Kā jau bija sagaidāms, lielākos panākumus guva valdošā partija "Vienotā Krievija", kam bija nepieciešams apliecināt sabiedrības atbalstu Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais pilna apjoma karš Ukrainā. Bet tas notika bez nopietnas konkurences.
Vēlēšanās uzvar valdošās partijas kandidāti
Balsošana, kas sākās piektdien un noslēdzas svētdien, notika 83 Krievijas reģionos, ieskaitot galvaspilsētu Maskavu un valsts otro lielāko pilsētu Sanktpēterburgu.
21 Krievijas reģionā izraudzījās gubernatorus. 20 reģionos uzvarēja "Vienotās Krievijas" izvirzītie kandidāti, bet vienā – Aizbaikāla novadā – uzvarēja līdzšinējais gubernators, kurš formāli ir bezpartejisks, taču 2018. gadā viņu amatā iecēla Putins.
Vairumā reģionu gubernatoru vēlēšanās uzvarētāji saņēma aptuveni 80% balsu, bet Kurskas apgabalā, kur jau vairāk nekā mēnesi turpinās Ukrainas armijas militārā operācija, līdzšinējais gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs saņēma nedaudz vairāk kā 67% balsu.
Neraugoties uz Kurskas apgabalā izsludināto ārkārtējo situāciju, tur gubernatora vēlēšanās reģistrēja augstāko vēlētāju aktivitāti no visiem reģioniem, kas robežojas ar Ukrainu.
Vietējā vēlēšanu komisija apgalvoja, ka vēlēšanās piedalījās 61,5% balsstiesīgo, neraugoties uz to, ka karadarbības dēļ no pierobežas rajoniem evakuējās 180 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 20% apgabala iedzīvotāju. Iepriekšējās gubernatora vēlēšanās 2019. gadā Kurskā nobalsoja tikai 41,5% reģistrēto vēlētāju.
Arī 11 reģionos, kur notika vietējo likumdevēju vēlēšanas, visvairāk balsu ieguva "Vienotās Krievijas" saraksti.
Valsts uzņēmumu darbinieki spiesti balsot
Maskavas pilsētas domē no 45 deputātu vietām "Vienotā Krievija" ieguva 38. Pārējās saņēma tā dēvētās sistemātiskās opozīcijas partijas.
Krievijā aizliegtais neatkarīgais vēlēšanu uzraugs "Golos" ir saņēmis simtiem ziņojumu par nopietniem vēlēšanu pārkāpumiem.
Daudzviet valsts vai pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem priekšniecība lika doties balsot, tāpēc piektdien agri no rīta daudzviet pie vēlēšanu iecirkņiem bija vērojamas garas rindas. Tāpat ir fiksēti gadījumi, kad viena persona nobalsoja vairākos iecirkņos.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka nekādi nopietni pārkāpumi neesot novēroti.
Atšķirībā no martā notikušajām prezidenta vēlēšanām pirms reģionu vēlēšanām trimdā dzīvojošie Krievijas opozicionāri neaicināja uz tā dēvēto gudro balsošanu jeb balss atdošanu par kandidātiem, kas nav no "Vienotās Krievijas".
"Visi rezultāti ir sazīmēti"
Bijušais Sanktpēterburgas likumdošanas sapulces deputāts Maksims Rezņiks uzskata, ka šāds kūtrums bija saistīts ar sabiedrības salīdzinoši nelielo interesi par reģionu vēlēšanām.
"Kad notiek karš, kad mēs runājam par to, ka valstī valda fašistiska diktatūra, diskutēt par to, kā pavasarī pēc sniega pareizi sakopt suņu kakas, protams, var un vajag, bet diez vai tas ir nozīmīgākais jautājums, kas cilvēkus interesē. Tāpēc, manuprāt, cilvēkiem vienkārši nav intereses par šīm vēlēšanām," Rezņiks sacīja intervijā telekanālam "Dožģ".
"Tur viss iepriekš ir zināms, visi rezultāti ir sazīmēti. Pat ja notiek kaut kas negaidīts, tad tas galvenokārt ir saistīts ar sistēmas pārraudzības nepilnībām.
Es domāju, ka šos cilvēkus sagaida smags liktenis, jo šodien deputātam Krievijā, ja tu esi krietns cilvēks un esi ticis vietvarā, ir ļoti, ļoti smaga izvēle - vai nu ļoti drīz tu kļūsi par fašistisku nelieti, vai arī tu ļoti riskē ar sevi. Tev nebūs citas izvēles, jo deputāts nevar klusēt."
Putina režīma sarīkotā balsošana notika arī Krievijas okupētajā Krimas pussalā Ukrainā.
Ukrainas Ārlietu ministrija nosodīja tā dēvētās vēlēšanas. Balsojums bija farss un starptautisko tiesību pārkāpums, un tam nebija nekāda sakara ar vēlētāju gribu, tāpēc tas tika atzīts par spēkā neesošu, paziņoja ministrija. Tie, kas bija iesaistīti vēlēšanu organizēšanā, tiks saukti pie atbildības, brīdināja Kijiva.
