Vislielāko militāro un finanšu palīdzību Ukrainai sniedz ASV, kuras atbalsts kopš kara sākuma sasniedzis 3,7 miljardus dolāru. ASV atjaunos arī Otrā pasaules kara lendlīzes programmu, kuras ietvaros Ukrainai un citām Eiropas valstīm tiks piegādāts bruņojums. Ievērojamus līdzekļus Ukrainai atvēl arī Eiropas Savienība un citas sabiedroto valstis.
Kādēļ Ukrainai nepieciešama artilērija?
Ukraina kopš kara sākuma (un arī vēl pirms tam) no Rietumiem saņēma prettanku un strēlnieku ieročus, kā arī munīciju. Tādi prettanku ieroči kā amerikāņu "Javelin" vai britu "NLAW" bija ļoti noderīgi Ukrainas karaspēkam, lai izšķirošajās iebrukuma pirmajās dienās apturētu Krievijas karaspēka bruņutehnikas virzību uz priekšu. Kaujās Kijivas, Sumu, Černihivas un Harkivas apkārtnē Krievijas karaspēks nespēja sasniegt savus mērķus, piedzīvoja lielus zaudējumus, morāles un loģistikas problēmas, un marta beigās sāka atkāpties.
Vienlaikus kopš paša kara sākuma Ukraina ir aktīvi prasījusi sabiedroto valstīm smago bruņojumu, īpaši artilēriju, kas tai ļautu pāriet pretuzbrukumā un atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas. Diskusijas sabiedroto valstu starpā par izšķirošāku Ukrainas atbalstu ilga vairākas nedēļas. Lielu ietekmi valstu pozīcijā spēlēja citstarp bailes no tālākas eskalācijas attiecībās ar Kremli, tomēr pēc acīmredzamas krievu karaspēka neprofesionalitātes, milzīgajiem zaudējumiem un sarīkotajiem slaktiņiem Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet Ukrainā rietumvalstis sāka aizvien mazāk uztraukties par kareivīgiem Maskavas paziņojumiem un sāka piegādāt Kijivai nopietnu uzbrukuma bruņojumu.
Pēc tam, kad Krievija izveda vienības no Kijivas, Černihivas un Sumu apkārtnes, tika sagaidīts, ka Maskava sakopos savu spēku atliekas Ukrainas austrumos, lai Donbasā ielenktu Ukrainas armiju un līdz 9. maijam sasniegtu vismaz kaut kādu uzvaru. Tomēr arī tas Krievijas armijai nav izdevies, un iebrucēji ar lieliem zaudējumiem ir spējuši gūt vien lokālas uzvaras atsevišķos frontes iecirkņos. Savukārt Harkivas apkārtnē maija pirmajās dienās ukraiņi ir veikuši uzbrukuma operācijas, atspiežot Krievijas armiju no pilsētas vairāku desmitu kilometru attālumā.
Vairāki analītiķi un Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvji ir izteikušies, ka vasaras sākumā karš ieiet jaunā fāzē – šoreiz ar Ukrainas spēku masīvu uzbrukumu, lai atgūtu zaudētās teritorijas. Lai Ukraina varētu to panākt, izšķiroša nozīme būs NATO piegādātajiem smagajiem ieročiem, galvenokārt artilērijai. NATO artilērija izmanto citu kalibru nekā Krievijas armija un spēj šaut gan tālāk, gan arī precīzāk.
Krievijas armijā artilērijai tradicionāli tikusi piešķirta liela nozīme – ar to vispirms tiek dots masīvs trieciens pretinieka pozīcijām, kam seko kājnieku uzbrukums. Spējas likvidēt Krievijas artilēriju Ukrainai būs kritiski svarīgas, sākot jebkādu nopietnu pretuzbrukumu. Krievijas rīcībā ir liels skaits padomju ražojuma pašgājējartilērijas iekārtu – piemēram, 203mm "Peonija" un 152mm "Hiacint" un "Akacija", bet to šaušanas attālums iepaliek rietumvalstu tehnikai. Tā "Peonija" var šaut līdz 47 kilometru attālumā, bet "Hiacint" un "Akacija" no 25 līdz 30 kilometriem. Tikmēr NATO artilērija pārsvarā šauj 30 līdz 40 kilometru attālumā. Šaušanas attālumu abas puses gan var palielināt, izmantojot raķešu artilērijas lādiņus.
Tanki un haubices: Smagās tehnikas piegādes apjomi Ukrainai strauji pieaug
Sākotnēji Rietumu sabiedrotās valstis uzskatīja, ka Ukrainu nepieciešams apbruņot ar Padomju Savienībā ražotu militāro tehniku, jo ukraiņiem jau ir pietiekama pieredze tās izmantošanā. Savukārt, lai izmantotu NATO ražotas iekārtas, būtu nepieciešama ilgstoša apmācība. Tā jau aprīļa sākumā Čehija un Slovākija kļuva par vienām no pirmajām valstīm, kas Ukrainai sāka piegādāt smago bruņojumu, nosūtot vairākus T-72 tankus, bruņotas kājnieku kaujas mašīnas, Padomju Savienībā ražotas S-300 pretgaisa raķešu sistēmas. Prāga un Bratislava arī apņēmās remontēt Ukrainas bruņojumu, kas būs cietis kaujās.
Aprīļa nogalē izskanēja, ka Polija sūtīs savus T-72 tankus Ukrainai, kad Lielbritānija apņēmās aizstāt tos ar saviem tankiem. Bruņotu kājnieku kaujas mašīnu piegādi Ukrainai sākusi arī Austrālija.
Aprīlī par ievērojamu militārās palīdzības apjomu pavēstīja ASV, kas apņēmās Ukrainai piegādāt papildu "Javelin" prettanku raķetes, Mi-17 helikopterus, bruņotas kājnieku kaujas mašīnas M113 un tā dēvētos dronus-kamikadzes "Switchblade". Aprīļa beigās ASV paziņoja, ka piegādās vēl papildu bruņojumu vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā. Šoreiz ASV apņēmās Ukrainai piegādāt 155mm M777 haubices, 144 000 artilērijas lādiņus, artilērijas radarus, haubiču vilcējus, rezerves daļas un eksperimentālās "Phoenix Ghost" dronu sistēmas. Haubices M777 Ukrainai apstiprinājusi dot arī Kanāda.
M777 haubices pirmo reizi tika izmantotas ASV operācijās Afganistānā. To šāviņi pamata konfigurācijā var sasniegt 24 kilometru attālumu, bet, ja haubices tiek aprīkotas ar M982 Excalibur vadāmajiem augstas precizitātes lādiņiem, šaušanas attālums pieaug līdz pat 40 kilometriem. Tāpat ASV Ukrainai piegādā artilērijas radarus AN/TPQ-36 Firefinder un AN/MPQ-64 Sentinel, kas var tikt izmantoti, lai atklātu ienaidnieka uguns pozīcijas, nosakot vietu, no kurienes tikuši izšauti artilērijas lādiņi vai ballistiskās raķetes.
Artilēriju Ukrainai nodrošina arī Francija. Prezidents Emanuels Makrons 22. aprīlī pavēstīja, ka Ukrainas rīcībā tiks nodotas MILAN prettanku raķetes un "Caesar" pašgājējhaubices. Arī Francijas ražotās "Caesar" pašgājējhaubices, kas nonāks Ukrainas rīcībā, lieto NATO munīciju, kā rezultātā var izmantot tos pašus lādiņus, ko, piemēram, M777. Francija "Caesar" haubices ir izmantojusi operācijās Afganistānā, Irākā un Mali. Franču haubices var izšaut sešus šāviņus minūtē, un to darbības attālums ir 40 kilometri (vai 50 kilometri, izmatojot raķetes).
Vairākas nedēļas asas iekšpolitiskās diskusijas par smago ieroču piegādi Ukrainai norisinājās Vācijā. Kancleru Olafu Šolcu ir kritizējuši gan koalīcijas, gan starptautiskie partneri par pārāk lielu kavēšanos ar ieroču piegādēm Ukrainai un pielaidīgu nostāju attiecībās ar Maskavu, bet pacifistiskāk noskaņotas balsis Vācijā ir uzstājušas, ka Berlīne rīkojas pārāk agresīvi.
Tomēr 28. aprīlī Vācijas Bundestāgs ar absolūtu balsu pārsvaru (586 par un 100 pret) nobalsoja par smago ieroču piegādi Ukrainai. No Vācijas Ukraina saņems 50 "Gepard" pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet jau maija sākumā aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta (Christine Lambrecht) pavēstīja, ka tiks piegādātas arī Panzerhaubitze (PzH) 2000 pašgājējhaubices. Vācija ir arī apņēmusies apmācīt Ukrainas karavīrus un piegādāt munīciju šīm haubicēm. PzH 2000 pašgājējhaubices Ukrainai nolēmusi piegādāt arī Nīderlande.
Vācijas ražotā PzH 2000 ir viena no labākajām artilērijas iekārtām, kas ir NATO valstu bruņojumā. Tā ir izvietota uz Leopard-2 tanka bāzes un aprīkota ar 155mm lielgabalu. Haubice spēj pārvadāt 60 lādiņus, šaut 30 kilometru vai 40 kilometru attālumā un ir aprīkota ar automātisku pašlādēšanas sistēmu. Haubices stobrs un šaušanas mehānisms spēj izturēt ļoti augstu temperatūru, nodrošinot ātru šaušanu. Tā ir aprīkota ar modernām tehnoloģijām, kas var izrēķināt nepieciešamo šaušanas trajektoriju, citstarp ņemot vērā atrašanās vietu un laikapstākļus.
Tāpat, iespējams, Ukraina saņems vai arī ir jau saņēmusi nezināmu skaitu ASV raķešu artilērijas sistēmu. Intervijā "Ukraina Pravda" aprīlī ASV Valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda atklāja, ka ASV atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus ar MLRS raķšu artilērijas sistēmām un sadarbojas ar citām NATO valstīm, lai piegādātu tās lielākā daudzumā.
ASV izmanto M142 HIMARS un M270 MLRS raķešu artilērijas sistēmas, kas var tikt aprīkotas ar kasešu munīciju, mīnām, "viedajiem lādiņiem", vadāmām un pat ballistiskām raķetēm, kuras var sasniegt mērķus 300 kilometru attālumā, tādējādi dodot tiecienus lidlaukiem un munīcijas noliktavām Krievijas aizmugurē. Tomēr pagaidām informācija par MLRS sistēmu piegādi Ukrainai nav oficiāli apstiprināta.
Aprīļa nogalē Norvēģija arī paziņoja, ka Ukrainai nosūtīs ap 100 "Mistral" tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu.
Slepeni droni, kas pirmo reizi tiks izmantoti Ukrainā
Līdz šim Ukrainas bruņotie spēki ārkārtīgi sekmīgi ir izmantojuši Turcijā ražotās Bayraktar TB2 bezpilota lidaparātu sistēmas, lai iznīcinātu Krievijas militārās apgādes kolonnas, bruņutehniku, kuterus, un pat, iespējams, lai neitralizētu raķešu kreisera "Moskva" pretraķešu aizsardzības radarus. Bayraktar dronus Ukraina ir izmantojusi arī, lai koriģētu artilērijas uguni.
ASV Ukrainai ir nogādājusi arī vairākus simtus "Switchblade" dronus kamikadzes, kas tiek dēvēti arī par "klīstošo munīciju". Šādi droni var tikt aprīkoti ar sprāgstvielām, lidot virs kauju darbības zonas un arī paši virzīties uz mērķi. Jaunākajā ASV palīdzības paketē Ukrainai paredzēts nosūtīt arī "Phoenix Ghost" bezpilota lidaparātus, kas būs pirmā līdz šim publiski zināmā kaujas operācija šiem droniem. Lai arī publiski ir maz zināms par šo iekārtu spējām, Pentagons ir norādījis, ka tās ir līdzīgas "Switchblade".
Tas varētu nozīmēt, ka lidaparāts ir viegli pārnēsājams, piemēram, kājnieka mugursomā, un var tikt izmantots, lai apkarotu pretinieka tankus un citu bruņu tehniku, palaižot to no slēptām vietām, piemēram, ēkām un mežainiem apvidiem. Šādiem droniem ir arī liels psiholoģisks efekts, jo ienaidnieka karavīrs nevar justies drošībā, arī neesot tiešā frontes līnijā. Krievijas bruņutehnika ir aprīkota ar tā dēvēto aktīvo aizsardzības sistēmu, tomēr pārsvarā tā ir izvietota uz transportlīdzekļu sāniem. Tādējādi tā ir slikti pasargāta pret šādiem ieročiem, kas mērķim triecienu izdara no augšas.
Tāpat Pentagons Ukrainai piegādā bezpilota kuģus (drone boats). Arī par šīm iekārtām nav daudz publiski pieejamas informācijas. ASV Jūras spēki vadāmus peldlīdzekļus izstrādā jau vairākus gadus un apgalvo, ka tie ir spējīgi veikt gan izlūkošanas, gan arī uzbrukuma operācijas. Peldoši droni var pārraidīt video no savas atrašanās vietas, kas Ukrainas karavīriem ļautu redzēt notiekošo Melnajā jūrā tālu no krasta, neriskējot ar cilvēku dzīvībām. Šāda tipa ierīces varētu tikt izmantotas, gan lai koriģētu krasta pretkuģu raķešu bateriju uguni, gan arī lai aprīkotu pašus ar pretkuģu raķetēm.
Pretkuģu raķetes, lai atbloķētu Ukrainas Melnās jūras krastu
Kopš paša kara sākuma Ukrainas izeju uz Melno jūru ir nobloķējusi Krievijas flote. Ukrainai rezultātā nav iespējas nodarboties ar jūras tirdzniecību, piemēram, piegādājot patērētājiem labību, bet Krievijas Jūras spēki no kuģiem var veikt triecienus ar raķetēm. Ukraina ir izvietojusi pretkuģu raķetes "Neptun", kas tika izmantotas uzbrukumam Krievijas Melnās jūras flotes flagmankuģim raķešu kreiserim "Moskva", tomēr šīs raķetes Ukrainas rīcībā nav pietiekamos daudzumos.
Lai Ukrainas spēki varētu atbloķēt, piemēram, Odesas ostu un atjaunot jūras tirdzniecību, rietumvalstis ir arī nolēmušas piegādāt dažādas pretkuģu raķetes. Tā ir kļuvis zināms, ka Ukrainas krasta aizsardzība stiprināta ar ASV ražotām "Harpoon" un Lielbritānijas "Brimstone" raķetēm.
"Harpoon" pretkuģu raķetes spēj sasniegt mērķus apmēram 220 kilometru attālumā, bet "Brimstone", kas var tikt palaista arī no lidmašīnas, var dot triecienus vairāk nekā 40 kilometru attālumā. Ukraina no Igaunijas arī varētu saņemt ārkārtīgi modernās Izraēlas ražotās "Blue Spear" pretkuģu raķetes. Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts šīs raķetes iegādājās 2021. gadā un ir saņēmusi arī Izraēlas svētību tam, ka raķetes varētu tikt nodotas Ukrainas rīcībā. Vēl Ukraina varētu saņemt Norvēģijā ražotās "Naval Strike Missile", par ko, iespējams, liecina diskusijas šīs Skandināvijas valsts parlamentā.
Šīs raķetes ir ar ļoti tālu darbības attālumu un ir grūti pamanāmas pretinieka radaros. Ukraina šādas raķetes varētu izmantot, lai uzbruktu Krievijas flotes kuģiem Sevastopoles ostā, īpaši "Kilo" klases zemūdenēm, kas pēc "Moskva" zaudējuma tiek izmantotas, lai no Melnās jūras ar "Kalibr" raķetēm apšaudītu Ukrainas teritoriju.
Atjaunota Otrā pasaules kara laika lendlīze
Sagaidāms, ka Ukraina turpinās saņemt ievērojamu rietumvalstu militāro un finanšu palīdzību, lai turpinātu iegūt un nostiprinātu pārsvaru pār Krievijas karaspēku. Aprīlī ASV likumdevējs pieņēma lēmumu atvieglot procedūras, kādos Ukraina un citas sabiedroto valstis saņem bruņojumu.
Likumprojektam dots nosaukums "Ukrainas Demokrātijas aizsardzības lendlīzes akts", kas lielā mērā atjauno vēsturisko lendlīzi, kādu Otrā pasaules kara gados saņēma PSRS, ļaujot tai izšķirošos brīžos noturēties pret nacistiskās Vācijas iebrukumu. Saskaņā ar vēsturisko lendlīzi, Franklina Delano Rūzvelta administrācijai tika dotas plašas pilnvaras piegādāt valstīm, kas karoja ar nacistisko Vāciju, bruņojumu, munīciju, rūpnīcu iekārtas, dokumentāciju, pārtiku un ļoti daudzas citas lietas.
Jaunā lendlīze tagad ļaus ASV nodot Ukrainai lietošanā dažādus bruņojuma veidus ar nosacījumu, ka apmaksa par tiem tiks veikta kaut kādā nākotnes datumā. Likumprojektu atbalstīja 417 kongresmeņi, bet pret bija – 10.
ASV prezidents Džo Baidens lendlīzes likumprojektu parakstīs 9. maijā.
