ĪSUMĀ:
- Pasaulē pieejamas dažādas saziņas lietotnes, piemēram, "Telegram", kur sola slepenību.
- Tomēr eksperti norāda, ka tik īpaša šī lietotne nav – pastāv arī līdzvērtīgas un pat labākas.
- "Telegram" radījis krievs Pāvels Durovs, kurš izceļ tiesības uz privātumu.
- Durovs gan ir informēts, ka "Telegram" lieto pat teroristi, piemēram, no grupējuma ISIS.
- Šī lietotne spēlēja lielu lomu Baltkrievijā, kur cilvēki vienojās cīņai pret Lukašenko režīmu.
- Taču Krievijā vēlēšanu laikā slēdza vairākus kanālus lietotņu izplatītāju spiediena dēļ.
- Jautājums par "Telegram" lomu var būt aktuāls arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
- Latvijā šajā lietotnē zeļ arī nelegāli rūpali – te tirgo narkotikas un mazgadīgie tiek pie cigaretēm.
- Tomēr policijā uzsver – ir "spraugas", pa kurām datiem var piekļūt.
Lietotņu lietotāju skaits pasaulē
- "Facebook" aktīvi lieto aptuveni 2,9 miljardi cilvēku jeb vairāk nekā trešdaļa no visas pasaules iedzīvotāju skaita.
- "Whatsapp" – aptuveni 2 miljardi.
- "Instagram" – arī aptuveni 2 miljardi lietotāju.
- "Telegram" – aptuveni 500 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Par Latviju tik precīzu un smalku datu gan nav, bet zināms, ka 2020. gadā feisbuku Latvijā lietoja aptuveni viens miljons cilvēku. Taču no pasaules datiem var secināt, ka, no vienas puses, "Telegram" lietotāju skaits, salīdzinot ar konkurentiem, patlaban ir par kārtu zemāks, tomēr tā popularitāte aug.
Sevišķi jauns lietotāju pieplūdums bija brīdī, kad pērn 4. oktobra vakarā pēkšņi daudzi atskārta – nestrādā feisbuks, ne "Whatsapp", tāpēc aptuveni 70 miljoni cilvēku "Telegram" izvēlējās kā alternatīvu. "Telegram", kas sevi pasniedz kā vietni, kas necenzē viedokļus un kas esot īpaši droša, tika plaši lietota, piemēram, Baltkrievijas opozīcijas protestu laikā. Un arī Latvijā šobrīd to arvien biežāk piesauc un arī lieto gan opozīcijas deputāti, gan arī, piemēram, Covid-19 vakcīnu pretinieki.
"Telegram" galvenais saimnieks ir "Facebook" radītāja Marka Zakerberga vienaudzis krievs Pāvels Durovs. Abiem šobrīd ir 37 gadi. Savu karjeru Durovs kopā ar brāli sāka 2006. gadā ar "Facebook" analogu Krievijā – ar sociālās saziņas tīklu ar nosaukumu "VKontakte".
Sākumā viss gāja gludi, strauji auga lietotāju skaits, arī Durovu turība, bet 2013. gadā šo vietni pārņēma ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu saistīti cilvēki. Redzamākais iemesls – šajā platformā pārāk brīva vaļa bija dota Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam. Oficiāli vietne "VKontakte" gan tika pārpirkta un savas daļas tajā pārdeva arī Durovs, bet faktiski jau kopš 2011. gada tās īpašnieki tika vajāti no drošības iestāžu puses un bija jādomā, kā rīkoties.
Tā radās "Telegram".
2013. gadā šī lietotne nonāca jau arī "Apple Store" un "Google Play" vietņu digitālajos veikalos, tātad – kļuva pieejama ikvienam. Gadu vēlāk Durovs, sakot "uz neatgriešanos", Krieviju pameta. Savukārt tālāk, ieguldot gan savu iepriekš nopelnīto naudu, gan piesaistot investīcijas, "Telegram" tika pilnveidots, attīstīts, vienlaikus tika deklarēti arī vairāki šīs vietnes darbības pamatprincipi.
Piemēram:
- Durovs norādīja, ka tā netiks pārdota Zakerbergam;
- "Telegram" akcents nebūs peļņas gūšana, cilvēkiem par to nebūs jāmaksā, un vietne nekad neizsekos cilvēku intereses ar "cookies" palīdzību, lai pielāgotu reklāmu cilvēkiem, kā to dara gan "Facebook", gan arī "Google", kuri paši to nemaz arī neslēpj;
- Šī vietne nekad neizdos cilvēku savstarpējās sarakstes valstu valdībām;
- Tā nekad necenzēs cilvēku viedokļus, bet pāri visam – sevišķs akcents būs uz datu drošību un ziņu šifrēšanu.
Kā tas strādā?
Reģistrācija šajā vietnē notiek kā "Whatsapp" – ar personas mobilā telefona numuru. Kad tas izdarīts, no saviem telefona kontaktiem var redzēt, kurš ir "Telegram" un kura tur nav, un var sākt saraksti. Var ierakstīt un sūtīt balss ziņas, var sazināties telefoniski, var arī izmantot videozvanu.
Lietotājam nav obligāti jābūt ar savu īsto foto vai ar savu īsto vārdu un uzvārdu. Ja lietotājs reģistrējas no nevienam nezināma telefona numura, kas nav citu kontaktos, tad viņš mierīgi var būt arī ar segvārdu "Resnais kaķis" un ar krējuma burkas bildi.
Tālāk "Resnais kaķis" var ne tikai sarakstīties ar citiem, bet veidot arī savas čatu grupas, kurās var sazināties ar vairākiem draugiem vienlaikus, līdzīgi kā tas ir "Whatsapp". Savukārt līdzīgi, kā tas ir "Facebook" un "Instagram", "Resnais kaķis" var veidot arī publisku un visiem redzamu savu "Resnā kaķa" aktuālo ziņu kanālu, kurā liek savus foto un video, un citi šim kanālam var pievienoties un ik dienu sekot "Resnā kaķa" jaunumiem, kā arī komentēt tos.
Bet vai "Resnais kaķis", esot "Telegram", var justies drošāk, kā, piemēram, "Whatsapp" vai "Facebook" ziņu apmaiņu vietnēs? Šajā ziņā "Telegram" īpaši izceļ "slepenās saziņas" iespēju ar izzūdošām ziņām.
Proti, ziņas sūtītājs var uzstādīt taimeri, pēc cik ilga laika viņa rakstītais izzudīs, kad saņēmējs ziņu būs izlasījis. Tāpat var uzstādīt, ka ziņa pazudīs pat pēc vienas sekundes, bet, ja saņēmējs gribēs šo ziņu slepus no otra saglabāt, piemēram, ar ekrānšāviņu, tad par to tiks ziņots sarakstes ekrānā, un otrs to vienalga uzzinās.
Ja kāds no malas, piemēram, policija prasīs, ko "Resnais kaķis" rakstījis slepenajā čatā, tad to nezināšot pat pats "Telegram", jo šīs ziņas tiek šifrētas un atšifrētas tikai lietotāju telefonos.
"Slepenajās tērzētavās tiek izmantota pilnīga šifrēšana, pateicoties, kurai mums nav datu, ko izpaust," skaidro lietotnes pārstāvji.
Programmētāju valodā šo šifrēšanas metodi sauc "end to end" jeb "no gala līdz galam", bet vai tas ir superunikāli?
Slepenā čata iespējas, piemēram, ieviestas arī "Facebook" mesedžerī – "secret conversation". Un arī ar taimeri un norādi, ka šifrēšana ir "end to end". Tiesa, te viens liels "bet" – te lietotāju noteikumi saka, ka, ja slepenajā čatā ir pārkāpti feisbuka noteikumi, lietotājs par to var ziņot. Un pat, ja ziņas ir izzudušas, tad ziņošanai ir vēl sešas stundas, liekot domāt, ka "Facebook" saraksti vēl var palasīt.
"Whatsapp" šādas slepenā čata iespējas nav, jo, kā norāda pati vietne, tajā pilnīgi visas ziņas tiek šifrētas "end to end" un līdzīgi kā "Telegram" par "Resnā kaķa" saraksti viņi saka – pastāstīt neko nevarētu.
""Whatsapp" nav iespēju redzēt ziņu vai zvanu saturu, kas ir šifrēti "end to end"," saka lietotnes pārstāvji.
Speciālistu vērtējumā "Telegram" ar šifrēšanu īpaši pārāks nav.
Tehnoloģiju drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs skaidroja: "Ja runā par šifrēšanu, "Telegram" ir viena no TOP aplikācijām, viens no labākajiem šifrēšanas ziņā. Viņu aizsardzība pret nesankcionētu, teiksim, iejaukšanos sarunā ir diezgan okei."
Bet okei ir arī "Whatsapp". Solovjovs sacīja: "Ja salīdzina "Whatsapp" un "Telegram", tad "Whatsapp" priekšrocības šifrēšanas ziņā ir lielie čati – grupu čati. "Whatsapp" arī grupās nodrošina papildu šifrēšanu. "Telegram" nodrošina standarta šifrēšanu grupās un šo papildu jeb – eksperti sapratīs – "end to end šifrēšanu tikai privātajās ziņās."
Līdzīgi vērtēja arī "CERT.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis: "Pēc tehniskām inovācijām, no šifrēšanas viedokļa, "Whatsapp" ir pārāks. "Whatsapp" šifrē visas vēstules no viena gala līdz otram. Teiksim, "Telegram" to šifrēšanu izmanto tikai vēstulēm, kurām jūs speciāli ieslēdzat, kad jūs ar konkrētu kontaktu vēlaties sazināties šifrētā veidā."
Un "Telegram" nemaz arī nesaka, ka no gala līdz galam šifrē pilnīgi visu. Attiecībā uz neslepenām sarakstēm un grupu čatiem viņiem ir šāda atbilde un šāda taktika: "Lai aizsargātu datus, uz kuriem neattiecas pilnīga šifrēšana, "Telegram" izmanto izkliedētu infrastruktūru. (..) Attiecīgās atšifrēšanas atslēgas tiek sadalītas daļās un nekad netiek glabātas tajās pašās vietās, kur to aizsargātie dati.."
Proti, ideja ir tāda – ja Latvijas policija gribēs uzzināt, ko "Resnais kaķis" rakstījis grupas čatā, tad Latvijā nemaz šifra atslēgas nebūs. Iespējams, tā glabāsies Igaunijā, un tad abu valstu policijai un tiesai jau būs jāvienojas, kāpēc tik svarīgi zināt, ko "Resnais kaķis" tur rakstījis.
Tehnoloģiju drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs skaidroja: ""Telegram" reģistrācija vairākās jurisdikcijās, manuprāt, ir interesants juridisks eksperiments, juridiski tehnoloģiski eksperiments. (..) Manuprāt, man personīgi šķiet, ka tas modelis – tas ir labs modelis. Es nezinu, vai viņš varētu strādāt, bet es gribētu dzīvot tādā pasaulē. Es gribētu, ka nelegālas lietas ir tās, par kurām visa pasaule vienojas, kas ir nelegāli…. (..) Piemēram, viena no tādām klasiskajām lietām ir "child abuse material" jeb latviski bērnu pornogrāfija. Par ko, man šķiet, ka visas pasaules valstis ir vienojušās, ka šis ir slikti, to mēs ņemam ārā. Manuprāt, tā ir ļoti laba latiņa. Es gribētu, tieši tādā veidā lai internets darbojas."
"Telegram" ar to arī lepojas – ka visu tur slepenībā.
"Līdz šai dienai mēs izpauduši 0 baitu lietotāju datu trešajā pusēm, tostarp valdībām," viņi norādīja.
Kas notiek grupu čatos, nelasot arī paši un sūdzības nepieņem: "Visas "Telegram" tērzētavas un grupu tērzēšanas sarunas ir privātas to dalībnieku vidū. Mēs neapstrādājam ar tiem saistītus pieprasījumus." Un vienalga, kas tur notiek.
Pats Durovs 2015. gadā šo politiku bija komentējis šādi:
Moderators: Vai zini, ka ISIS [teroristiska organizācija] izmanto "Telegram"?
Durovs: Jā, tā ir.
Moderators: Vai tas tevi satrauc?
Durovs: Labs jautājums!
Moderators: Vai labi guli naktīs, zinot, ka teroristi izmanto tavu platformu?
Durovs: (Klusuma pauze) Zini, tas ir ļoti labs jautājums, bet man šķiet, ka privātums un mūsu tiesības uz privātumu ir svarīgākas nekā mūsu bailes par to, ka notiks sliktas lietas. Piemēram, terorisms. Ja skatās uz ISIS – jā, Tuvajos Austrumos ir karš. Tie ir nopietni un traģiski notikumi, bet galu galā ISIS vienmēr atradīs veidu, kā komunicēt savā starpā. Ja kāds kanāls izrādīsies viņiem nedrošs, viņi pāries uz citu. Nedomāju, ka "Telegram" piedalās šajās aktivitātēs. Nedomāju, ka esam vainīgi vai mums būtu jājūtas vainīgiem par to. Domāju, ka darām pareizi, sargājot mūsu lietotāju privātumu.
Informācijas tehnoloģiju speciālisti atzīmē, ka, runājot tikai par ziņu apmaiņu, tad ir virkne citu lietotņu, kas to, iespējams, garantē vēl drošāku. Solovjovs sacīja: "Es personīgi vairākus gadus lietoju "Wire", jo es pazīstu diezgan daudz IT cilvēku visā pasaulē, un es pazīstu dažus no "Wire" vadītājiem, top izstrādātājiem. (..) Un privātuma ziņā – viņai nav vajadzīgs tālruņa numurs, kas arī, manuprāt, ir super."
Vēl ir arī "Signal", bet tai vajag telefona numuru, kā arī ir vēl viena nianse. Tehnoloģiju drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Solovjovs komentēja: "Tātad "Signal" autors ir "Moxy". Savukārt "Telegram" ir radījuši brāļi, kas ir Krievijas pilsoņi. Viņi gan, cik es saprotu, nedzīvo Krievijā. Eiropas Savienībā, un NATO valstīs, teiksim, Rietumos, pret to varētu būt kaut kādi aizspriedumi. Arī es tā pārāk ērti, protams, nejūtos, lietojot "Telegram". "Signal" gadījumā – tas ir Rietumu produkts."
Speciālisti arī norāda – lai cik pamatīgi kāds ko šifrētu un viss būtu drošāks par drošu, jāatceras, ka šo uzņēmumu rīcībā allaž paliks tā saucamie meta dati – kam, cikos un uz kurieni kas ko sūtījis, proti, pašas vēstules saturu jau var nošifrēt, bet adreses un saņēmējus ne, jo tad vēstule nekur neaizies.
Durovs un Zakerbergs
Viens no "Telegram" karogiem – nevienam nekādu informāciju uz āru nedot, privātums pāri visam. Patiesībā jau arī "Facebook" nesaka ko citu, taču vienā ziņā gan Durovs, gan Zakerbergs būtiski atšķiras –
jāatceras, ka viens ir audzis Krievijā, savukārt otrs ASV.
Ja Zakerbergs par "Facebook" allaž runājis kā par vietni, kur cilvēkiem sadzīvot, saprasties, kur ir savi komūnas noteikumi un jāvalda tolerancei, tad Durova pieeja cita. Vienkāršojot – lai visi izlamājas un tālāk dzīvo laimīgi.
Šīs atšķirības gana skaidri iezīmējas "Facebook" un "Telegram" politikā, ko jau savos publiskajos kanālos drīkst vai nedrīkst rakstīt lietotāji un kādu saturu noņem vai nenoņem abas vietnes.
"Telegram" deklarē četras lietas, kādēļ var tikt slēgti kādi kanāli:
- Pirmā, ja tiek paustas terorisma idejas – teroristiskās organizācijas šajā vietnē meklē ceļus pie savas publikas, un kanāli vai robotu programmas tiek slēgtas regulāri. Pirms tam "Telegram" no dažādām valstīm saņēma regulāru nosodījumu, ka ir teju teroristu paradīze.
- Otrā, kanāls var tikt likvidēts, ja tajā tiek pausti aicinājumi uz vardarbību.
- Trešā, ja kanālos tiek izplatīta bērnu pornogrāfija, un arī tādu lietotāju netrūkst. Piemēram, pērn decembrī vien "Telegram" slēdza aptuveni 26 000 šādu grupu un kanālu.
- Un ceturtā – ja tiek fiksēti kādi autortiesību pārkāpumi.
Cilvēki par šo visu var sūdzēties, ir speciālas ziņojumu pogas, un "Telegram" ir arī moderatori, kas to pārbaudīšot, bet tas ir arī viss. Par cita veida kanālu slēgšanu "Telegram" raksta šādi: "Lūdzu, ņemiet vērā, ka tas neattiecas uz vietējiem vārda brīvības ierobežojumiem. Piemēram, ja kādā valstī valdības kritizēšana ir nelikumīga, "Telegram" nebūs šādas politiski motivētas cenzūras sastāvdaļa. Tas ir pretrunā mūsu dibinātāju principiem. (..) Mēs nebloķēsim nevienu, kas mierīgi pauž alternatīvus uzskatus."
Bet kāda politika feisbukam? Jāatzīmē, ka, līdzīgi kā Durovs, par vārda brīvību ir iestājies arī Zakerbergs: "Es uzskatu, ka mums ir divi pienākumi: noņemt saturu, kad tas var radīt reālas briesmas, un cīnīties, lai atbalstītu pēc iespējas plašāku vārda brīvības definīciju. (..)"
Te arī atšķirība, – nemaz nerunājot par aicinājumiem uz vardarbību, feisbuka lietotāju vidū nav pieļaujama arī nekāda naida runa: "Mēs definējam naida runu kā tiešu uzbrukumu cilvēkiem, pamatojoties uz tā sauktajām aizsargātajām īpašībām: rasi, etnisko piederību, nacionālo izcelsmi, invaliditāti, reliģisko piederību, kastu, seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti un smagām slimībām. Mēs definējam uzbrukumus kā vardarbīgu vai dehumanizējošu runu, kaitīgu stereotipu paušanu, mazvērtības radīšanu, nicinājuma, riebuma izpausmes, kā arī lamāšanos un aicinājumus uz atstumtību vai segregāciju."
Un nekāda lamāšanās, nekāda pazemošana, nekādi aizvainojoši vecvārdi. Lietotājus, kas tam neklausa, pēc atslēgvārdiem ķer gan feisbuka roboti, gan par to visu var sūdzēties citi lietotāji.
Un ķer rūpīgi, pat bieži nesaprotot ieraksta kontekstu, par ko pērn "Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās īpašā eksperimentā, kurā saņēma brīdinājumu, ka nākamreiz bloķēs pat par šādu ierakstu: "Uzmanību! Šis ieraksts ir raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" neliels eksperiments par šī sociālā tīkla pielietotiem robotu algoritmiem. Proti, vai roboti izdzēš visus ierakstus, kuros ir minēti tādi vārdi kā nēģeris, žīds, melnais, neonacists, gejs.""
Ierakstu izdzēsa ātri. Jāatzīmē, ka Latvijas krimināllikums ir tuvāks feisbuka politikai, proti, naida runu traktējot kā nesaticības izraisīšanu, pat ja nav fiksēti tieši aicinājumi uz vardarbību.
Vēl viena acīmredzama atšķirība vērojama attieksmē pret lietotāju saturu starp "Telegram" un "Facebook" jau Covid-19 un vakcinācijas laikā, proti, "Facebook" metās cīņā ar lietotājiem, kuri, iespējams, izplatīja maldus ziņas. Pirmkārt, daudzās valstīs bija piesaistīti lietotāju veidotā satura faktu pārbaudītāji. Un, ja kāds, iespējams, bija sarakstījis aplamības, tad saturs tika marķēts un līdzās izvietota norāde ar faktu pārbaudītāju secinājumiem.
Vēl pie lietotāju ierakstiem, kuros parādījās jēdziens Covid-19, "Facebook" aicināja arī doties jau uz oficiālām informācijas lapām no dažādām valsts iestādēm.
Maldinoša satura autori uz laiku tika bloķēti vai arī, piemēram, pērn novembrī "Facebook" dzēsa kustības "Vakcīnrealitāte Latvijā" kanālu, kas vērsās pret vakcinācijas procesu.
Bet "Telegram" neko – Durova publiskā atbilde par to ir bijusi šāda:
28. septembra ieraksts
"Vietnē "Telegram" cilvēki var publiski paust pamatotas bažas par vakcīnām. Lielie "Telegram" kanāli ir viena no nedaudzajām vietām internetā, kur lietotāji var runāt par dažādiem Covid-19 apkarošanas pasākumiem, kas, viņuprāt, ir ierobežojuši viņu tiesības."
Un vēl izteicies arī šādi:
29. jūlija ieraksts
"20 gadu laikā, vadot diskusiju platformas, esmu ievērojis, ka sazvērestību teorijas tikai nostiprinās katru reizi, kad moderatori noņem to saturu. Tā vietā, lai nepareizas idejas izbeigtu, cenzūra bieži vien apgrūtina cīņu ar tām. Tāpēc patiesības izplatīšana vienmēr būs efektīvāka stratēģija nekā iesaistīšanās cenzūrā."
Tiesa, septembra beigās "Telegram" slēdza kādas Itālijas antivakcinācijas kustības "Stop Ditattura" kanālu, kā arī slēdza arī līdzīgu Vācijas kanālu, bet arguments – pie vainas nevis viņu uzskati, bet paustie aicinājumi uz vardarbību, kas neatbilst "Telegram" noteikumiem.
28. septembra ieraksts
"Mums nācās slēgt Itālijas kanālu "Stop Dittatura", kas mudināja sekotājus kaitēt ārstiem un citām valsts amatpersonām, kas saistīti ar vakcināciju. Diemžēl kanāla administratori nerīkojās pat pēc tam, kad mūsu komanda viņus brīdināja par pārkāpumu."
"Telegram" Baltkrievijā un opozīcijas kanāls "Nexta"
Baltkrievijā šī vietne kļuva īpaši populāra opozīcijas vidū ar galveno ziņu kanālu "Nexta", kas tulkojumā no baltkrievu valodas nozīmē "kāds".
Digitālās vides izmeklētāja "Atlantic Council", "DFRLab" Nika Aleksejeva skaidroja: ""Telegram" Baltkrievijā faktiski izvērtās kā tāds veiksmes stāsts, jo vēlēšanu laikā tika bloķēts internets un "Telegram" bija faktiski vienīgā lietotne, ko varēja lietot apejot."
"Viņa skaidroja: "(..) Izveidoja divi jaunieši. Faktiski vadīja divi jaunieši no Polijas. Un sākumā tas tiešām bija vairāk kā informatīvs. Tiem jauniešiem tika sūtīti video, viņi tos pārbaudīja, lika iekšā. Informācijas apjoms bija milzīgs, mežonīgs, bet tas bija visaktuālākais kanāls, tāpēc tam ļoti ātri pieauga sekotāju skaits, faktiski no pāris tūkstošiem tas izauga līdz diviem miljoniem."
Divi miljoni jeb aptuveni piektā daļa no visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Sekoja protesti un protestu kustības.
"Vēlāk arī kanāls sāka izplatīt dažādus aicinājumus un instrukcijas, ko darīt protestētājiem, kas vēlas iziet ielās. Un paralēli šim kanālam, protams, radās arī citi kanāli. (..) Šie kanāli savā starpā dalījās ar instrukcijām ar to, kur mēs būsim, cikos, kur mēs iesim, ko mēs darīsim. Bija pat instrukcijas par to, kā atkauties no OMON," pastāstīja Aleksejeva.
No vienas puses, šim kanālam kā publiskam varēja piekļūt arī Baltkrievijas varas pārstāvji, bet ko tas dod, ja lietotāji var paslēpties aiz tādiem segvārdiem kā "Resnie kaķi".
Protams, gan kanāliem sekoja, gan grupās bija arī drošībnieki, taču nepieciešams ieguldīt diezgan lielu un ilgu darbu, lai atklātu indivīdus.
Pieaugošo protestu apspiešana Baltkrievijai nesa arvien jaunas ārvalstu sankcijas. Varas iestādes cīnījās arī ar "Telegram", veidojot tajā savus propagandas kanālus, bet tad – kas par izdevību! Pāri Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko zemei 2021. gada 23. maijā lido "Telegram" kanāla "Nexta" vadītājs Romāns Protasevičs.
Tālāk viss zināms – lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskā, Protaseviča aizturēšana, jauns sankciju vilnis pret Baltkrieviju, Lukašenko atbilde ar bēgļiem. Kaut kādā ziņā tas viss "Telegram" dotās iespējas dēļ. Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pieļāva – iespējams, nebūtu bijis "Telegram", mūsu prezidents Egils Levits ar "baķku" kā kaimiņš ar kaimiņu sēdētu draudzīgi pie viena galda – vizīte bija jau plānota.
Šobrīd "Nexta" kanālam "Telegram" ir aptuveni 900 tūkstoši sekotāju, bet šajā vietnē izvērsušies arī vairāki citi Baltkrievijas neatkarīgie mediji.
Taču "Telegram" pret valstu valdībām nav gluži arī visvarens, un spilgtākais piemērs bija pērn rudenī, kad Krievijā pirms reģionālajām vēlēšanās "Telegram" slēdza vairākus opozīcijas kanālu robotus, par ko saņēma kritiku no redzamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotajiem. Durovs norādīja, ka to nav gribējis darīt, bet, ņemot vērā, ka opozīcija ar savu veidoto saturu pārkāpj priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma likumu Krievijā, to viņam piespieduši darīt lietotnes izplatītāji "AppStore" un "Google Play". Ja ne, tad lietotni neizplatīs. Un Durovs esot piekāpies.
Drīz būs aktuāli arī Latvijai
Šis jautājums jau šogad varētu būt aktuāls arī Latvijai pirms Saeimas vēlēšanām. Ko un kā darīs dažādi politiskie spēki? Un ko un kā darīs "Telegram"?
Arī Latvijā jau šobrīd "Telegram" ar savu drošības un satura politiku kļūst populārs dažādu cilvēku un kustību vidū, kuru saturs ir bijis bloķēts, piemēram, feisbukā.
Piemēru jau daudzi, piemēram, Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" līderis un aktīvs protestu organizētājs Aldis Gobzems, kuram "Telegram" ir savs kanāls. Šobrīd tajā pierakstījušies aptuveni 10 tūkstoši sekotāju. Jau 2020. gada beigās Gobzems izteicās, ka nākotnē uz to liek lielas cerības.
"Lūgums maniem atbalstītajiem! Aiciniet savus paziņas pievienoties šim kontam. Manu "Facebook", visticamāk, bloķēs. Kaut ari šobrīd šis konts kalpo kā "copy/paste", nākotnē tam būs izšķiroša nozīme," viņš klāstīja.
Gobzems mudināja: "Lūdzu, piesakieties arī manā "Telegram" kontā un "Parler" kontā – ja nu gadījumā šo nobloķē. Lūdzu atbalstītājiem, lai pievieno mani par administratoru savās lapās "Facebook", kur ir daudz sekotāju, kur varētu ievietot es savu saturu."
Savs kanāls "Telegram" arī draudzes "Kristus pasaulei" līderim Mārcim Jencītim, kurš pieslējies citam politiskajam spēkam – "Latvija pirmajā vietā" ar Aināru Šleseru priekšgalā. Sekotāju gan šobrīd mazāk par tūkstoti.
Draudzes "Kristus pasaulei" mācītājs Mārcis Jencītis stāstīja: "Esmu bloķēts feisbukā, bet būsim kopā alternatīvos soctīklos!"
Paredzams, ka šī platforma Latvijas politiskajā arēnā savu lomu vēl noteikti spēlēs.
Šobrīd spēlē arī jautājumos par vakcināciju, proti, "Telegram" kā jaunas mājas ir jau daudziem vakcinācijas pretiniekiem – sak’, feisbuks nocenzēja, bet šeit, kā dzirdējām no Durova, stāsti, ko gribi, kamēr neaicini kādu nogalināt.
Piemēram, kustība "Vakcīnrealitāte Latvijā" – viņu lapa feisbukā slēgta, bet "Telegram" jau vairāk nekā četri tūkstoši sekotāju.
"Vakcīnrealitāte Latvijā" pavēstīja: "Facebook" jau ilgstoši apliecina sevi kā lietotājiem nedraudzīgu platformu, izceļoties ne vien ar cenzūru, satura bloķēšanu, bet arī negodīgiem algoritmiem un informatīvo totalitārismu. (..) Laipni lūdzam sekot jaunumiem "Telegram" kanālā."
Līdzās šim kanālam kā alternatīva izveidota sava mājaslapa, kas nav reģistrēta Latvijā.
Līdzīga taktika ir arī kustībai "Mainām pasauli", kuras viens no līderiem ir Jānis Pļaviņš un kuri ne tikai vēršas pret vakcīnām, bet arī pret 5G tīklu. Vienlaikus te tiek pārdots arī "Atmiņu ūdens". Kustībai ir arī sava mājaslapa, kas ved arī uz kanālu "Telegram". Sekotāju skaits ir virs septiņiem tūkstošiem cilvēku.
Savukārt Plaviņa ideju biedrs Andris Ciekurs no "Gaismas tīmekļa" "Telegram" pat ir izveidojis visu Latvijas novadu kanālus ar domu, ka tajos cilvēki pulcējas kopīgai cīņai un protestiem. Andris Ciekurs norādīja: "Koordinēsimies pa Nopietno. Pievienojies savas dzīvesvietas kanālam un būsim vienoti novadā, Latvijā."
Piemēram, Valmieras novadā, kura kanālā ir apmēram 500 sekotāju, uz šādu aicinājumu atsaucies kāds Mareks Markuss: "Ja katrā pilsētā varētu izveidot vismaz 30 vīru vienību, tas būtu pats pamats, lai veidotu nopietnu tautas brīvprātīgo kustību. (..) Laiks apvienotai rīcībai! Slepkavu varas ir jāsauc pie atbildības, un, lai tas notiktu, ir jāmaina taktika. Sīkāk par to – aci pret aci."
Lieto arī deputāti
Pētot vēl, "Aizliegtais paņēmiens secināja, ka šo vietni izmanto arī daudzi esošie Saeimas deputāti. Lietot "Telegram" nav nekas ne aizliegts, ne nelikumīgs, ne nosodošs, bet intereses pēc raidījums dažiem pajautāja, kāpēc un kādas viņi saredz "Telegram" priekšrocības?
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!), vaicāts, vai uzskata par drošāku saziņas līdzekli, atbildēja: "Es tā to neuzskatu. Man vienkārši virkne cilvēku nav atrodami "Whatsapp", bet ir atrodami "Telegramā", tāpēc es viņu lietoju."
"Aizliegtais paņēmiens": Vai jūs "Telegramā" izmantojat arī "secret" jeb slepenā čata opciju?
Bondars: Es nemaz nezinu, kas tas tāds ir.
"Aizliegtais paņēmiens": Uztraucaties, ka datus var nozagt?
Bondars: Tad, kad es sāku strādāt prezidenta kancelejā, man likās, ka telefonu man noklausās. Tad es vienam augsta līmeņa drošības cilvēkam vaicāju: "Saki, vai mani noklausās?" Viņš teica: "Mārtiņ, nepareizs jautājums. Nevis – vai mani noklausās, bet – cik mani noklausās?" Tas jautājums priekš manis kopš tā brīža vairs nav aktuāls."
Māris Kučinskis, Zaļo un zemnieku savienība, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: "Viņš man ir, bet es viņu faktiski nelietoju. Es tikai pēc inerces, protams, "Whatsapp" un arī "Signal". (..) Kā tika atzīts, tīri valstiski, ka "Signal" varētu būt tā kā drošāks un ieteicamāks, tad daļa sarakstes ir "Signal" un arī zvani, bet nu grūti ieietas. "Whatsapp" tomēr dominē."
"Partijas komunikācijai ir "Whatsapp"," viņš sacīja.
Saeimas deputāte Regīna Ločmele, "Saskaņa", sarakstei vairāk lietojot "Whatsapp", bet, ja tajās ir kāds foto, tad šī vietne tās saglabā automātiski, un tas viņai īsti nepatīk.
"Man, piemēram, ir hobijs, kas ir karavīru meklēšana. Mums ir biedrība "Leģenda", kurā vairāk nekā 30 vīrieši ikdienā komunicē, un mums tiek nosūtīts ļoti liels foto un video apjoms. Un man sanāk, ka man ik vakaru ir jānotīra foto un video bāze, jo tur tas viss tiek saglabāts automātiski. "Telegram" tā nav, un tas ir diezgan ērti," viņa skaidroja.
"Aizliegtais paņēmiens": Kādus kanālus izmantojat partijas komunikācijā?
Ločmele: Partijas komunikācijai mums arī ir vairāki čati un tiek izmantots gan "Whatsapp", gan "Telegram".
"Aizliegtais paņēmiens": Vai esat "Telegram" izveidojusi arī kādu grupu?
Ločmele: Vienu grupu gan esmu izveidojusi pati. Tā kā es vadu Zolitūdē mūsu partijas grupu, to es izveidoju savai partijas grupai mikrorajonā, lai ar viņiem var sazināties.
Narkotiku "veikali"
Runājot par "Telegram", nevar nepieminēt vēl vienu aspektu, kas šajā vietnē notiek un kas to lieto – tā ir sava veida paradīze dažādiem nelegāliem darījumiem, un viens no izplatītākajiem – dažādu narkotiku tirdzniecība.
Tas notiek pašu tirgotāju izveidotās čatu grupās. Atliek vien zināt, kā šīs grupas sauc un kā tās atrast. Šāda informācija netiek reklamēta, bet, kā saka, strādā klusie telefoni.
"Aizliegtais paņēmiens", nesaucot tās vārdā, piekļuva vairākām šādām grupām, kurās narkotikas sola piegādāt pat trīs minūšu laikā.
Biedru skaits grupās dažāds – no 500 līdz 1000 sekotāju, bet lielākajā bijuši pat 12 tūkstoši cilvēku. Pieprasījumi pēc preces viens pēc otra, piedāvājumi – arī.
Tiesa, te jāzina sava valoda, apzīmējumi un terminoloģija.
Gluži nopirkt narkotikas "Aizliegtais paņēmiens" negrasās, tas tomēr ir kriminālpārkāpums, bet uzzināt, ko šeit piedāvā – gan. Un viss vienkārši, vienīgi jāvienojas par apmaksas veidu un vietu, kur nomest preci.
Narkotiku dīleris balss ziņā vēsta: "Pirmajā reizē varam izdarīt tā, ka pusi tu man maksā tagad, pusi, kad saņem preci, un vari atsauksmi uzrakstīt. Serviss strādā ātri. Trīs minūšu piegāde vispār pa Rīgu."
Avansu maksāt raidījums negrib – ja nu piekrāpj. Narkotiku dīleris: "Vismaz simboliski kaut kādas kapeikas uzmet, un tad es tev henddīlu [rokasspiediens] taisīšu, jo tu esi pirmo reizi, kas no manis ņems. Vienkārši drošības nauda. Ak dievs, uz kapeikām tevi neuzmetīšu. Man tu vairāk atnesīsi kešu [naudu] nekā man tās kapeikas."
Ir vēl arī citi piedāvājumi, un čata dalībnieki arī rūpīgi uzmana, lai te necirkulētu krāpnieki jeb kidalas. Tas mazina grupas reputāciju. Ja kāds kidala tomēr bijis, tad bez liekām ceremonijām – linča tiesa, proti, kidalas foto un nereti arī viņa mājas adrese tiek publicēti. Un veltījums, ja satiekat, sitiet pa žaunām. Tas gan vēl maigi teikts, jo reizēm par kidalu atrašanu tiek piedāvāta arī atlīdzība.
Šo tirdzniecības veidu kā ļoti izplatītu atzīst arī žurnālists Roberts Šteinbergs, kurš nesen uzņēmis seriālu par narkotiku izplatību "Nelegālais trips". "Telegram" tas ir vieglāk par vieglu.
Šteinbergs, vaicāts, cik Latvijā ir viegli nopirkt narkotikas, norādīja: "Tas ir tikpat vienkārši, kā pasūtīt ēdienu aplikācijā, un piegāde bieži vien ir ātrāka nekā, ja pasūta ēdienu."
Vienīgi jāuzmanās no krāpniekiem. "Ir tie lielie spēlētāji, uz kuriem policijai būtu jākoncentrējas. Taču problēma ir tāda, ka šie lielie spēlētāji izmanto tikai šos slēpņus, līdz ar to viņus īsti nevar noķert. Viņi tev paprasa, lai pirms tam veic priekšapmaksu, un tad viņi tev atsūta lokāciju – lūk, tur tādā un tādā adresē, piemēram, nezinu, notekcaurules trubā būs kaut kāds diedziņš, kas tev jāparauj, un tad iznāks ārā tava prece," skaidroja Šteinbergs.
Bizness ritējis pat pērn gada nogalē komandantstundas laikā – vajag tikai "Wolt" vai "Bolt" ēdiena kurjeru somas, kuras, protams, arī varēja dabūt "Telegram".
"Tā cena bija laba, tur bija simts eiro par somu, vēlāk noslīdēja, es redzēju par kādiem 80 eiro somu, bet tā bija ļoti laba cena. (..) Uzvelc somu un brīvi dodas savās gaitās, tevi policija neapstādina, tāpēc ka viņi domā, ka tu esi kurjers, lai gan reāli tavā somā ir vielas un tu piegādā pavisam citu produktu, nevis ēdienu," skaidroja žurnālists.
Par diviem no tobrīd lielākajiem narkočatiem raidījums ziņoja arī "Telegram" moderatoriem, bet paiet aptuveni mēnesis un viena grupa pēkšņi mistiski pazūd, bet par otru nekādas reakcijas. Taču jāatgādina – "Telegram" arī teica, ka pieprasījumus par grupu tērzētavām neapstrādā.
Tiesa, čata grupas bieži pazūd, un viena no versijām, ka tās izdzēš paši veidotāji, bet tad rada citas. Vēl var būt, ka to grupu saimniekiem liek darīt policija. Šīm grupām, līdzīgi kā "Aizliegtais paņēmiens", arī policija var piekļūt un pieķert tirgotājus. Tas ir tirgotāju risks, bet darījumi ar slēpni pieķerami grūtāk.
Šteinbergs sacīja: "Es neredzu risinājumu, kā to darīt. Tā ir realitāte, kas ir jāpieņem, un ar šo realitāti ir jāstrādā. Un kas ir vēl viena bīstama tendence, ko es redzu šobrīd, ka jauniešiem šobrīd ir ļoti populāri vienreiz lietojamie veipi, kas ir nopērkami arī legāli. Mazgadīgie viņus, protams, pērk "Telegram", jo nevar nopirkt viņus legāli."
Citi "biznesi"
Ko tik "Telegram" nevarot nopirkt! Var recepšu medikamentus, var, protams, arī alkoholu nakts laikā dabūt. Raidījums arī secināja, ka var nopirkt koplietošanas auto kontus, proti, ja kādam nav autovadītāja apliecība vai tā ir atņemta, vai vēl par agru, lai pie tās tiktu, tad var dabūt citas un uz citu tiesību vārda pievienot savu konta numuru. Un braukt uz nebēdu.
Cik maksā un kā tas notiek?
"Aizliegtais paņēmiens": Vajag aktīvu vienu kontu. Par cik iet? "City bee".
Pārdevējs: Es sapratu. Es varu uztaisīt to, kas tevi interesē.
"Aizliegtais paņēmiens": Par cik?
Pārdevējs: 100 [eiro].
"Aizliegtais paņēmiens": Baigi dārgi.
Pārdevējs: Atrodi lētāk un viss, lai strādā.
(..)
"Aizliegtais paņēmiens": Atsauksmes ir?
Pārdevējs: Man ir vadītāja apliecība. Domā tevi tavā priekšā uzmetīšu? :D Paprasīšu iedot naudu un skriešu prom?
"Aizliegtais paņēmiens": Īsta licence?
Pārdevējs: Protams, ka īsta, vecīt.
"Aizliegtais paņēmiens": Kad gatavs?
Pārdevējs: Varam sarunāt rīt.
"Aizliegtais paņēmiens": Kā samaksa?
Pārdevējs: No rokām rokās būtu ideāli. Tavā priekšā taisām. Dod naļiku [skaidrā nauda], tev konts, man $ dolāri. Pa rokām un viss.
Ir arī cits piedāvājums. Par 60 eiro. Bet tā kā raidījums beigās neko nepērk, tad saņem rupju aizrādījumu.
Pārdevējs: Čau, nu ko tad ņemsi? Pa dienu nesanāca aizbraukt, tagad tikai uztaisīja. Ņemsi vai nē? P****, es speciāli meklēju cilvēku, kurš uztaisīs to j**** "Fiqsy" n****. Tagad vnk pazudi b***. Karoče, ko mēs darām tad, b***? Tu ņem vai nē tad to "Fiqsy"?
Koplietošanas auto uzņēmumi šo kā problēmu zina.
"Fiqsy" vadītājs Māris Avotiņš sacīja: "Ir bijušas vairākas tādas situācijas. Piemēram, viena situācija bija tāda, ka jaunai meitenei, jaunai sievietei – bija piereģistrējusi kontu uz sevi. Mēs pēc tam viņu sazvanījām, pēc divām dienām, kad viņa ar to profilu sāka braukt. Viņa saka – jā, nemaz nav sapratusi, ka viņas attāls paziņa ir vienkārši palūdzis viņai tiesības. Pateicis, ka vajag nofotografēt, tādā veidā ir izveidots viņas profils."
Bet ir bijis gadījums, ka dati par vadītāju apliecību izkrāpti citā sludinājumu portālā, piedāvājot šofera darbu.
"Un tas, kas notiek, kad viņš atbild uz šo sludinājumu. Tad saka, atsūtiet mums autovadītāja tiesības, atsūtiet savu fotogrāfiju, lai varam pārliecināties, ka ar jūsu braukšanas vēsturi viss ir kārtībā," stāstīja Avotiņš.
Pēc tam visi gali ūdenī, bet šos datus izmanto, lai izveidotu kontu koplietošanas auto.
Lai šādus gadījumus novērstu, uzņēmums cenšas vadītājus monitorēt – gan braukšanas stilu, gan arī aizdomīgākos gadījumos pārbaudot identitāti, bet, ja kas notiek, tad primārā atbildība vadītāja apliecības īpašniekam.
Arī "City Bee" norādīja, ka šādi gadījumi ir, bet reti: "Mums komandā ir cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar auto uzraudzīšanu gan fiziski uz ielām, gan sistēmā pie datora. Ja tiek manīts kāds aizdomīgs klients, tas tiek pārbaudīts."
Valsts policija, komentējot šāda veida nelikumīgus darījumus "Telegram", detaļās – ko un kā un vai dara – neizplūst, bet norāda, ka ne viss ir tik droši, kā pašas vietnes to reklamē, proti, esot spraugas, pa kurām varot tikt klāt datiem.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Hamenko skaidroja: "Jebkurš tehniski sagatavots cilvēks, saprotot, ka komunikācija notiek, ja mēs runājam par "Telegram" kanālu, viņa notiek ar otru ierīci, un pa vidu ir mākoņu glabātuve, vai, vienkārši runājot, mākoņa tipa veida serveris, kurā šī informācija uzglabājas. (..) Nerunājot par "Telegram", bet, runājot par jebkuru komunikācijas rīku, diemžēl ne vienmēr šiem izstrādātājiem izdodas apiet informācijas tehnoloģiju pamatprasības, jo datu apmaiņas nodrošināšanai bieži vien ir nepieciešami starpniekserveri, kuri visbiežāk arī ir izmantoti."
Vai "Telegram" atbild uz policijas pieprasījumiem, piemēram, sniegt kādu informāciju? Pēc "Aizliegtā paņēmiena" rīcībā esošās informācijas atbilde ir nē, bet oficiālā skan šādi: "Es negribētu akcentēt uzmanību konkrētu šim komunikācijas rīkam, jo viņi ir dažādi. Mēs izmeklējam dažādus noziegumus, kur var izmantot dažādus komunikācijas rīkus. Bet kopumā tas algoritms visiem ir vienāds. Mūsu rīcībā ir komunikācijas kanāls, kā ir jāuzrunā un jākomunicē ar katru no šiem komersantiem. To mēs arī darām."
