ĪSUMĀ
- Izraēla okupēja Golānas augstienes 1967. gadā arābu-Izraēlas jeb Sešu dienu kara laikā, pēc kā aizsākas konflikts pār Izraēlas okupētajām teritorijām reģionā.
- 1981. gadā daļa Golānas augstieņu tika vienpusēji pievienotas Izraēlai.
- Šī gada 25. martā ASV prezidents Donalds Tramps padarīja ASV par vienīgo valsti, kas ir atzinusi Golānas augstienes kā Izraēlas teritoriju.
Īsumā par teritoriju
Golānas augstienes ir akmeņaina plakankalnes teritorija Sīrijas dienvidrietumos. Golānas rietumos ir upe Jordāna, ezers Kinnerets (zināma arī kā Galilejas jūra un Tibērija ezers), ziemeļos – Hermona kalns. Augstienes teritorija ir aptuveni 1150 km2 liela. Līdz 1967. gadam tā piederēja Sīrijai, taču arābu-Izraēlas kara rezultātā Izraēla to daļēji okupēja, un 1981. gadā tā vienpusēji aneksēja Golānas augstieņu daļu.
Mūsdienās augstienēs dzīvo aptuveni 50 000 cilvēku, no kuriem pusi veido Izraēlas ebreju ieceļotāji, un otru – druzu kopiena ar sīriešu saknēm. Druzi ir pārsvarā pret Izraēlas pilsonības iegūšanu, izvēloties labāk saglabāt ciešu saikni ar Sīriju. Kopumā iedzīvotāji Golānas augstienē dzīvo relatīvi mierīgos apstākļos, izvairoties no konfliktiem savā starpā.
Augstiene atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, kas dod iespēju Izraēlai vērot Sīrijas darbības. Golānas vidienes topogrāfija veido dabīgu buferzonu pret militāriem iebrukumiem no Sīrijas puses. Tāpat augstienē atrodas trešdaļa no Izraēlas ūdens rezervēm, kā arī vienīgais tās slēpošanas kūrorts.
1967. gada arābu-Izraēlas karš
1948. gadā tika pasludināta Izraēlas valsts. Izraēlas neatkarība izraisīja nemitīgi gruzdošu konfliktu, jo valsts tika izveidota arābu apdzīvotās zemēs, no kurām pamatiedzīvotāji tiek izspiesti.
Gan vairāk nekā piecdesmit gadus atpakaļ, gan mūsdienās liela daļa arābu valstis joprojām neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.
Tāpat arī vairākas musulmaņu teroristu organizācijas neatzīst Izraēlu un veic uzbrukumus tās teritorijā. Tas savukārt izraisa Izraēlas pretreakciju, konfliktam turpinoties. Neilgi pēc neatkarības pasludināšanas 1948. gada beigās Izraēlas arābu kaimiņi centās iznīcināt jauno valsti, taču pieredzēja sakāvi. Arābu valstīm bija ļoti grūti tikt pāri zaudējumam un sākās bruņošanās sacensības starp kaimiņiem Ēģipti, Izraēlu un Sīriju.
1967. gadā trešā arābu-Izraēlas jeb Sešu dienu kara laikā Izraēla deva triecienu Ēģiptei, Jordānijai un Sīrijai, kurā Izraēla atkal guva panākumus, iegūstot tādas teritorijas kā stratēģiski svarīgās Golānas augstienes.
Lai arī Izraēlai izdevās lielā mērā atraidīt uzbrukumus tai, tā nekad nav beigusi bažīties par savu arābu kaimiņu nodomiem. Abas puses vienmēr ir uzskatījušas, ka agrāk vai vēlāk notiks nākamais karš.
Pēc 1967. gada arābu-Izraēlas kara Aukstā kara laikā turpinājās bruņošanās arābu valstu un Izraēlas starpā, un abas Aukstā kara lielvaras un to sabiedrotie nodrošināja abas puses ar militāro tehniku.
Kamēr Padomju Savienība nodrošināja Ēģipti ar modernu gaisa tehniku, tikmēr Izraēla uzturēja siltas attiecības ar ASV, kā arī iepirka no tās sabiedrotajiem gaisa tehniku no Francijas un tankus no Lielbritānijas.
ASV kā vienīgā valsts, kas atzinusi Golānas augstieni
Līdz šī gada martam nebija neviena valsts, kas būtu oficiāli atzinusi Izraēlas kontroli un okupāciju pār šīm stratēģiski svarīgajām augstienēm Sīrijas teritorijā. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un citas valstis uzskatīja, ka vienošanos par Izraēlas un Sīrijas robežām šo valstu starpā vajadzētu sasniegt diplomātiskā ceļā.
Pagrieziena punkts notika 21. martā, kad ASV prezidents Donalds Tramps savā "Twitter" kontā paziņoja, ka "Pēc 52 gadiem ir pienācis īstais brīdis ASV pilnībā atzīt Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, kas Izraēlai un reģionālajai stabilitātei un drošībai ir stratēģiski svarīgi".
Jau šī gada martā ASV Valsts sekretāra Maika Pompeo vīzītes laikā Izraēlā tās premjerministrs Bendžamins Netanjahu atkārtoti lūdza ASV atzīt Izraēlas suverenitāti pār Golānu.
Golānas atzīšana no ASV puses nozīmētu arī Netanjahu popularitātes kāpumu nākamajās vēlēšanās, kas ir paredzētas šogad.
Pēc ASV prezidenta paziņojuma vairākas dienas vēlāk, 25. martā, Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, jau oficiāli atzīstot Golānas augstienes par Izraēlas suverēno teritoriju. ASV rīkojums attiecīgi ir nonācis pretrunās ar starptautiskajām tiesībām, kas uzsver, ka augstienes ir Sīrijas teritorija un tā ir tikusi nelikumīgi okupēta.
Šādu ASV lēmumu Tramps ir pamatojis ar dažādiem iespējamajiem nākotnes miera līgumiem reģionā, kas balstās uz Izraēlas vajadzībām aizsargāt sevi no Sīrijas un citiem reģionāliem draudiem.
Tramps attiecīgi ir arī uzsvēris, ka šis lēmums nekādīgi netika pieņemts ar mērķi ietekmēt Izraēlas vēlēšanas un Netanjahu popularitāti.
Pats Bendžamins Netanjahu vēlmi pēc Golānas augstieņu atzīšanas kā daļu no Izraēlas teritorijas ir pamatojis ar to, ka Izraēla ieguva tiesības uz Golānas augstienēm godīgā ceļā, tas ir, aizstāvēšanās rezultātā, atvairot arābu kaimiņu draudus. Netanjahu, uzrunājot Trampu, sacīja: "Jūsu atbalsts notiek laikā, kad Golāna augstienes jautājums ir aktuālāks nekā jebkad iepriekš Izraēlas drošībai. [..] Piemēram, Irāna cenšas nostiprināt savas bāzes Sīrijā, lai uzbruktu mums. No Sīrijas robežas tā ir palaidusi dronus mūsu gaisa telpā un raķetes mūsu teritorijā".
Tajā pašā laikā Sīrija, atbildot uz ASV lēmumu atzīt Golānas augstienes kā Izraēlas teritoriju, ir lūgusi ANO Drošības padomei rīkot steidzamu sanāksmi, lai diskutētu par šo lēmumu. Kā ziņo Sīrijas valsts ziņu aģentūra "SANA", Sīrijas vēstnieks ANO, Ženēvā, Husams Edins Āla 20. martā izteica brīdinājumu par Izraēlas "ļaunprātīgiem mēģinājumiem izmantot situāciju un jaunākos notikumus Sīrijā un reģionā, lai konsolidētu okupāciju".
Tajā pašā laikā Sīrijas valdības kritiķi ir atzīmējuši, ka, lai gan Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada valdība bieži vien ir runājusi par "Golānas augstieņu atbrīvošanu", tā nav veikusi nekādas reālas darbības, lai Golānu atgūtu.
Par būtiskāko piemēru, kad Sīrija centās atgūt Golānas augstienes, var minēt 1973. gada Tuvo Austrumu karu, kas gan Sīrijai izvērsās neveiksmīgs, jo par spīti Izraēlas smagajiem zaudējumiem tā tomēr spēja atraidīt uzbrukumu. Minēto relatīvo miera situāciju Golānas augstienēs ir saglabājis fakts, ka abas valstis 1974. gadā parakstīja pamieru, un kopš tā brīža uz pamiera līnijas atrodas ANO novērotāju spēki.
Kas gaidāms nākotnē?
Nākotnē varēs vērot, kāds būs ANO Drošības padomes spriedums saistībā ar ASV lēmumu oficiāli atzīt Golānas augstienes par Izraēlas teritoriju. Katrā gadījumā ASV lēmums ir nostādījis ASV sabiedrotās valstis neērtā situācijā, jo arābu un musulmaņu pilsoņi varētu sākt apšaubīt arī šo valstu intereses "miera plāna" atbalstīšanā, kas ir pretrunā ar ANO rezolūcijām un starptautiskajām normām.
Tajā pašā laikā Libānas šiītu kustības "Hezbollah" vadītājs Hassans Nasrallahs, kas ir galvenā Sīrijas sabiedrotā, aicināja pretoties ASV lēmumam. "Hezbollah" līderis uzsvēra, ka Trampa gājiens ir nopietns parvērsiena punkts arābu-Izraēlas konflikta vēsturē.
Tāpat nav skaidrs, kas notiks nākotnē Sīrijas un Izraēlas divpusējo attiecību sakarā, jo diplomātisko attiecību abu valstu starpā nav.
Ir bijuši gadījumi, kad attiecības ir tikušas skaidrotas ar Turcijas palīdzību, taču dažādu iemeslu dēļ šīs darbības tika pārtrauktas.
Lai gan pašās Golānas augstienēs ikdienas dzīve norit visai rāmi, arābu-Izraēlas vāji iesaldētais konflikts joprojām par sevi atgādina un ik pa laikam noved pie karadarbības. Piemēram, pret Izraēlu ir notikušas vairākas palestīniešu sacelšanās – intifadu, tāpat ir bijuši konflikti ar Libānu, ir veiktas operācijas pret teroristiskajām organizācijām, piemēram, pret "Hamas" Gazas joslā.
Tāpat neizskatās, ka pašā Izraēlā varētu mainīties viedoklis par Golānas augstienēm. Šīs valsts sabiedrībā valda vispārējs atbalsts Golānas augstieņu saglabāšanai Izraēlas vajadzībām, jo to iedzīvotāji uzskata, ka augstienes ir stratēģiski pārāk svarīga teritorija no tāda aspekta kā drošība, lai to atgrieztu Sīrijai.
Līdzīgi ir izteicies arī ASV vēstnieka vietnieks ANO Džonatans Koens, kurš ASV lēmumu pamatoja: "Atļaut Sīrijas un Irānas režīmiem kontrolēt Golānas augstienes nozīmētu acu pievēršanu uz Asada režīma veiktajām nežēlībām, kā arī ļautu Irānai turpināt desabilizēt reģionu".
Tajā pašā laikā Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Bahrams Gasemi sacīja: "Trampa personīgais un neapdomātais lēmums ir bīstams un novedīs pie tālākas krīzes Tuvajos Austrumos", un līdzīgi arī Krievija, kas arī ir Sīrijas sabiedrotā valsts, uzskata, ka Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm vēl vairāk destabilizēs reģionu.
Katrā gadījumā jau drīz varēs vērot, kā tieši Trampa parakstītais atzinums par Golānas augstienēm ietekmēs situāciju gan reģionā, gan pašās augstienēs.
