Viens no šiem sektoriem ir pie Bahmutas pilsētas, kur iepriekš Ukrainas armija atradās aizsardzības pozīcijās. "Kara izpētes institūts" norāda, ka ukraiņu karavīriem pēdējās diennaktīs pa flangiem ir izdevies pavirzīties uz priekšu pat par dažiem kilometriem.
Ukraina pagaidām izmanto tikai daļu no rezervēm
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien vakarā paziņoja, ka Doneckas apgabalā norisinās ļoti smagas cīņas, kurās valsts aizstāvji gūst panākumus.
"Es pateicos visiem, kuri nodrošina šo rezultātu. Bahmuta – malači! Soli pa solim. Es saku paldies katram mūsu karavīram," teica Zelenskis.
Savukārt Zaporižjas apgabalā Ukrainas aizstāvji ar tanku, artilērijas un dronu atbalstu cenšas pārraut iebrucēju aizsardzības līniju uz dienvidiem no Orihivas pilsētas. Kāds augsta ranga Ukrainas bruņoto spēku komandieris ir izteicies, ka ienaidnieki tur aktīvi aizsargājas. Taču no "Kara izpētes institūta" ziņotā var saprast, ka arī Ukrainas spēki Zaporižjas apgabalā ir cietuši zaudējumus.
Kā spriež eksperti, Ukraina ar uzbrukumiem Zaporižjā cenšas atgūt piekļuvi Azovas jūrai, kas savukārt dotu pieeju Krimai.
Zaporižja ir stratēģiski svarīga arī tāpēc, ka dambja pārraušana šobrīd ukraiņiem liedz virzīties uz Krimu caur Hersonas apgabalu.
Cīņas Zaporižjā gaidāmas smagas, jo tur koncentrēts liels daudzums Krievijas karaspēka, kas mēnešiem tur būvējis fortifikācijas, veidojis pamatīgas aizsardzības līnijas, kā arī nomīnējis teritoriju. Ukraiņu mērķis līdz ar to ir izdzīt okupantu spēkus no šīm aizsardzības pozīcijām.
NEW: #Ukraine has conducted #counteroffensive operations with differential outcomes in at least three sectors of the front as part of wider counteroffensive efforts that have been unfolding since Sunday, June 4.
— ISW (@TheStudyofWar) June 9, 2023
Latest assessment w/ @criticalthreats: https://t.co/A1Y19HR1xc pic.twitter.com/K2jwvQmVsb
Militārie eksperti norāda, ka šajās ofensīvas operācijās Ukraina izmanto tikai daļu no karaspēka rezervēm, kas varētu nozīmēt gatavošanos vēl plašākam pretuzbrukumam.
Ukrainas spēki testē Krievijas vājās vietas
Pastiprināta Ukrainas spēku aktivitāte vairākās frontes līnijās novērota jau kopš 4. jūnija.
Militārie analītiķi norāda – pretuzbrukums sācies lēnām, ukraiņiem testējot Krievijas vājās vietas, lai vēlāk uzbruktu ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Vairāki avoti liecina, ka uzbrukumos jau izmantoti "Leopard" tanki.
Eksperti arī uzskata, ka pats sākums būs lēnākais un grūtākais, jo ir jāpārlauž nostiprinātās aizsardzības poīzicijas. Šajā fāzē ukraiņi varētu arī ciest lielākos zaudējumus.
Pretuzbrukums nesastāvēs no vienas lielas operācijas, bet gan no vairākām dažādās vietās ar dažādu intensitāti.
Viņi arī atgādina, ka šobrīd vērtēt pretuzbrukuma rezultātus ir pāragri, jo tas, visticamāk, ilgs mēnešiem.
Izdevums "Politico" raksta, ka no Ukrainas karaspēka sekmēm kaujas laukā būs atkarīga ASV un arī citu rietumvalstu turpmākā palīdzība Ukrainai.
Ja ukraiņu ofensīva būs nesekmīga, tad ASV militārā un ekonomiskā palīdzība, visticamāk, izsīks un aicinājumi pēc ātra diplomātiskā risinājuma kļūs arvien skaļāki, prognozē "Politico", atsaucoties uz sarunām ar vairākām ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonām.
ASV turpina piegādāt palīdzību Ukrainai
Šādam viedoklim piekrīt arī bijušais ASV aizsardzības sekretārs Marks Espers.
"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis. Visi sagaida, ka Ukraina būs ļoti sekmīga frontē. Es nesen biju Eiropā, un tur numur viens jautājums bija: kur ir ASV atbalsts?
Visi godīgi atzīst – ja Ukrainai veiksies labi, tad ASV atbalsts turpināsies, ja neveiksies, tad ASV atbalsts var vājināties un arī citu valstu atbalsts var vājināties," spriež Espers.
"Domāju, Ukraina saprot, ka viņu ofensīvai ir jābūt ļoti sekmīgai, lai parādītu sabiedrotajiem, ka viņu ieguldījumi Ukrainas militāro spēju uzlabošanā dod rezultātu," Espers sacīja intervijā telekanālam CNN.
Tomēr pagaidām ASV atbalsts Ukrainai neapsīkst, un mediji piektdien ziņo, ka ASV gatavojas izsludināt jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai divu miljardu dolāru apmērā.
Hersonas apgabalā turpinās plūdi
Tikmēr Hersonas apgabalā Dņepras upes labajā krastā, ko kontrolē Ukraina, turpinās glābšanas un evakuācijas darbi vietās, kas applūda pēc Kahovkas aizsprosta uzspridzināšanas pirms trim dienām.
Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins piektdien no rīta paziņoja, ka Dņepras labajā krastā ūdens līmenis ir samazinājies līdz vidēji 5,38 metriem, kas ir par aptuveni 20 centimetriem zemāk nekā ceturtdien vakarā.
Līdz šim no applūdušajiem rajoniem ir evakuēti vismaz 2352 cilvēki un 550 mājdzīvnieki. Taču šos darbus apgrūtina regulārās Krievijas karaspēka apšaudes, kurās ceturtdien ievainoti vismaz deviņi cilvēki.
Ukrainas prezidents Zelenskis, kurš apmeklēja plūdu skartās vietas Hersonas apgabalā, ceturtdien vakarā paziņoja, ka situācija ir ļoti smaga, jo notikušais ir lielākais ekocīds Eiropā vairāku desmitgažu laikā.
Nodarīts milzīgs kaitējums videi
Prezidents norāda, ka Dņepras kreisajā krastā, ko okupējusi Krievija, applūdušas ir vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas, bet vietējās varasiestādes neevakuē cilvēkus un nepiegādā tīru dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentus plūdos cietušajiem.
Zelenskis sacīja, ka milzīgs kaitējums ir nodarīts arī videi, jo zem ūdens ir nokļuvušas noliktavas, kurās atradās liels daudzums degvielas, ķimikāliju un minerālmēslu.
Applūduši arī vairāk nekā 50 tūkstoši hektāru mežu, no kuriem vismaz puse iešot bojā. Desmitiem tūkstošiem putnu un savvaļas dzīvnieku draud bojāeja.
Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību darīt visu, lai sauktu pie atbildības Krievijas augstākās amatpersonas, kas vainojamas Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšanā.
KONTEKSTS:
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
