku ģimenēm ir nākotnes izredzes. Es nekad neesmu redzējis, ka jauna paaudze pārņemtu saimniecību un tajā neieguldītu. Vienmēr notiek ieguldījumi. Tas tiek darīts gan dzīvnieku labturības vārdā, gan patērētāju vārdā, lai produkcija būtu mūsdienīgāka.
Tagad tas vairs nenotiek, jo jauni cilvēki ir satraukti. Tam klāt nāk šie papildu izdevumi. Tāpēc es izprotu lauksaimnieku satraukumu, grūtības un bažas," atzina Vists.
Intensīva lauksaimniecība ietekmē arī vidi un klimatu. Tāpēc zemniekiem jau drīzā nākotnē nāksies veikt pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
Zīmīgi, ka otrdien nācis klajā arī Eiropas Savienības zinātnieku paziņojums, ka aizvadītais gads ir bijis karstākais novērojumu vēsturē.
