Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers sestdien paziņoja, ka robežpārkāpēju deportācijas plāns, ko izstrādāja nupat gāztā konservatīvo valdība, esot "miris un pagalam".
Pret šo ieceri jau bija vērsta virkne juridisku iebildumu, un Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa pērnā gada novembrī lēma, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šis plāns ir nelikumīgs, jo Ruandu nevar uzskatīt par drošu valsti patvēruma meklētājiem.
Valdības jurists Džeimss Īdijs otrdien paziņoja Augstākajai tiesai Londonā: "Attiecībā uz trim patvēruma prasītājiem, viņu lietas tiks pilnībā izbeigtas un atsauktas ar nosacījumu, ka (Iekšlietu ministrija) apmaksās viņu tiesāšanās izdevumus."
Leiboristu partija pirms pagājušajā ceturtdienā notikušajām vispārējām vēlēšanām paziņoja, ka atteiksies no iepriekšējās valdības plāna, kas, pēc toriju domām, atturēs milzīgu skaitu robežpārkāpēju, kuri ar mazām laivām no Francijas ziemeļu daļas mēģina nokļūt Apvienotajā Karalistē pāri Lamanša šaurumam.
Pirmdien Lielbritānijas krastā tika nogādāti 65 cilvēki – pirmie, kopš darbu uzsākusi jaunā valdība –, līdz ar to kopējais ieceļotāju skaits šogad sasniedz 13 639, liecina ziņu aģentūras AFP apkopotie dati.
Ruanda, kurā Āfrikas Lielo ezeru reģionā dzīvo 13 miljoni cilvēku, apgalvo, ka tā ir viena no stabilākajām valstīm kontinentā, un ir izpelnījusies uzslavas par tās moderno infrastruktūru.
Taču tiesību aizsardzības grupas apsūdz Ruandas Republikas prezidentu Polu Kagame disidentisma un vārda brīvības apspiešanā.
Ruandas valdība pirmdien paziņoja, ka "ņem vērā Apvienotās Karalistes valdības nodomu izbeigt Migrācijas un ekonomiskās attīstības partnerattiecību nolīgumu".
Saskaņā ar šo vienošanos Apvienotā Karaliste jau ir samaksājusi Ruandai aptuveni 240 miljonus sterliņu mārciņu (307 miljonus ASV dolāru) un vēl 50 miljonus mārciņu ir paredzēts samaksāt vēlāk.
Janvārī Kagame sacīja, ka nauda "tiks izmantota tikai tad, ja šie cilvēki ieradīsies. Ja viņi neieradīsies, mēs varēsim naudu atdot."
