2022. gadā, kad Krievijas spēki tuvojās Hersonai, raķete trāpīja vīndara Mihaelo vīna dārzam un briesmas radās arī viņa dzīvībai. Okupanti tika padzīti, bet cīņas apkaimē turpinās, jo frontes līnija ir tikai dažu kilometru attālumā.
Tomēr vīndaris neatteicās no sava darba, kas vienlaikus ir arī aizraušanās. Citiem kolēģiem, tai skaitā Mikolam, nepaveicās. Kādreiz desmitiem cilvēku Hersonā baudīja viņa ražoto vīnu, bet patlaban viss ir izpostīts.
Okupanti iebruka dārzā un pārvērta to par militāro bāzi, kā arī izdzēra un izlaupīja visus krājumus.
Teritorija ir atbrīvota, bet darbiniekus nav iespējams piesaistīt mīnu un citu problēmu dēļ, tāpēc vīnogas pūst laukos.
Tomēr arī viņš nav atteicies no domas atjaunot saimniecību. Viens no tā priekšnoteikumiem ir netālā vīna darītava, kas spēj veiksmīgi turpināt darbu. Reģionā bieži ir elektrības padeves pārtraukumi, tāpēc nopirkti ģeneratori, bet darbiniekiem tiek piedāvāta pajumte. Vīndare Olga stāsta, ka bizness attīstās, un vīns, kuram ir lepnuma un spīta garša, tiek arī eksportēts.
