"No visiem līdzekļiem, kas kopš kara sākuma ir piešķirti Ukrainai un pārsniedz 60 miljardus ASV dolāru (54 miljardus eiro) – tā nav tikai palīdzība drošības jomā, bet arī ekonomiskā, finansiālā un humānā palīdzība. Mēs esam iztērējuši aptuveni 96% no atlikušajiem līdzekļiem," pavēstīja Kērbijs.
Pirms ziemas sākuma ASV Aizsardzības departamentam esot atlicis aptuveni 1,1 miljards dolāru (1 miljards eiro), lai palīdzētu Kijivai.
Un tieši tādēļ būtiski panākt vienošanos par tālāku līdzekļu atvēlēšanu Ukrainai, kas nebūt nenotiek raiti, jo republikāņi šo finansējumu nevēlas sasaistīt ar palīdzību Izraēlai, kā to vēlas Baltā nama saimnieks Džo Baidens.
Amatpersona uzsvēra, ka Amerikas Savienotajām Valstīm jāturpina sniegt Ukrainai palīdzību drošības jomā, lai Ukrainas spēki varētu maksimāli izmantot atlikušo laiku, pirms pasliktināsies laikapstākļi, kas apgrūtinās virzību uz priekšu.
ASV prezidents Džo Baidens cenšas pārliecināt ASV Kongresu atbalstīt palīdzību gan Ukrainai, gan Izraēlai un apstiprināt papildu finansējuma pieprasījumu 106 miljardu ASV dolāru (99 miljardu eiro) apmērā, kur vairāk nekā puse tiktu novirzīta palīdzībai Ukrainai.
Baidena administrācijas budžeta direktore Šalanda Janga jau oktobra beigās mudināja politiķus rīkoties ātri un iepazīstināja ar plānoto šī finansējuma izlietojumu.
Proti, 61,4 miljardi ASV dolāru (57,4 miljardi eiro) būs paredzēti Ukrainai, 14 miljardi dolāru (13 miljardi eiro) – Izraēlai un 9 miljardi ASV dolāru (8,4 miljardi eiro) humānajai palīdzībai abām valstīm, kā arī Gazas joslas civiliedzīvotājiem.
Lielākā daļa atlikušās naudas tiktu piešķirta "drošības palīdzībai" Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, ASV un Meksikas robežas stiprināšanai, nodrošinot papildu 1300 robežsargus, kā arī citām vajadzībām.
Taču jaunais ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons uzstāja, lai Kongress šīs palīdzības paketes izskatītu atsevišķi un ka atbalsts Ukrainai jāskata kopā ar finansējumu, kas paredzēts ASV un Meksikas robežas drošības stiprināšanai.
