Kurskas apgabala vadība ziņoja, ka naktī virs reģiona ir notriektas četras raķetes un četri bezpilota lidaparāti. Savukārt sociālajos tīklos parādījās ziņas par spēcīgiem sprādzieniem un plašu degšanu netālu no Riļskas pilsētas.

Atsevišķi avoti ziņojuši, ka Ukrainas spēki pie Riļskas ir iznīcinājuši Krievijas armijas transporta kolonnu, bet kādā video bija redzamas vairāk nekā desmit sadegušas kravas automašīnas, kurās atradās nogalinātu krievu karavīru līķi.

Tika arī ziņots, ka ukraiņi automašīnu kolonnai uzbrukuši ar reaktīvās artilērijas raķešu sistēmu "HIMARS".

Izdevums "The Kyiv Independent", atsaucoties uz avotu Ukrainas Drošības dienestā, rakstīja, ka ukraiņiem virs Kurskas apgabala ir izdevies notriekt vēl vienu krievu militāro helikopteru. Šoreiz tas bija transporta helikopters Mi-8. Pirms dažām dienām ukraiņi virs Kurskas apgabala notrieca Krievijas uzbrukuma helikopteru Mi-28.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos pierobežas rajonos.

Savukārt ASV "Kara izpētes institūts" analītiķi rakstīja, ka ģeolokācijas attēli un Krievijas amatpersonu paziņojumi liecina, ka Ukrainas spēki vakar turpināja strauju virzību Kurskas apgabala iekšienē.

Tika ziņots, ka Ukrainas spēki darbojas aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas.

Ukrainas prezidents: Krievijai karš jāizjūt pašai

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savos ziņojumos joprojām nepiemin militāro operāciju Kurskas apgabalā, bet Ukrainas prezidents

Volodimirs Zelenskis savā ikvakara videopaziņojumā sacīja, ka Krievija atveda karu uz Ukrainu, bet tagad tai pašai ir jāizjūt, ko tā ir izdarījusi.

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sociālajos tīklos pauda gandarījumu par starptautiskās sabiedrības reakciju uz notikumiem Kurskas apgabalā.

Podoļaks rakstīja, ka tā ir "mierīga, līdzsvarota, objektīva, balstīta uz izpratni par starptautisko tiesību garu un aizsardzības kara principiem". Viņš piebilda, ka "tagad ievērojama daļa pasaules sabiedrības uzskata Krievijas teritoriju par likumīgu mērķi jebkurām operācijām un ieroču veidiem".

Analītiķi: Ukrainas operācija – apkaunojums Krievijai

"Kara izpētes institūts" prognozēja, ka Krievijas armija mēģinās īstenot vairākus scenārijus, lai atbrīvotu Kurskas apgabala teritoriju, ko pēdējās dienās ir ieņēmuši Ukrainas spēki.

Analītiķi norādījuši, ka Ukrainas spēku virzība vēl dziļāk Krievijas teritorijā būtu stratēģisks trieciens Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam, kurš gadu desmitiem sevi ir pozicionējis kā Krievijas drošības un stabilitātes garantu.

Kara analītiķis Filipss O’Braiens uzskata, ka Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā var gūt stratēģiskus panākumus.

"Šai ukraiņu operācijai būs jāmaina krievu skatījums uz visu savu robežu aizsardzību. Viņiem vairs nevar būt neaizsargāti vai vāji aizsargāti rajoni. Tas novedīs pie milzīgām stratēģiskām pārmaiņām. Krievijas un Ukrainas robeža ir ļoti gara.

Un, ja krieviem patiešām būs jāaizsargā liela tās daļa, tas prasīs ievērojamu spēku novirzīšanu," O’Braiens sacīja sarunā ar telekanālu "Channel 4".

Britu izdevuma "The Times" starptautisko notikumu apskatniece Katrīna Filipsa uzskata, ka ukraiņu militārā operācija Kurskas apgabalā ir apkaunojums Krievijai. Viņasprāt, viens no operācijas mērķiem ir pievērst pasaules uzmanību.

"Ukrainai ir ļoti svarīgi starptautiski uzturēt sajūtu, ka tā joprojām cīnās un ir pelnījusi atbalstu. Un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka līdz ASV prezidenta vēlēšanām ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas. Pirms tam viņiem ir jārada šļakatas un šovs," Filipsa sacīja "Times Radio".

Mediji: Krievijas armija ignorējusi izlūku brīdinājumus 

Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kā liecina mediju rīcībā nonākusī informācija, ignorējis izlūkdienestu brīdinājumus par Ukrainas armijas vienību savilkšanu pie Kurskas apgabala robežas. Pirmie ukraiņu karavīri un bruņutehnika robežas tuvumā esot parādījušies divas nedēļas pirms ofensīvas sākuma, taču neviens par to nav ziņojis Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam.

Krievu nevērība ļāva Ukrainas spēkiem bez īpašas pretestības šķērsot robežu un dažu dienu laikā ieiet vismaz 10 kilometru dziļumā Kurskas apgabala teritorijā.

Gerasimovs pirms dažām dienām Putinam ziņoja, ka drošības spēki kontrolē situāciju Kurskā un ukraiņu virzība uz priekšu ir apturēta, tomēr no apgabala pienākošā informācija liecina, ka armijas komandieris ir maldinājis Kremļa saimnieku.

Esot maz ticams, ka Gerasimovu tuvākajā laikā varētu atstādināt, taču Kremlī pieaugot neapmierinātība ar viņa vadīto spēku sekmēm karā Ukrainā, rakstīja "Bloomberg".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.