Šī nav pirmā reize, kad NATO dalībvalstu teritorijā ielido Krievijas drons vai raķete. Krievijas karā pret Ukrainu vairākkārt bijuši gadījumi, kad Krievijas militārie lidaparāti ielido Rumānijas un Polijas gaisa telpā.
Uz šādām provokācijām nepieciešama stingra atbilde
NATO alianses pārstāve komentārā Ukrainas medijiem izteikusies, ka alianses rīcībā nav informācijas, ka drona avārija Latvijā būtu bijusi tīša. Tiek atzīmēts, ka Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu fragmenti NATO sabiedroto teritorijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir atrasti vairākkārt. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šādas darbības ir bezatbildīgas un potenciāli bīstamas.
Uz notikušo ir reaģējuši arī Latvijas kaimiņvalstu pārstāvji. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka Krievijas bezpilota lidaparātu krišana NATO teritorijā esot jaunā realitāte, līdz kurai novedusi alianses dalībvalstu neizdarība.
Incidents unthinkable 3 yrs ago are now treated as routine. Nothing should be landing on Ukraine, or Latvia, or anywhere on NATO territory, but this is the new reality our inaction has allowed to emerge. Lithuania will of course be supporting a strong allied response.
— Gabrielius Landsbergis🇱🇹 (@GLandsbergis) September 8, 2024
Landsberģis piebilda, ka Lietuva noteikti atbalstīs spēcīgu atbildi no sabiedroto puses.
"Līdz šim mēs esam aprobežojušies ar sašutuma paušanu. Es domāju, ka ir laiks sākt runāt par konkrētām sarkanajām līnijām, lai Krievija zina, ka NATO teritorija un mūsu cilvēki tiks aizsargāti," uzsver Landsberģis.
"Gaisa aizsardzības stiprināšana un atļauja notriekt šādus objektus arī ir svarīgi diskusijas elementi. Es domāju, ir laiks uzsākt atklātas sarunas un meklēt risinājumus, jo tas nav stāsts tikai par valstīm, bet iedzīvotāju drošību."
Ukraina aicina aktīvāk cīnīties pret Krievijas droniem
Savukārt Igaunijas premjers Kristens Mihals sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka Krievijas bezpilota lidaparāta ielidošana NATO gaisa telpā Latvijā ir nepieņemams starptautisko tiesību pārkāpums. Viņš uzsvēra, ka šāda rīcība apdraud reģionālo stabilitāti un to nevar pieļaut.
Tikmēr Igaunijas ārlietu ministrs Magnuss Cahkna vērsa uzmanību uz to, ka šis ir kārtējais Krievijas provokatīvās uzvedības piemērs un NATO robežu un gaisa telpas aizsardzībai arī turpmāk ir jābūt alianses prioritātei. Ministrs uzsvēra, ka Igaunija pilnībā atbalsta Latviju situācijas izmeklēšanā.
Savukārt jaunais Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosodīja Rumānijas un Latvijas gaisa telpas pārkāpšanu, nodēvējot tos par stingru atgādinājumu, ka Krievijas agresīvā rīcība sniedzas ārpus Ukrainas robežām.
Viņš izmantoja iespēju atgādināt, ka, lai šādas situācijas neatkārtotos, Krievijas raķetes un dronus ir jāpārtver jau virs Ukrainas, ir vajadzīga spēcīgāka un ātrāka militārā palīdzība Ukrainai un jāatceļ Rietumu sniegto ieroču lietošanas ierobežojumi.
Kopš pilna mēroga iebrukuma rietumvalstīs dažādi incidenti, kuros ir aizdomas par Krievijas iesaisti, ir notikuši vairakkārt.
Aizdomīgu dronu dēļ apturēta Stokholmas lidostas darbība
Zviedrijas mediji vēsta, ka Stokholmas Ārlandas lidostā šonakt lidrobotu dēļ tika apturēta lidmašīnu izlidošana un uzņemšana. Zviedrijas Civilās aviācijas pārvaldes pārstāve norādīja, ka virs lidostas naktī pamanīti četri lidroboti un ap plkst.1 lidosta tika slēgta, bet lidmašīnas tika novirzītas uz citām lidostām. Pēc nepilnām trim stundām darbība atsākta.
Policija medijiem paziņojusi par aizdomām, ka dronu lidināšana virs lidostas bijusi apzināta rīcība, taču par šādas rīcības mērķi nevarot spriest. Nepilnu stundu pirms dronu pamanīšanas virs lidostas tie lidinājušies virs Upsalas pilsētas. Zviedrijas armija ir informēta par notikušo, un šobrīd notiek izmeklēšana, tādēļ detaļas par notikušo netiek atklātas.
Šajā gadījumā runa nav par kaujas droniem, kas būtu lidojuši no Krievijas un ielidojuši Zviedrijā, tomēr šis incidents viennozīmīgi ir aizdomīgs, ņemot vērā dažāda veida sabotāžas aktus un citus incidentus rietumvalstīs, aiz kuriem, kā tiek pieļauts, stāv Krievija.
Kremlis jau ilgstoši izvērš hibrīdkaru Eiropā, izmantojot gan savus izlūkdienestu darbiniekus, gan vervējot vietējos iedzīvotājus Eiropā, lai īstenotu dažādas naidīgas darbības.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts. Pirmatnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas.
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) informēja, ka nokritis "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām. Vienlaikus NBS sacīja, ka situācijas analīze un monitorings liecina, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts.
