Brestas apgabala tiesa Karačai piesprieda arī 600 000 Baltkrievijas rubļu (170 000 eiro) naudas sodu.
Šajā lietā 12 gadu ieslodzījums aizmuguriski piespriests arī aktivistei Veranikai Capkalai, opozīcijas partijas "Narodnaja hramada" pagaidu priekšsēdētājam Jauhenam Viļskim, bijušajam ierēdnim Anatolam Kotavam, kurš atkāpās no amata, protestējot pret vēlēšanu rezultātu viltošanu, un kultūras aktīvistam Vadzimam Dzmitranokam.
Viņiem tika piespriesti arī dažāda apmēra naudas sodi.
Notiesātie bija apsūdzēti pēc pieciem kriminālkodeksa pantiem: "sazvērestība vai valsts apvērsuma mēģinājums, lai sagrābtu valsts varu ar antikonstitucionāliem līdzekļiem", "ekstrēmistiskas darbības veicināšana", "ekstrēmistiska veidojuma izveidošana", "Baltkrievijas Republikas diskreditēšana" un "Aleksandra Lukašenko nomelnošana".
Lietuvas Migrācijas departaments 2023. gada augustā noraidīja Karačas patvēruma lūgumu, atsaucoties uz Valsts drošības departamenta secinājumu, ka viņa apdraud Lietuvas nacionālo drošību, jo varētu būt saistīta ar Krievijas izlūkdienestiem.
Tomēr viņai tika piešķirta pagaidu uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz "humāniem apsvērumiem". Tās termiņu ir iespējams pagarināt.
Karača uzskata šo lēmumu par nepamatotu, jo netika sniegti pierādījumi par saiknēm ar Krievijas izlūkdienestu.
Aktīviste apstiprināja, ka pērn pavasarī Lietuvas drošības institūcijas viņu brīdināja par sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem, taču no plašākiem komentāriem viņa atturējās.
Karača ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar to, ka viņai netika piešķirts patvērums Lietuvā.
2014. gadā Karačai tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvā, kas regulāri pagarināta, un, pēc viņas teiktā, viņa dzīvojusi pārmaiņus Lietuvā un Baltkrievijā līdz 2020. gada pavasarim, kad pilnībā pārcēlusies uz Viļņu. 2022. gadā viņa iesniegusi lūgumu piešķirt patvērumu.
"Mūsu mājas" norāda, ka sniedz humāno, psiholoģisko un citu palīdzību baltkrieviem gan pašu mājās, gan Lietuvā, kā arī veic cilvēktiesību pārkāpumu monitoringu.
2022. gadā Minskas režīms to pasludināja par "ekstrēmistisku organizāciju", un 2021. gadā Baltkrievijas Valsts drošības komiteja to iekļāva "teroristu sarakstā".
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadus valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Laika gaitā Lukašenko izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
