ASV un NATO karogi, barjeru sliešana un policija vai ik uz stūra. Vašingtona gatavojas Ziemeļatlantiskās alianses dalībvalstu līderu samitam. Šogad aprit 75 gadi kopš pasaules vēsturē spēcīgākās aizsardzības organizācijas dibināšanas. Valstu vadītājiem tikai otrdien ierodoties ASV galvaspilsētā, jau dienu iepriekš samita norises vietā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš tikās ar samita organizētājvalsts ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu, lai pārrunātu gan jau izdarītās lietas, gan arī to, ko samitā vajadzētu vēl lemt un apstiprināt.

"Šajā samitā atzīmēsim 75. gadadienu kopš vēsturē varenākās aizsardzības alianses izveides. Samitā vēl vairāk nostiprināsim transatlantiskās saites un stiprināsim mūsu kopējo drošību. Es zinu, ka [ASV] prezidents Džo Baidens lepojas uzņemt samitu un ar nepacietību gaida atzīmēt sasniegumus ar nu jau 32 NATO sabiedroto valstu vadītājiem," sacīja ASV Aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Samita centrā, protams, ir Ukraina – ceturtdien te būs arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis – un šajā jomā būs vairāki lieli paziņojumi – gan par to, ka NATO pārņems daļu no ASV darītā Ramšteinas formāta koordinējot militāro palīdzību Ukrainai, gan par finansiālās palīdzības sniegšanu un par NATO īpašā pārstāvja pastāvīgu atrašanos Kijivā. Un protams, – par Ukrainas ceļu uz NATO.

Kapitolijā otrdienas vakarā viesojās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs – viņam bija īsa tikšanās ar pārstāvju palātas demokrātu līderi Hakīmu Džefriju, savukārt pirmdien viņam bija tikšanās ar republikāņu līderi senātā Miču Makonelu – ietekmīgu ASV politiķi – tā kā NATO samita laikā pilsēta ir pilna ar valstu līderiem, kas tiekas ar ASV politiķiem un šajā vēlēšanu gadā tas ir īpaši interesanti un svarīgi.

Pārstāvju palātas demokrātu līderis Hakīmu Džefrijs, ar ko Rinkēvičs tikās otrdien, tās pašas dienas rītā vadīja kongresa demokrātu slēgto sēdi, kurā sprieda par to – vai uzstāt, lai Baidens turpina vai neturpina kandidēt, jo līdz vēlēšanām ir 4 mēneši, jo pašā partija vienprātības par šo jautājumu nav.

ASV prezidentam Džo Baidenam šī nedēļa varētu būt izšķiroša viņa turpmākajā kampaņā uz prezidenta vēlēšanām. Arvien vairāk viņa sabiedroto un demokrātu ziedotāju aicina viņu atsaukt savu kandidatūru no rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Taču Baidena administrācija norāda – prezidents ir apņēmības pilns samita laikā parādīt gan saviem vēlētājiem, gan oponentiem, ka joprojām ir spējīgs enerģiski vadīt valsti.

Kopš Baidena katastrofālās uzstāšanās TV debatēs kopā ar Trampu, NATO samits būs pirmā reize kur redzēsim viņu publiski runājot ar valstu līderiem – jautājums, vai viņš joprojām ir pietiekami spēcīgs un enerģisks, lai vadītu.

"Es gatavojos uzņemt NATO dalībvalstis Vašingtonā. Mēs tās savedām kopā. Mēs esam to izdarījuši un pasaule uz mums skatās. Tas nav joks. Pasaule skatās uz Ameriku, nevis lai mēs nestu viņu nastu, bet lai vadītu viņu  cerības," iepriekš nedēļas nogalē dievkalpojumā citastarp par NATO izteicās Baidens.

Bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savā pēdējā NATO samitā sacīja, ka, lai arī ir daudz ko svinēt un priecāties, šajā sanāksmē būs virkne svarīgu un nopietnu lēmumu, kas jāapspriež un jāpieņem.

"Mēs tiešām svinēsim 75. alianses gadadienu, bet arī pieņemsim lēmumus par atturēšanu un aizsardzību nākotnē, nodrošinot, ka mums ir nepieciešamie spēki, gatavība un spējas, lai atturētu jebkuru agresoru. Un arī nodrošināsim, lai visi sabiedrotie turpina uzņemties godīgu daļu no sloga. Esmu gandarīts, ka jau tagad 23 sabiedroto valstis aizsardzībai tērē vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar tikai trim 2014. gadā, kad apņēmāmies kāpināt tēriņus," teica Stoltenbergs.

Apņēmību ieguldīt vairāk valsts aizsardzībā izteicis arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Mēs esam izdarījuši secinājumus no pagrieziena punkta, ko radīja Krievijas izraisītais karš. Vācija tagad pastāvīgi atvēlēs drošībai 2% no tās iekšzemes kopprodukta. Tas ir skaidrs vēstījums par mūsu valsts drošību un nepieciešamajām aizsardzības spējām," viņš teica.

Pirmdien pasauli pāršalca ziņas par nāvējošo Krievijas spēku triecienu bērnu slimnīcai Ukrainā. To asi kritizējuši ne tikai rietumvalstu līderi, bet arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī īpaši norādīja, ka samitā lems par turpmāku atbalstu Ukrainai.