Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notiks referendums par dubultpilsonības atļaušanu.
Vēlas prezidentu ar mugurkaulu
Lietuvā šogad notiks vairākas vēlēšanas, kurās pilsoņiem būs jāizraugās valsts prezidents, Lietuvas pārstāvji nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā, bet rudenī notiks parlamenta – Seima vēlēšanas. Vēlēšanu maratonu Lietuvā šajā nedēļā uzsāks prezidenta vēlēšanas. Tajās noskaidrosies, kurš nākamos piecus gadus būs valsts galva.
Latvijas Radio Lietuvas galvaspilsētā Viļņā jautāja cilvēkiem, ko viņi sagaida no valsts prezidenta.
Kungs vārdā Vaidots prezidenta amatā vēlas redzēt spēcīgu līderi, kāda esot bijusi prezidente Daļa Grībauskaite. "Prezidents var parādīt kursu Seimam un valdībai. Varbūt prezidentam nav daudz pilnvaru, taču viņš ir mūsu valsts seja Eiropā un pasaulē, jo mūsu prezidenta galvenais uzdevums ir pārstāvēt Lietuvu starptautiski."
Arī sieviete vārdā Agota uzsvēra, ka prezidentam ir jābūt spēcīgam ārpolitikā: "Tā ir prezidenta galvenā atbildības sfēra, tāpēc tā būs arī mana prioritāte, izvēloties prezidentu. Situācija pasaulē ir ļoti saspīlēta, tāpēc šajā situācijā mums ir nepieciešams ļoti, ļoti spēcīgs līderis."
Bet jaunieši Dominiks un Augusta nevēlas pašreizējā prezidenta Gitana Nausēdas palikšanu amatā.
"Es vēlos jaunu prezidentu, jo, manuprāt, esošais prezidents nav pietiekami labs mūsu valstij, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad notiek karš un ir ekonomiskā krīze," pauda Dominiks.
Arī Augusta piekrita, ka ir jāmaina prezidents, jo Lietuvu pārņēmušas ar karu Ukrainā saistītās un vēl citas problēmas. "Jaunam prezidentam būtu jāveic lielas pārmaiņas," viņa piebilda.
Abi jaunieši vēlētos daudz liberālāku un atvērtāku līderi, prezidentu ar mugurkaulu.
Nausēda – "vidējais lietuvietis"
Pēdējos piecus gadus Lietuvas prezidents ir Gitans Nausēda. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Nausēda sevi ir apliecinājis kā vienu no redzamākajiem Ukrainas atbalstītājiem starp Eiropas valstu līderiem.
Nausēda kandidē uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu, un viņš ir vēlēšanu galvenais favorīts. Aptaujas rāda, ka par viņu varētu nobalsot aptuveni 40% uz vēlēšanām aizgājušo balsstiesīgo.
Nausēdas popularitātes viens no izskaidrojumiem varētu būt tāds, ka Lietuvā prezidenta institūcijai vēsturiski ir bijis augstāks iedzīvotāju atbalsts nekā citām institūcijām, intervijā Latvija Radio sacīja politologs Mažvīds Jastramskis.
"Prezidentam ir kompetence jomās, kas rada mazāk domstarpību, piemēram, ārpolitikā.
Prezidents neuzņemas atbildību par sociālekonomisko politiku, valsts budžetu, nodokļiem un tā tālāk. Tāpēc ir vieglāk būt populāram, ja esi prezidents.
Un prezidents var kritizēt valdību, jo parasti Lietuvā prezidents ir bezpartejisks. Tātad prezidentam ir institucionālās priekšrocības," uzskata Jastramskis.
Vēl viens iemesls Nausēdas popularitātei ir viņa spēja pielāgoties Lietuvas iedzīvotāju noskaņojumam dažādos jautājumos, domā Jastramskis.
"Viņš atgādina vidējo lietuvieti. Sociālekonomiskajos jautājumos viņš nosliecas vairāk pa kreisi, piemēram, atbalstot pensiju palielināšanu. Turpretī jautājumā par viendzimuma partnerattiecībām viņš ir konservatīvāk noskaņots," turpina eksperts.
Nopietnākie konkurenti – Šimonīte un Vēgēle
Vēlēšanām ir reģistrēti vēl septiņi kandidāti, taču par nopietnākajiem Nausēdas konkurentiem uzskata premjerministri Ingrīdu Šimonīti un juristu Ignu Vēgēli.
Runājot par priekšvēlēšanu kampaņu, politologs Jastramskis sacīja, ka valdošie jautājumi ir valsts aizsardzība, turpmākā palīdzība Ukrainai un politika attiecībā pret Krieviju. Ja Nausēda un Šimonīte ir stingri savā prorietumnieciskajā un proukrainiskajā nostājā, tad par populistu dēvētā Vēgēles nostāja jautājumā par turpmāko atbalstu Ukrainai esot ļoti neskaidra.
Prognozes liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā Nausēda iegūs visvairāk balsu, taču ir maza iespēja, ka viņš varētu iegūt vismaz 50%, lai izvairītos no vēlēšanu otrās kārtas.
Tāpēc lielāka interese būs par to, kurš pirmajā kārtā iegūs otro vietu un sacentīsies ar Nausēdu vēlēšanu izšķirošajā kārtā 26. maijā.
Jastramskis uzskata, ka labākās pozīcijās atrodas Šimonīte, neraugoties uz to, ka daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar viņas valdības darbu, bet priekšvēlēšanu aptaujās Vēgēle apsteidza premjeri.
"Šimonīte ir valdošās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte. Šīs partijas vēlētāji ir ļoti uzticīgi. Viņi aizies uz vēlēšanām un nobalsos par Šimonīti. Turpretī Vēgēlem nav lojālu vēlētāju bāzes, jo viņš pirmo reizi kandidēs vēlēšanās. Tāpēc ir grūti paredzēt, kā rīkosies viņa potenciālie vēlētāji. Vai viņi aizies nobalsot, vai neaizies. Ja salīdzina pirmsvēlēšanu aptaujas un vēlēšanu rezultātu Lietuvā, tad var pamanīt, ka konservatīvie vēlēšanās vienmēr gūst labākus rezultātus, nekā prognozēja aptaujas," sacīja politologs.
Jastramskis piebilda, ka Šimonītes neiekļūšana prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā varētu negatīvi atsaukties uz konservatīvo rezultātiem oktobrī gaidāmajās Seima vēlēšanās.
Jāpiebilst, ka vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Lietuvas pilsoņi balsos arī juridiski saistošā referendumā par piedāvātajām izmaiņām valsts konstitūcijā, lai no tās svītrotu dubultpilsonības aizliegumu. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to būs jānobalso vismaz 50% vēlētāju.
KONTEKSTS:
Lietuvas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendē astoņi kandidāti.
Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti ir tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgele.
Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņems vairāk kā 50% balsu, pēc divām nedēļām, 26. maijā, notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi spēcīgākie kandidāti.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Lietuvā notiks arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredz atļaut dubultpilsonību. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to būs jānobalso vismaz 50% vēlētāju.
Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.
