Otrdien saņemtas ziņas, ka Kijivā glābēji sagrauto ēku gruvešos atraduši vēl vairākus līķus, tādējādi galvaspilsētā bojāgājušo skaits sasniedzis 31. Kopumā visā Ukrainā pirmdienas uzbrukumos nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki, gandrīz 200 ir ievainoti.
ASV sola palielināt palīdzību Ukrainai
Glābšanas darbi "Ohmatdit" bērnu slimnīcas teritorijā ir noslēgušies, informē Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Kijivas pilsētas kara administrācija ziņo, ka notikuma vietā strādāja visi glābšanas dienesti. Ja neskaita uzbrukumā nopostīto ēku, visa pārējā slimnīcas teritorija ir attīrīta no gruvešiem.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko vēsta, ka no uzbrukumā cietušās bērnu slimnīcas uz citām ārstniecības iestādēm ir pārvesti 94 bērni, to vidū astoņi cietušie.
Vakardienas uzbrukums bērnu slimnīcai Kijivā ir raisījis daudz emociju un stingru nosodījumu kā Ukrainā, tā arī ārpus tās.
ASV prezidents Džo Baidens paziņojumā paudis nosodījumu uzbrukumam, norādot, ka šis ir "šausminošs atgādinājums par krievu brutalitāti".
Viņš arī paziņojis, ka kopā ar sabiedrotajiem Vašingtonā gaidāmā NATO samita laikā tiks izziņoti jauni palīdzības pasākumi, lai stiprinātu Ukrainas gaisa aizsardzību un civiliedzīvotāju drošību.
Krievija nedrīkst uzvarēt šajā karā
Nosodījumu paudis arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs.
"Uzbrukumi, kuros cietusi "Ohmatdit" slimnīca [..] un vēl viena veselības aprūpes iestāde Kijivā, ir īpaši satraucoši. Uzbrukumu vēršana pret civiliedzīvotājiem un civilajiem mērķiem saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem humāno tiesību jomā ir aizliegti. Jebkurš šāds uzbrukums ir nepieņemams, un tie ir nekavējoties jāpārtrauc," uzsver Gutērreša pārstāvis Stefans Dužariks.
Ukraina ir lūgusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi saistībā ar notikušo uzbrukumu bērnu slimnīcai. Tā gaidāma otrdien pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Bet jāpiebilst, ka šomēnes tieši Krievija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.
Jaunais Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs ierakstā platformā "X" paudis viedokli, ka uzbrukums bērnu slimnīcai Kijivā ir ierasts Putina režīma nežēlībai.
Tas skaidri parāda, kāpēc ir nepieciešams turpināt atbalstīt Ukrainu un ka Krievijai nedrīkst uzvarēt šajā karā.
Putina mērķis ir izraisīt haosu
Nacionālo Bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš spriež, ka Krievija ar raķešu uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, tostarp Kijivas bērnu slimnīcai "Ohmatdet", mēģina panākt haosu, bēgļu plūsmas un protestus par kara izbeigšanu.
Slaidiņa ieskatā, vakar notikušie raķešu triecieni neapšaubāmi bija plānoti, turklāt nav izslēgts, ka koordinātas devuši krieviem kalpojošie aģenti. Krievija šādā veidā pirms šonedēļ Vašingtonā notiekošā NATO samita sūta vēstījumu rietumvalstīm, ka turpinās iet uz eskalāciju un radīt haosu, lai veidotos lielākas bēgļu plūsmas, jo tuvojas rudens.
Bet Kremļa centieni izraisīt protestus Ukrainas sabiedrībā, norādot uz pretošanās bezjēdzīgumu un aicinot uz kara izbeigšanu, patiesībā tikai stiprina ukraiņu pretošanās vēlmi un pārliecību noraidīt sarunas par pamieru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
