ĪSUMĀ:
- Eiropas Savienība tiecas stiprināt sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm.
- Uz lielāku ietekmi reģionā pretendē arī Krievija, kas izmanto serbu vēsturiskās saites ar Maskavu.
- Krievija atbalstījusi sev draudzīgus Balkānu politiķus, arī finansiāli.
- Serbija mēģina balansēt starp Rietumiem un Krieviju.
- Saspīlējums starp Serbiju un Kosovu joprojām ir ļoti augsts.
- Bosnijas ceļu uz ES apgrūtina iekšpolitiskā paralīze.
17. decembrī gaidāmās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Serbijā būs pārbaudījums tam, cik liela uzticība vēlētāju vidū ir saglabājusies pret Maskavu labvēlīgi noskaņotajai valdībai prezidenta Aleksandra Vučiča vadībā.
Eiropas Komisijas rekomendācijas
Dažas dienas iepriekš ES valstu līderi Eiropadomes sanāksmē vienosies par to, vai pieņemt Eiropas Komisijas (EK) novembrī izziņotās rekomendācijas attiecībā uz Rietumbalkānu reģiona valstīm.
EK iesaka sākt sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par pievienošanos valstu blokam, tiklīdz tā būs īstenojusi pasākumus dalības kritēriju sasniegšanai.
Serbijas gadījumā EK atzīmē, ka tai "prioritārā kārtā ir jāuzlabo atbilstība ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp ierobežojošiem pasākumiem un paziņojumiem attiecībā uz Krieviju".
Kosovas gadījumā EK vērš uzmanību, ka gan Prištinai, gan Belgradai būtu pildāmas to saistības savstarpējā attiecību normalizācijā.
Vienlaikus Priština tiek uzslavēta par reformu īstenošanu vēlēšanu organizēšanā un cilvēktiesību aizsardzībā, norādot uz tālāku nepieciešamību reformēt valsts pārvaldi un mazināt korupciju.
Vērtējot Melnkalnes progresu, EK norāda uz politisko nestabilitāti pēdējā laikā, kas ir kavējis reformas, un tālākais ir atkarīgs no valsts veiktajām reformām tiesiskuma jomā.
Briselei jārīkojas aktīvāk
Rietumbalkānu reģionā ES klātesamības spilgtākās izpausmes ir finansiālais atbalsts un attīstības palīdzība. ES ir lielākais tirdzniecības partneris Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Serbijai, savukārt Serbijai, Melnkalnei un Kosovai tā ir arī lielākais finansiālā atbalsta devējs.
ES sniedz atbalstu reģiona valstīm arī citās jomās, piemēram, atbalstot pasākumus un iniciatīvas medijpratības un dezinformācijas apkarošanas jomās. Savukārt ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros darbojas ES likuma varas misija Kosovā (EULEX Kosovo) un EUFOR militārā operācija Althea Bosnijā un Hercegovinā.
Lai arī reģiona valstis ir ieguvējas no ES sniegtā atbalsta, atsevišķi pētnieki ir pauduši viedokli par ES aktivitātes nepietiekamību un uzskata, ka ES būtu aktīvāk jārīkojas, lai turpinātu ne tikai sekmēt valstu īstenotās reformas demokrātijas un pārvaldības jomās, bet arī veicināt valstu ekonomisko attīstību.
Tiek atzīts, ka lielākas aktivitātes nodrošināšanai reģionā būtu jāpārvar arī domstarpības ES dalībvalstu vidū.
Krievijas maigā vara
Šogad publicētā Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta "Klingendāla" pētījumā par Krievijas lomu Serbijā, Melnkalnē un Bosnijā un Hercegovinā atzīmēts, ka Krievija pret katru valsti izmanto oportūnistisku pieeju, kuras pamatā ir katrai valstij specifiski ietekmes punkti.
Pētījumā atzīmēts, ka īpaša ietekme ir uz serbu (vai proserbiski noskaņotiem) politiķiem, kuri bieži vien pauž līdzīgus vēstījumus un izmanto Maskavas atbalstu savu ideju veicināšanai.
Vēsturiski ciešs Kremļa sabiedrotais reģionā ir Serbija. Tas skaidrojams ar Maskavas vēsturisko atbalstu serbiem dažādos konfliktos vēl 19. gadsimtā, ilgstošo atbalstu Belgradai Kosovas jautājumā, kā arī kopīgajām kultūras saiknēm. Šie apsvērumi kalpo par labu pamatu Krievijas maigās varas izpausmēm.
Pētnieki atzīmē, ka maigā vara visbiežāk izpaužas informatīvo kampaņu veidā, Krievijas Pareizticīgās baznīcas aktivitātēs, kā arī politiskā un ekonomiskā aktivitātē.
Starp politiskajām partijām pret Krieviju labvēlīgāk noskaņotās ir pašreizējo valdības koalīciju veidojošās Serbijas Progresīvā partija un Serbijas Sociālistiskā partija. Daudz radikālāk Krieviju atbalstoši spēki ir politiskā spektra labajā spārnā, kur var izcelt ultranacionālista Vojislava Šešeļa vadīto Serbijas Radikālo partiju, kā arī parlamentā pārstāvēto "Serbu partiju "Zvēresta turētāji"", kura ir pazīstama ar savu negatīvo attieksmi pret NATO.
Maskava finansējusi Krievijai draudzīgus politiķus reģionā
Labvēlīgas attiecības pret Krieviju ir arī Bosnijas un Hercegovinas serbu politiķiem. To pārstāvētā autonomā reģiona – Serbu Republikas – līderis Milorads Dodiks pēc "Klingendāla" institūta pētnieku aplēsēm pēdējo piecu gadu laikā ir visbiežāk vizītēs Maskavā uzņemtais Eiropas politiķis.
Pēdējo reizi Dodiks Krievijas galvaspilsētā bija šī gada maijā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam piešķīra Aleksandra Ņevska ordeni.
Dodiks šī gada sākumā Kremļa saimniekam piešķīra Serbu Republikas augstāko apbalvojumu pateicībā par atbalstu abu pušu attiecību veicināšanā, ar ko izpelnījās ASV un ES amatpersonu nosodījumu.
Kā vēsta mediji, saskaņā ar ASV izlūkdienestu iegūto informāciju Krievija savulaik palīdzēja finansēt Dodika vēlēšanu kampaņas.
Melnkalnē Krievijai labvēlīgi spēki ietilpst parlamentā ievēlētajā apvienībā "Par Melnkalnes nākotni", kas šobrīd atbalsta proeiropeiski orientēto valdības koalīciju. Publiski ir izskanējusi informācija par Krievijas naudas līdzekļu pārskaitīšanu iepriekšējos gados vismaz vienai minētajā apvienībā ietilpstošajai partijai.
Serbija mēģina balansēt starp Rietumiem un Krieviju
Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Serbijā prezidents Vučičs izsludināja novembra sākumā. Politikas vērotāji atzīmē, ka ārkārtas vēlēšanu izsludināšana nāk par labu kā Vučičam, kuram tādā veidā būtu iespēja apliecināt savu ietekmi, tā arī valdošajai Serbijas Progresīvajai partijai. Aptaujas uzrāda, ka šī partija vēlēšanās iegūtu vairumu balsu.
Līdzšinējās valdības atbalsta rādītājus, kuriem pēdējā laikā ir novērojama lejupejoša tendence, ir ietekmējuši vairāki faktori. Serbijas iedzīvotāji izjūt inflācijas pieaugumu, kuras viens rezultāts ir pārtikas produktu cenu pieaugums.
Savukārt maijā notikušās masu apšaudes izglītības iestādēs ne tikai izraisīja ilgstošus masu protestus pret vardarbīgas gaisotnes radīšanu valstī, bet arī spēja apvienot dažādus proeiropeiski noskaņotus opozīcijas spēkus vienā aliansē "Serbija pret vardarbību". Vēlētāju izvēli pilnīgi noteikti ietekmēs arī Kosovas jautājums.
Nav skaidrs, kā vēlēšanu iznākums izmainīs attiecību dinamiku starp Belgradu un Maskavu. Kā atzīmē vairāki eksperti, Serbijas ārpolitika pēdējos gados mēģina balansēt starp Rietumiem un Krieviju.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka neskatoties uz ieilgušo Krievijas karadarbību Ukrainā serbu attieksme pret Krieviju saglabājusies pozitīva.
Taču valdošās Serbijas Progresīvās partijas nostāja dalības ES jautājumā ir nepārprotama. Kā sarunā ar izdevumu Politico atzīst partijas vadītājs Milošs Vučevičs, "mēs vēlamies dalību mūsu pašu pilsoņu interesēs un tāpēc, ka mūsuprāt, tas būtu valsts labākajās interesēs".
Taču pēc Grācas Universitātes Dienvidaustrumeiropas pētījumu centra direktora Floriana Bībera domām, neskatoties uz prokrievisku noskaņojumu sabiedrībā, vairums serbu nevēlas pilnīgi nostāties Krievijas pusē, labprāt ieturot vienādu distanci kā no Rietumiem (ES un ASV), tā no Krievijas.
Šādu pētnieka tēzi apliecina arī aptaujas – piemēram, pēc Vestminsteras Demokrātijas fonda pasūtījuma veiktās aptaujas datiem, 42,6% serbu piekrīt apgalvojumam, ka valsts nepieder ne pie Rietumiem, ne pie Austrumiem, lai arī 42,1% uzskata, ka starptautiskajās attiecībās Serbijai būtu jāpaļaujas uz Krieviju, kamēr uz ES – 25,8% aptaujāto.
Kosovas attiecības ar Serbiju joprojām saspīlētas
Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008. gadā attiecības starp Belgradu un Prištinu bija saspīlētas, un ES ir centusies vairāku gadu garumā veicināt dialoga atjaunošanu nolūkā normalizēt attiecības abu valstu starpā.
Progress abu pušu dialogā tika panākts šogad, kad abu valstu līderi mutiski piekrita ES piedāvātajam plānam attiecību normalizēšanai, kas paredz nelikt šķēršļus viena otras centieniem pievienoties ES vai citām starptautiskajām organizācijām. Līdz septembrim abas puses turpināja sarunas par plāna pakāpenisku ieviešanu praksē.
Taču paralēli attiecību normalizācijas pārrunām pastāvošā saspīlējuma saglabāšanos sekmēja vairāki notikumi. To vidū bija sadursmes starp etniskajiem serbiem un vietējo policiju šī gada maijā un septembrī notikušās bruņotās sadursmes, pēdējā gadījumā pastāvot aizdomām par rūpīgi plānotu uzbrukumu; Prištinas īslaicīgi noteiktais aizliegums iebraukt transportlīdzekļiem ar Serbijas reģistrācijas numurzīmēm, tā reaģējot uz Serbijas teritorijā veikto Kosovas policistu aizturēšanu.
Oktobra beigās nesekmīgi noslēdzās ES mēģinājumi panākt vienošanos atsākt dialogu starp abām pusēm.
Turklāt Kosovas varas iestādes nav ļāvušas tās teritorijā organizēt balsojumu gaidāmajās Serbijas parlamenta vēlēšanās. ES ir paudusi nožēlu par šādu Prištinas lēmumu.
Iepriekšējos gados Serbijas vēlēšanās un referendumos bija iespēja nodot balsis EDSO misijai Kosovā, kura pēc tam nogādāja biļetenus saskaitīšanai Serbijas teritorijā. Prištinas oficiālā pozīcija ir, ka Serbijas iestādēm oficiālā kārtā ir jāvēršas pie Kosovas iestādēm lūgt atļauju organizēt balsojumu valsts teritorijā.
Bosnijā ceļu uz ES kavē politiskā paralīze
"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" žurnālists Rikards Jozvjaks vēsta, ka vairums diskusiju ES komisāru un to biroju starpā pirms EK ziņojuma publicēšanas fokusējās uz to, ko piedāvāt Sarajevai.
Kā Jozvjakam teica kāda anonīma ES amatpersona, Bosnija "pavisam nebija pelnījusi" pagājušajā gadā saņemt kandidātvalsts statusu ievērojamas reformu virzības trūkuma dēļ.
Jozjvaks prognozē, ka tādējādi lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, visticamāk, būs politiski motivēts, nevis balstīts nopelnos, un atvērts jautājums, cik uz to uzstās bosniešu atbalstītāji ES.
Bosnijas un Hercegovinas progresu reformu īstenošanā cita starpā kavē ieilgusī autonomās Serbu Republikas līderu šķeltnieciskā retorika, solot izvest teritoriju no tās saistībām Bosnijas un Hercegovinas valdības institūcijās un beigās arī izstāties no federācijas. Teritorijas pārstāvji kopš 2021. gada jūlija boikotē dalību federācijas institūcijās.
Praksē radikālāki soļi nav sperti Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ, kas bosniešu serbu politiķu ieskatā ietekmē teritorijas "ģeopolitisko pozīciju".
Tomēr šī gada jūnijā Serbu Republikas likumdevējs pieņēma lēmumu neatzīt autonomajā sastāvdaļā par saistošiem federālās Konstitucionālās tiesas un ANO augstā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā Kristiana Šmita lēmumus. Šmits gan izmantoja savas pilnvaras un anulēja likumu stāšanos spēkā.
Rezultātā pret Dodiku un Serbu Republikas oficiālā izdevuma vadītāju Milošu Lukiču tika izvirzītas apsūdzības kriminālā noziegumā, atsakoties atzīt šos lēmumus un publicēt tos autonomā reģiona oficiālajā izdevumā.
Kā vēsta mediji, šomēnes ir sākusies tiesas prāva pret Dodiku un Lukiču. Abiem vainas atzīšanas gadījumā draud līdz pieciem gadiem ilgs ieslodzījums un aizliegums strādāt valsts pārvaldē. Dodika ieskatā tiesas process ir politiski motivēts, savukārt Šmits ir noliedzis šos apgalvojumus.
