Viņš norādīja, ka ir svarīgi turpināt strādāt pie NATO dalībvalstu sadarbības un panākt, ka tiek uzlabota sabiedroto aizsardzība. Stoltenbergs arī norādīja, ka šajā jautājumā alianse šobrīd ir ļoti atkarīga no ASV, kas tai piegādā nepieciešamās aizsardzības spējas – munīciju, ieročus un ieroču sistēmas. 

Tāpat NATO ģenerālsekretārs pauda, ka aizvien jāceļ šo ieroču tehnoloģiskās spējas.

Savā runā Stoltenbergs augsti vērtēja alianses dalībvalstu ieguldījumu aizsardzībā, arvien palielinot šim mērķim paredzētos tēriņus. Pirms 10 gadiem NATO valstis esot apsolījušas tērēt aizsardzībai vairāk un jau drīz trīs valstis šim mērķim novirzīja vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šobrīd tādu valstu skaits pieaudzis jau līdz 23, norādīja NATO vadītājs. Tādējādi NATO budžets palielinājies par vairākiem miljardiem ASV dolāru un liela daļa šo līdzekļu tiek novirzīta līgumiem ar aizsardzības industrijas uzņēmumiem, tostarp arī ASV.

Viņš uzsvēra, ka šie tēriņi aizsardzībā ir NATO sabiedroto kolektīvā lēmuma un atbildības rezultāts. 

"Pirms 10 gadiem mēs vienojāmies, ka 2% [no IKP] ir kas tāds, uz ko mums jātiecas, taču šobrīd valoda ir mainījusies un 2% ir minimums," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka aizsardzībai veltītie izdevumi nākotnē tikai augs.

NATO ģenerālsekretārs arī sacīja, ka samita laikā tiks parakstīta dalībvalstu vienošanās, kurā tās solīs stiprināt aizsardzības rūpniecību kā Eiropā, tā arī ASV, palielināt aizsardzībai veltītos līdzekļus un tos arī tērēt efektīvāk, veicot kopīgus iepirkumus. Tas arī palīdzēšot parakstīt lielākus līgumus ilgākam laika posmam, sacīja Stoltenbergs.

Tāpat alianses vadītājs minēja, ka jau pastāv vairāki labi piemēri, kā NATO sabiedrotie spēj sadarboties militārās industrijas attīstīšanā. Piemēram, "F-35" iznīcinātāji tiek ražoti kā ASV, tā arī Kanādā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Grieķijā, Nīderlandē un arī Apvienotajā Karalistē.

"Tas ir kas tāds, ko mēs darām kopā kā sabiedrotie. [Uzņēmuma] "SAAB" "Gripen" iznīcinātājs ir zviedru izgudrojums, bet tajā ir arī vairāki ASV komponenti. Mums ir "Storm Shadow" [spārnotā raķete], kas izrādījusies kritiski svarīga Ukrainā, un ko ražo franču un britu kopuzņēmums, kas atkal parāda, kā spējam sadarboties. Mums ir NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra, kas palīdz veicināt to, ka NATO sabiedrotie sadarbojas un iegādājas nepieciešamo kopā. Pērn tā vienojās par līgumiem vairāk nekā 11 miljardu ASV dolāru vērtībā par munīciju un ieroču iegādi. Un šodien aģentūra parakstīja jaunus starptautiskus līgumus par raķetēm "Stinger" gandrīz 700 miljonu ASV dolāru vērtībā," pauda Stoltenbergs.

Savā runā viņš arī pieminēja karu Ukrainā, kas īpaši izcēlis to, ka Eiropā gan ieroču, gan militārās industrijas ražošanas jauda bijusi pārāk maza, tāpēc sabiedrotie apņemas to uzlabot.

Nolīgumā, kuru plānots parakstīt samita laikā, iekļautas arī vairākas citas lietas. Tostarp aktīvāk sadarboties ar NATO partneriem un īpaši – Ukrainu.

"Mēs pastiprinām sadarbību ar Ukrainu, mēs tagad pārņemam vadību NATO drošības palīdzības un apmācības jomā. Mums būs komanda Vācijā – 700 cilvēku, un mēs sniegsim palīdzību alianses austrumu daļās. Mēs to darām ne tikai tādēļ, lai atbalstītu [Ukrainu], bet arī tādēļ, lai kopīgi investētu un izstrādātu projektus, kas palielinātu Ukrainas spējas pašai ražot ieročus un munīciju," viņš teica.