Situācija joprojām ir smaga. Paralēli smagām kaujām frontē, īpaši Bahmutas un Zaporižjas apgabala rietumos, kur ir redzamas nelielas ukraiņu puses sekmes, turpinās arī Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainas pilsētām un ciemiem, civilajai infrastuktūrai.
Svētdien uzbrukumos Harkivas, Doneckas un Hersonas apgabaliem gājuši bojā divi, bet 22 cilvēki ievainoti. Īpaši bīstama situācija svētdienas rītā izveidojās Hersonā, kur apšaudes laikā tika trāpīts pie baznīcas, kurā tobrīd uz dievkalpojumu bija sapulcējušies daudzi apkaimes iedzīvotāji.
Kā ziņoja vietējie mediji, pie baznīcas uzsprāga vairāki lādiņi – viens no tiem arī radīja bojājumus nelielajai baznīcas ēkai. Uzbrukuma brīdi cilvēki bija cieši saspiedušies kopā un viens otru ar saviem ķermeņiem sargāja.
Uzbrukumā ievainojumus guva divi baznīcas apmeklētāji, kuriem turpat uz vietas tika sniegta pirmā palīdzība.
Kopumā svētdien Hersonā ievainojumus guva 19 cilvēki, tajā skaitā 12 gadus vecs bērns, bet viens vīrietis gāja bojā.
"Kopumā vakardienas laikā uz Hersonu raidīti apmēram 300 lādiņi no dažāda veida ieročiem. Izmantoti mīnmetēji, artilērija, arī aviobumbas. Šodien pa nakti virs Berislavas jau nomestas četras aviobumbas, šobrīd tiek apzināti postījumi," pirmdien stāstīja Hersonas militārās administrācijas pārstāvis Oleksandrs Tolkoņņikovs.
Hersonā un tās apgabalā, par spīti ļoti spēcīgiem uzbrukumiem, uzturas liels cilvēku skaits – pašā pilsētā joprojām dzīvo ap 72 tūkstošiem, bet apgabalā – 173 tūkstoši iedzīvotāju.
Vietējā administrācija gan aicināja cilvēkus evakuēties no bīstamākajiem rajoniem, kurus visbiežāk apšauda, taču daudzi to darīt atsakās un evakuēt izdodas tikai nelielu skaitu.
Ukrainā ļoti rūpīgi seko līdzi arī Izraēlā notiekošajam – tam seko līdzi valsts augstākās amatpersonas. Svētdien Kijivā atsevišķas ēkas tika izgaismotas Izraēlas karoga krāsās.
Kā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, jebkurā vietā uz pasaules katrs, kurš nes šausmas un nāvi, ir jāsauc pie atbildības, un Ukraina kopā ar saviem partneriem darīs visu iespējamo, lai to panāktu.
Zelenska ieskatā, pasaules demokrātiskajām valstīm šobrīd jābūt aktīvām un vienotām starptautisko tiesību aizsardzībā.
Savukārt Zelenska biroja padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja, ka "Hamas" uzbrukums Izraēlai ir turpinājums uzbrukumam Rietumiem un globālajai drošības sistēmai.
Vilcināšanās pieņemt lēmumu par Krievijas startēģiskās sakāves nozīmi esot ievilkusi pasauli jaunā pilnīgas nestabilitātes laikmetā.
Viņš arī vērsa uzmanību uz laiku, kad notiek šis uzbrukums – proti, periodā, kad notiek diskusijas par jaunām palīdzības piegādēm Ukrainai. Ukraiņu ieskatā, visiem sabiedrotajiem kopīgi ir jāpārvar šī vētra un jāpaliek nelokāmiem un vienotiem.
Bažas, ka Izraēlā notiekošais varētu novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no Ukrainas, netiešā veidā ir jūtamas arī dažādās diskusijās. Tiek lēsts, ka, uzliesmojot jauniem spēcīgiem konfliktiem pasaulē, atbalsts Ukrainai un tās vajadzībām varētu mazināties.
Ukraina ir ļoti atkarīga no starptautiskajiem partneriem – gan militāri, gan arī finansiāli. Divas trešdaļas valsts izdevumu šobrīd sedz starptautiskie partneri, jo pilnīgi visus savus ienākumus Ukraina šobrīd izlieto armijas vajadzībām.
Ievērojamu un kritiski svarīgu atbalstu valstij sniedz ārvalstu partneri, tostarp Eiropas Savienība (ES). Kā šajās dienās atgādināja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Krievijas iebrukums Ukrainā ir eksistenciāls karš arī pašai Eiropai. Eiropieši nevar atļauties neuzvarēt šajā karā kopā ar Ukrainu, jo tās būšot Eiropas beigas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
