"Tas ir smags un ļoti sarūgtinošs paziņojums no prezidenta, kuram mēs esam bijuši pateicīgi kopš kara sākuma," Izraēlas radio "Kan" paziņoja Izraēlas vēstnieks ANO Gilads Erdans. Šī ir Izraēlas pirmā reakcija uz Baidena brīdinājumu.
Nepakļaujoties starptautiskajam spiedienam, Izraēla ir nosūtījusi tankus uz Rafahu un veic pilsētā reidus.
"Jau no sākta gala esam teikuši, ka Izraēlai nevajadzētu veikt plašu uzbrukumu Rafahā bez civiliedzīvotāju aizsardzības. Izvērtējot situāciju, esam iepauzējuši vienu jaudīgu ieroču sūtījumu. Mūsu atbalsts Izraēlai joprojām ir nelokāms. Tai ir tiesības sevi aizstāvēt. Bet ir jāaizsargā civiliedzīvotāji," sacīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
"Ja viņi ieies Rafahā, tad es nepiegādāšu ieročus, kas tikuši lietoti (..) lai tiktu galā ar pilsētām," trešdien pārraidītā intervijā telekanālam CNN paziņoja ASV prezidents. "Gazā ir nogalināti civiliedzīvotāji, kas ir sekas šīm bumbām un citiem paņēmieniem, ar kādiem viņi (Izraēla) uzbrūk apdzīvotiem centriem," iepriekš izteicies arī ASV prezidents Džo Baidens.
ASV ik gadu Izraēlai piegādā militāro palīdzību teju 4 miljardu dolāru vērtībā un pagājušomēnes Kongress apstiprināja papildu 14 miljardu atbalstu.
Līdz šim Vašingtona centusies ar Izraēlu runāt diplomātiski, bet tagad ķērusies pie īstajām ietekmes svirām.
Erdans atbildēja, ka Izraēlas ienaidnieki – Irāna, palestīniešu teroristu grupējums "Hamās", pret ko Izraēla karo Gazas joslā, un Libānas kaujinieku grupējums "Hizbullāh" – interpretēs Baidena komentārus kā "kaut ko tādu, kas dod viņiem cerību gūt panākumus".
"Ja Izraēlai tiek liegta ieeja tik svarīgā un centrālā teritorijā kā Rafaha, kur atrodas tūkstošiem teroristu, ķīlnieku un "Hamās" līderu, kā tieši mēs varētu sasniegt savus mērķus?" jautāja Erdans.
"Galu galā Izraēlas valstij būs jādara tas, ko tā uzskata par nepieciešamu darīt savu pilsoņu drošības labad," viņš piebilda.
Saspīlējums ASV un Izraēlas attiecībās sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni. Sarežģītas izvēles ir abās pusēs.
"Prezidenta lēmums nāk sensitīvā laikā gan priekš viņa paša, gan arī priekš [Izraēlas premjerministre Benjamina] Netanjahu. Izraēlas premjers saskaras ar lielu spiedienu no ģimenēm, kas gaida mājās savus sagūstītos tuviniekus, bet vienlaikus no Izraēlas labējiem spēkiem, kas pieprasa turpināt misiju un izcīnāt "Hamās". Tikmēr Baidens saskaras ar milzu protestiem universitātēs viscaur valstī, bet tai pat laikā ir arī balsis, kas bažījas, ka ASV atbalsts Izraēlai ir saļodzījies. Un tas viss notiek priekšvēlēšanu kampaņas laikā," vērtēja "Associated Press" ziņu analītiķis Amers Madhani.
Sarežģītas izvēles arī Rafahas iedzīvotājiem – palikt pilsētā, kurā netiek izslēgti plašāki uzbrukumi vai atkal doties bēgļu gaitās, nezinot, vai būs, kur apmesties.
Aģentūras AFP žurnālisti ziņoja par spēcīgu apšaudi Rafahā ceturtdienas rītā, un vēlāk Izraēlas armija paziņoja arī par uzbrukumu "Hamās" pozīcijām tālāk uz ziemeļiem Gazas joslas centrā.
Izraēlas spēki otrdien ieņēma Rafahas robežpārejas punktu uz robežas ar Ēģipti.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
