Nobela prēmiju ķīmijā piešķir trim zinātniekiem par proteīnu skaitļošanas dizainu un struktūras prognozēšanu

"Viens no šogad apbalvotajiem atklājumiem attiecas uz iespaidīgu proteīnu uzbūvi. Savukārt otrs ir saistīts ar 50 gadu sena sapņa piepildīšanu – proteīnu struktūras prognozēšanu no to aminoskābju sekvencēm. Abi šie atklājumi paver plašas iespējas," sacīja Nobela prēmijas Ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke.

Proteīni parasti sastāv no 20 dažādām aminoskābēm, kuras var raksturot kā dzīvības pamatelementus. Deividam Beikeram 2003. gadā izdevās izmantot šos blokus, lai radītu jaunu olbaltumvielu, kas atšķīrās no visām citām olbaltumvielām.

Kopš tā laika viņa pētniecības grupa ir radījusi vienu izdomas bagātu proteīnu pēc otra, tostarp proteīnus, kurus var izmantot kā farmaceitiskus līdzekļus – vakcīnas, nanomateriālus u.c.

Otrais apbalvotais atklājums attiecas uz proteīnu struktūru prognozēšanu. Olbaltumvielās aminoskābes ir savienotas garās virknēs, kas salokās, veidojot trīsdimensiju struktūru, no kuras ir atkarīga olbaltumvielas funkcija. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem pētnieki bija mēģinājuši prognozēt olbaltumvielu struktūras no aminoskābju sekvencēm, taču tas bija ļoti sarežģīti. Tomēr pirms četriem gadiem notika satriecošs atklājums.

2020. gadā Demiss Hasabis un Džons Džampers pasauli iepazīstināja ar mākslīgā intelekta modeli "AlphaFold2". Ar tā palīdzību viņi ir spējuši paredzēt praktiski visu 200 miljonu pētnieku identificēto olbaltumvielu struktūru.

Kopš viņu atklājuma "AlphaFold2" ir izmantojuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku no 190 valstīm. Pateicoties šim rīkam, pētnieki tagad var labāk izprast rezistenci pret antibiotikām un izveidot tādu fermentu attēlus, kas spēj sadalīt plastmasu.

Pērn Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. To saņēma Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Mungi Bavendi, Kolumbijas universitātes profesors Luiss Bruss un ASV strādājošais krievu zinātnieks Aleksejs Jekimovs par darbu, kas saistīts ar kvantu punktu atklāšanu un sintēzi.

Bet šogad Nobela prēmiju medicīnā pirmdien ieguva Masačūsetsas Universitātes profesors Viktors Ambross un Hārvarda Medicīnas skolas ģenētikas profesors Gērijs Ruvkuns par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti.

Savukārt prestižo balvu fizikā otrdien piešķīra Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem.

Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija Stokholmā, Zviedrijā. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (ap 970 000 eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.

Ceturtdien tiks paziņots Nobela prēmijas literatūrā laureāts, bet piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds. Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 14. oktobrī.