Tas tika salīdzināts ar līdzīgu likumu, kas ir spēkā Krievijā, tādēļ bija bažas, ka arī Gruzijas valdība to varētu izmantot opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Opozīcijas politiķi un izteikti eiropeiski noskaņotie Gruzijas iedzīvotāji tajā saskatīja mēģinājumus ieviest līdzīgas metodes kā Krievijā.
Protestētāji ar ES karogiem rokās
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" noraidīja šo kritiku, tomēr pēc lieliem protestiem Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās ceturtdien paziņoja, ka tomēr nevirzīs tālāk "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
Tas gan nenozīmē, ka konflikts starp valdošo varu un tās pretiniekiem būtu izsmelts.
Pie Gruzijas parlamenta šonedēļ uzjundīja 2003. gada "Rožu revolūcijas" atblāzma – iedzīvotāji ar Eiropas Savienības (ES) karogiem rokās centās ielauzties parlamentā, lai apturētu, viņuprāt, notiekošos politiskos uzbrukumus valsts centieniem kļūt par daļu no Rietumu kopienas.
"Jau no paša sākuma ir valdījusi absolūti nelikumīga rīcība no "Gruzijas sapņa" puses, vai, pareizāk sakot, Krievijas režīma.
Jūs redzējāt pārmērīgu spēka pielietošanu no policijas puses, un par to saņemti arī dažādi starptautiski vēstījumi," spriež opozīcijas pārstāvis Giorgijs Vašadze.
Valdību vaino par līdzināšanos Krievijas režīmam
Iedzīvotāju dusmas, kā arī dūru cīņas parlamentā nedēļas sākumā izraisījis valdības izstrādātais un pirmajā lasījumā parlamentā pieņemtais likums par ārvalstu interešu deklarēšanu, kas piespiestu Gruzijas nevalstiskās organizācijas reģistrēties "ārvalstu ietekmes aģentu" sarakstā, ja vairāk kā piektdaļa no finansējuma tiek saņemta no ārvalstīm.
Pēc likuma gara tas ir identisks Krievijā pieņemtam likumam, ar kura palīdzību Krievijas režīms centies apspiest un marginalizēt neatkarīgos medijus un pret valdošajiem spēkiem kritiskas organizācijas.
Maskavas iespējamo iesaisti notiekošajā pieļāvusi arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvilli, kas protestu laikā nāca klajā ar atbalsta paziņojumu protestētājiem, sakot, ka valdošie spēki grib nolaupīt Gruzijas eiropeisko nākotni.
"Nevienam nav tiesību likt šādus slazdus. Šis likums, kurš nebija vajadzīgs nevienam un nācis no nekurienes, lai neteiktu, ka to diktējusi Maskava, ir jāatceļ," uzsvēra Zurabišvilli.
Miljardieris kā "Gruzijas sapņa" krusttēvs
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" kategoriski noraida protestētāju un savu politisko pretinieku izvirzītās apsūdzības, un pat vēl vairāk – saista likumu ar pašas Eiropas Savienības prasībām, lai gan Eiropas Savienības ārlietu koordinators Žuzeps Borels jau norādījis, ka likums neatbilstot Eiropas standartiem un vērtībām.
"Likums ir svarīgs, jo tas palīdzēs caurskatāmībai un samazinās neskaidrības. Tā ieviešana Gruzijā ir arī nepieciešama depolarizācijai, kas ir viens no 12 rīcības punktiem, kurus piedāvājusi Eiropas Savienība," apgalvo partijas "Gruzijas sapnis" līderis Iraklijs Kobahidze.
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" uzvarējusi pēdējās trijās parlamenta vēlēšanās Gruzijā. To sākotnēji finansēja lielākoties Krievijā naudu sapelnījušais miljardieris Bidzina Ivanišvilli, kuram pirms vairāk nekā desmit gadiem izdevās izveidot pret "Rožu revolūcijas" līderi un izteikti prorietumniecisko prezidentu Mihailu Saakašvili vērstu koalīciju, izmantojot sabiedrībā pieaugošo kritiku par Saakašvili pārvaldības metodēm, tostarp arī protestu apspiešanu.
ES mēģina panākt Saakašvili atbrīvošanu
2013. gadā Saakašvili zaudēja Gruzijas prezidenta amatu, bet pēc tam piedzīvojis vētrainu karjeru, sākot ar bēgšanu no valsts un iesaistīšanos pēc Maidana revolūcijas politiskajos notikumos Ukrainā.
Saakašvili pat ieguva Ukrainas pilsonību, un toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko viņu iecēla par Odesas apgabala gubernatoru. Taču pēc neilga laika viņš arī Ukrainā krita nežēlastībā un nonāca "persona non grata" statusā.
2021. gada oktobrī viņš slepus atgriezās Gruzijā, kur nekavējoties tika apcietināts. Cietumā viņš pieteica badastreiku, protestējot pret valdošās varas rīcību, ko viņš uzskata par politisku izrēķināšanos.
Saakašvili atbrīvošana ir viens no nosacījumiem, ko Eiropas Savienība izvirzījusi, lai piešķirtu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Gruzijai.
Pagājušā gada vasarā šādu statusu ieguva Ukraina un Moldova, bet ne Gruzija.
Lai gan 85 procenti Gruzijas iedzīvotāju atbalsta virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, gaidāms, ka Saakašvili jautājums un strukturālas problēmas, piemēram, tieslietu sistēmas neatkarības nodrošināšana, tam turpinās radīt būtiskus šķēršļus.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašos protestus raisīja valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalsta šo likumprojektu, apgalvoja, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.
Rietumvalstis brīdināja Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
