Kā norādīja Ukrainas armijas ģenerālštābs, tie okupētajās teritorijās dzīvojošie pilsoņi, kuri nav saņēmuši Krievijas pases, tiek pakļauti pastāvīgām kratīšanām un iebiedēšanai.

Zaporižjes apgabala Tokmakas pilsētā Krievijas okupācijas administrācija paziņoja vietējiem iedzīvotājiem, ka tiem ir jāiesniedz savas Ukrainas pilsoņa pases, dzimšanas apliecības un jānodod arī pirkstu nospiedumi.

Okupācijas administrācija apgalvoja, ka līdz ar Krievijas pases saņemšanu Ukrainas izsniegtie dokumenti vietējiem iedzīvotājiem tiks atdoti. Ukrainas mediji tikmēr vēsta, ka iebrucēji izdomājuši jaunu veidu, kā mudināt okupētās teritorijās dzīvojošus cilvēkus iegūt Krievijas pasi. Cilvēkiem tiek solīts izsniegt tā sauktos valsts mājokļa sertifikātus, ar kuriem varēs daļēji norēķināties par Krievijas teritorijā iegādātajiem mājokļiem.

Tikmēr Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs ir paziņojis par līdzīga rakstura notikumiem Krievijas okupētajā Melitopoles pilsētā. Tur okupācijas varasiestādes atņem Ukrainas izdotās ārzemju pases tiem cilvēkiem, kas ir piekrituši sadarboties ar Krievijas okupācijas varu. Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs pavēstījis, ka tas tiek darīts, lai šie cilvēki nebūtu spējīgi pamest okupētās teritorijas.

Krievijas okupanti saskaras ar kvalificēto kadru trūkumu okupētajās teritorijās. Kadru trūkums izskaidrojams ar to, ka absolūtais vairākums okupētajās teritorijās dzīvojošo cilvēku atsakās sadarboties ar Krievijas okupācijas spēkiem.

Pēc Melitopoles mēra Ivana Fjodorova teiktā, aptuveni 700 cilvēku Melitopolē piekrita sadarboties ar okupācijas varu. Lielākoties tie ir cilvēki, kas piekrituši strādāt izglītības un nodokļu administrēšanas jomās.

Tikmēr spēju pamest okupētās teritorijas Krimas pussalas kontekstā sarunā ar aģentūras "UNIAN" žurnālistiem apsprieda ukraiņu militārais eksperts Serhijs Grabskis. Runājot par Krimas pussalas atbrīvošanu no Krievijas okupācijas spēkiem, militārais eksperts pieskārās jautājumam par nepieciešamību iznīcināt Krimas tiltu, kas savieno anektēto Krimas pussalu un Krievijas teritoriju, lai traucētu Krievijas armijas piegādes un pārgrupēšanas procesu. Grabskis atzīmējis, ka Ukrainas armija sasniegs šos mērķus ar sauszemes koridora pārgriešanu un piekļuves bloķēšanu Azovas jūras krastam. Eksperts arī minēja humānā rakstura iemeslus, kuru dēļ Krimas tilts nav klasificējams prioritārs mērķis.

"Mums kā civilizētiem cilvēkiem ir pienākums dot iespēju tiem, kas vēlas un kuriem vajadzētu pamest pussalu, to darīt jau tagad. Saskaņā ar humāno tiesību normām, mēs nevaram pārkāpt tādu jēdzienu kā "humānais koridors", sacīja Grabskis.

Iepriekš Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks pieļāva iespēju vest sarunas ar Krieviju par Krimas atpakaļnodošanu. Pēc viņa teiktā, šāds scenārijs būtu iespējams gadījumā, ja no Ukrainas teritorijas tiktu pilnībā izvests viss Krievijas karaspēks.