Divas puslodes

Situācijas eskalācija Tuvajos Austromos: bažas par plašāku reģionālo konfliktu

Dokumentārijs

Līdera apskāviens | #6 | Tas nav mūsu uzdevums

Galēji labējie triumfē Austrijā. Pilsoņu karš Sudānā. Priekšvēlēšanu cīņa ASV

Žurnālists Raudseps: ASV vēlēšanās cīņa notiek par vēlētāju mobilizāciju, nevis izvēli

Cīņa par ASV prezidenta krēslu šobrīd ir ārkārtīgi sīva. Amerika ir burtiski sadalījusies divās ciltīs, un uzvarēs tā puse, kura spēs veiksmīgāk motivēt savus atbalstītājus aiziet uz vēlēšanām un nobalsot, jo cilvēku, kas par savu izvēli šaubās un kurus varētu pārvilināt, ir maz, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" pauda žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps. 

Cīņa par mobilizāciju

"Es domāju, ka Amerika ir sadalījusies divās ciltīs, puse uz pusi, un tur tas jautājums īstenībā nav vienai pusei pārliecināt otru, ka mans kandidāts ir labāks. Tas nav iespējams. Tā cīņa šobrīd notiek… Varbūt ir kaut kādas ļoti nelielas grupas, kas varbūt svārstās, bet tā cīņa, patiesību sakot, ir par mobilizāciju.

Tā puse, kura spēs vairāk motivēt savus cilvēkus aiziet un nobalsot, ir tā, kura uzvarēs," uzsvēra Raudseps. 

Šobrīd, kad mazāk nekā mēnesis atlicis līdz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanām, novērotāji spriež, ka tās var sagādāt spraigu cīņu līdz pašām beigām un uzvaru, tā sacīt, "par mata tiesu".

"Visiem tiem, kas seko sabiedriskās domas aptaujām, arī man liekas, ka tā ir tāda baigā zīlēšana kafijas biezumos šobrīd, jo tās atšķirības ir mazākas nekā kļūdas procents," atzina Raudseps. 

Turklāt jāņem arī vērā, ka aptauju veicējiem ne tikai jāprasa dažādiem cilvēkiem, kādas ir viņu domas, bet arī jāmēģina saprast, kuri no aptaujas dalībniekiem patiešām faktiski aizies un nobalsos.

"Aptaujas gan 2020. gadā, gan 2016. gadā bija nozīmīgi atšķirīgas no faktiskā rezultāta, tāpēc ka vēl aizvien viņi nebija spējuši atkost to, kā saprast, kas ir tie Donalda Trampa atbalstītāji, kas parasti vispār paliek mājās, dzer alu un skatās televīziju, bet aizvilksies uz iecirkni un nobalsos, tāpēc, ka viņiem patīk Donalds," norādīja Raudseps. 

Līdz ar to, viņaprāt, šobrīd rezultāts nav prognozējams, tāpat kā nav skaidri izšķirami faktori vai notikumi, kas to noteiks. 

"Es domāju, ka pēc tam, protams, visi būs gudri un teiks – šis izšķīra [rezultātu], un tas izšķīra, un tas izšķīra, bet man liekas, ka šobrīd ir ārkārtīgi grūti to saprast," atzina Raudseps. 

Vēl neredzēts naids un šķelšanās

Lai pieceltu savus vēlētājus no dīvāna un mudinātu balsot, abas puses aktualizē jautājumus, par kuriem viedokļi Amerikas Savienotajās Valstīs krasi atšķiras. 

"Viens no ļoti mobilizējošiem argumentiem pēdējos gados ir bijis aborta jautājums, un it sevišķi tas, ka pirms pāris gadiem Augstākā tiesa atcēla 70. gadu lēmumu, kas noteica, ka aborts ir konstitūcijā garantēts. Tagad Augstākā tiesa teica – nē, tā tas nav, katram štatam ir jālemj atsevišķi. Tās sekas ir bijušas diezgan drausmīgas," skaidroja Raudseps.

Tas ir ļoti mobilizējošs faktors demokrātiem, un tas ir viens no argumentiem, kas var pārvilkt vēlētājus no republikāņu uz demokrātu pusi, it sevišķi sievietes, kuras šis jautājums skar vistiešāk, vērtēja žurnālists. 

"Bet te ir jāņem vērā, ka līdz ar to sabiedrības sašķelšanos sašķeļas arī mediji, un vienalga, kas notiek, es domāju, ļoti liela daļa cilvēku saņem to informāciju no ideoloģiski jau iekrāsota medija. Vai tas mainīs viņu viedokli, par to ir grūti spriest," atzina Raudseps.

Šķelšanās un krasas viedokļu atšķirības starp Amerikas vēlētājiem absolūti nav nekas jauns, taču pašlaik tas jau sāk iziet ārpus rāmjiem, atzina atvaļinātais vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis.

"Jau tad, kad es biju Ņujorkā, pirms gadiem 20, parādījās šī problēma, ka republikāņi skatījās greizi uz demokrātiem. Nu tā tas vienmēr ir bijis, bet es tieši viesojos kādā amerikāņu ģimenē, kas bija demokrātu vēlētāji, un viņi teica, ka pat baznīcas draudzē, kurā viņi kā savā mazajā kopienā vienmēr ir pieraduši ar visiem sarunāties, ar republikāņiem vairs nevar sarunāties. Tas bija laiks, kad ASV bija iegājusi un sākusi karot Irākā pēc 11. septembra.

Bet šī, man liekas, divu nometņu nesaderība – un varētu pat teikts naids – šobrīd ir sasniedzis tādu līmeni, kāds agrākos laikos nav redzēts," vērtēja Jegermanis. 

Viņaprāt, Trampam šī ir pēdējā iespēja mobilizēt savus vēlētājus, kuru skaits sarūk, tāpēc viņš ir nozadzis republikāņu partiju un diktē noteikumus, kas vienai daļai republikāņu partijas biedru varbūt nemaz nav pieņemami. Vienlaikus atkāpties vairs nav kur. 

"Ja ievēlēs Trampu, tad, es domāju, ne tikai novembri, visus nākamos četrus gadus mēs modīsimies katru dienu ar neziņu, kas var sekot, jo šis cilvēks ir pilnīgi neaprēķināms. Viena lieta, ko var puslīdz droši prognozēt, ir, ka, ja viņam vai viņa ģimenei būs kādas biznesa intereses, tad politika tiks pakārtota šīm biznesa interesēm," pauda Jegermanis. 

Riska faktori pastāv abām pusēm

Ne eksprezidentam Donaldam Trampam, ne viceprezidentei Kamalai Harisai joprojām nav pamanāma pārsvara kā kopsummā, tā svārstīgajās pavalstīs. Prognožu kausos tiek svērti dažādi faktori, turklāt lielākoties tādi, kas varētu vienam no kandidātiem laupīt kādus vēlētāju atbalsta procentus – antireitingu sacīkste, tā sacīt. 

Kā riska faktors demokrātiem tiek piesaukta viesuļvētras "Helene" plosīšanās Savienoto Valstu dienvidaustrumos, kas, pēc pašreizējiem datiem, prasījusi vairāk nekā divsimt dzīvību. Tā skārusi arī divas svārstīgās pavalstis – Džordžiju un Ziemeļkarolīnu, un, kā zināms, ja nelaimē nonākušie nesaņem pietiekami ātru un pilnīgu palīdzību, tad vainīgi pie tā ir pie varas esošie.

Tramps jau paguvis izteikties, ka palīdzība katastrofā cietušajiem esot nepietiekama, jo valsts šķiežot naudu migrantu uzturēšanai, un droši vien lielum lielajam vairumam eksprezidenta mērķauditorijas lieki skaidrot, ka izdevumi vienai un otrai vajadzībai nāk no dažādām budžeta sadaļām, attiecīgi tiešas saistības te nevar būt. 

Runājot par starptautisko politiku, fokusā ir Gazas karš, kas nupat jau šķiet pāraugam plašākā reģionālā konfliktā. Arī šai ziņā nozīmīgāki riski ir demokrātiem, jo viņu elektorātā pamatā ietilpst divas nozīmīgas grupas, kurām esošās administrācijas politika šķiet pārāk labvēlīga Izraēlai, proti – arābu izcelsmes amerikāņi un kreisi orientētā akadēmiskā vide. 

Tomēr ir arī labās ziņas Kamalas Harisas nometnei: darba tirgus uzrāda necerēti pozitīvas tendences, pēc pēdējiem datiem bezdarba līmenis tikai nedaudz pārsniedz četrus procentus, un ir izdevies novērst arī doku strādnieku streiku, kas draudēja apturēt preču plūsmu 14 Atlantijas okeāna un Meksikas līča ostās, izraisot patēriņa cenu kāpumu.

Tiesa, gaidot Izraēlas atbildi uz neseno Irānas raķešu triecienu, pie apvāršņa atkal parādījies degvielas cenu kāpuma bieds. Republikāņu kandidātam savukārt kā žvadzoša ķēde līdzi velkas viņa pirmā termiņa fināla izraisītā tiesvedība. Federālā tiesneša pirms nedēļas publiskots ziņojums atklāj jaunas detaļas par eksprezidenta lomu 2021. gada 6. janvāra notikumos, ar to argumentējot, ka viņam nav piešķirama prezidentālā imunitāte šai lietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti