"Ļipecka ir pakļauta masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumam," piektdienas rītā vietnē "Telegram" pavēstīja apgabala gubernators Igors Artamonovs, piebilstot, ka darbojas pretgaisa aizsardzība.
Artamonovs atklāja, ka, dronam avarējot, bojāta spēkstacija un traucēta elektroapgāde. Notikuši arī sprādzieni.
Vēlāk Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrija paziņoja, ka militārajā lidlaukā Ļipeckas apgabalā izcēlies ugunsgrēks. Artamonovs pavēstīja, ka notiek iedzīvotāju evakuācija no četrām apdzīvotajām vietām aerodroma tuvumā.
Ukrainas ziņu vietne "Kyiv Independent", atsaucoties uz prokrieviskiem "Telegram" kanāliem, vēstīja, ka spēcīgi sprādzieni un ugunsgrēki naktī bijuši arī Riļskā, Kurskas apgabalā.
Izdevums "The Washington Post" rakstīja, ka Ukrainas amatpersonas, izmantojot militāro operāciju Kurskas apgabalā, ir vērsušās pie ASV valdības ar lūgumu palīdzēt izmantot tālas darbības rādiusa raķetes "ATACMS" triecieniem pa militārajiem lidlaukiem, kurus Krievija izmanto uzbrukumiem Ukrainai.
Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Kremlim tuvu stāvošu avotu, vēstīja, ka
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ir ignorējis izlūkdienestu brīdinājumus par Ukrainas armijas vienību savilkšanu pie Kurskas apgabala robežas.
Pirmie Ukrainas karavīri un bruņutehnika robežas tuvumā esot parādījušies divas nedēļas pirms ofensīvas sākuma, taču neviens par to nav ziņojis Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam. Krievijas nevērība ļāva Ukrainas spēkiem bez īpašas pretestības šķērsot robežu un dažu dienu laikā ieiet vismaz 10 kilometru dziļumā Kurskas apgabala teritorijā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
