Tiesa apmierināja izmeklētāju prasību aizmuguriski piemērot Jūlijai Navaļnijai, kas apsūdzēta par dalību "ekstrēmistiskā organizācijā", apcietinājumu uz diviem mēnešiem.
Navaļnija ir solījusi turpināt nobendētā vīra cīņu pret diktatora Vladimira Putina režīmu.
Paziņojumā, kurā komentēts orderis viņas aizturēšanai, Navaļnaja atkārtoti norādījusi, ka Putins ir slepkava un noziedznieks un ka viņa vieta ir cietumā.
Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā – 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".
Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā. Tur 16. februārī neskaidros apstākļos viņš mira.
Opozīcija, kā arī starptautiskā sabiedrība uzskata, ka totalitārais režīms viņu ir noslepkavojis.
KONTEKSTS:
Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde 16. februārī paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnijs pērn decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka Navaļnijs esot miris dabīgā nāvē, bet Navaļnija līdzgaitnieki to raksturo kā Putina režīma pastrādātu slepkavību.
Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
