Orbāns paziņoja, ka abas valstis vienmēr bijušas draudzīgās attiecībās, un piebilda, ka Ķīnas uzņēmumi Ungārijā nodrošina desmitus tūkstošus darbavietu.
Ungārija vēlas izmantot iespējas, ko sniedz augstas kvalitātes Ķīnas ieguldījumi e-mobilitātes jomā un Ķīnas tehnoloģiju pieejamība, norādīja Orbāns.
Sji savukārt aicināja vēl vairāk paplašināt valstu savstarpējās attiecības. "Mēs abi uzskatām, ka mūsu valstu tradicionālā draudzība ir balstīta uz stabiliem pamatiem," viņš piebilda.
Orbāna valdībai lojālais laikraksts "Magyar Nemzet" pirms Sji Dzjiņpina ierašanās Ungārijā publicēja komunistiskās Ķīnas vadītāja viedokļrakstu, kurā viņš uzslavēja Ķīnas un Ungārijas ilggadējo draudzību, kas esot tikpat nobriedusi un bagāta kā Ungārijas slavenie Tokajas reģiona vīni.
Sji Dzjiņpina vizītes laikā Ķīna un Ungārija parakstīja 16 divpusējās sadarbības vienošanās, kas galvenokārt ir saistītas ar Pekinas ekonomiskajām interesēm Ungārijā.
Orbāns paziņoja, ka abas valstis vēlas sadarboties arī kodolrūpniecībā, kas līdz šim nav noticis. Pekina plāno ieguldīt miljardus infrastruktūras un enerģētikas projektos. Ķīnieši arī plāno būvēt Ungārijā elektroautomobiļu un bateriju rūpnīcas.
Tikšanās laikā tika pārrunāts Pekinas atbalsts ātrgaitas dzelzceļa līnijai, kas savienotu Budapeštas centru ar starptautisko lidostu, kā arī Budapeštas-Belgradas dzelzceļa līnijas izbūvei.
Eksperti norādīja, ka Ķīna draudzīgo Ungāriju redz kā savus vārtus uz Eiropas Savienības vienoto tirgu.
Savukārt Orbāna kritiķi uzskata, ka Ungārijas ciešās ekonomiskās un finansiālās saites ar Ķīnu var apdraudēt valsts drošību.
Ķīnas prezidents Budapeštā atzīmēja arī 75. gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ungāriju un Ķīnu.
Ungārija ir arī vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas piedalās Ķīnas "Jaunā zīda ceļa" iniciatīvā.
Orbāns, kam daudzos jautājumos radušās domstarpības ar Briseli, tiecies pēc ciešāku ekonomisko attiecību veidošanas ar Krieviju, kā arī Ķīnu un citām Āzijas valstīm.
"Ungārijā ir lētāks darbaspēks, viņiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 9 procenti, viņi ir ļoti draudzīgi Ķīnas investīcijām. Premjerministrs Viktors Orbāns būtībā ir kopsolī ar Ķīnas attīstības modeli, izmantojot zemāku algu līmeni savā valstī un plašas neapbūvētas zemes platības, lai būvētu rūpnīcas. Un [ķīnieši] par to interesējas," secina aģentūras "Bloomberg" žurnālists Stīvens Engle.
Tikmēr Briselē bāzētās domnīcas "Krievijas, Eiropas, Āzijas pētījumu centrs" vadītāja Terēza Falona laikrakstam "The New York Times" atzīmē, ka Orbāns ir kļuvis par Ķīnas galveno cilvēku Eiropas Savienībā, kuram var lūgt bloķēt vai mīkstināt jebko, kas Pekinai nav tīkams.
Budapeštas Korvina Universitātes pētnieks Tamāšs Matura vērš uzmanību uz to, ka atšķirībā no Serbijas, lielākā daļa Ungārijas iedzīvotāju nav lieli atbalstītāji savas valsts attiecībām ar Ķīnu.
Ķīna būvē aptuveni 350 kilometrus garu dzelzceļa posmu starp Budapeštu un Belgradu, kā arī ceļ lielas rūpnīcas elektromobiļu un to bateriju ražošanai Ungārijā.
Ungārijā mēnešiem ilgi notiek vides aktīvistu protesti pret plānoto Ķīnas bateriju rūpnīcu Debrecenā.
Sji šonedēļ apmeklēja arī Franciju un Serbiju, savu Eiropas tūri noslēdzot Ungārijā.
Tā bija Sji pirmā Eiropas turneja kopš 2019. gada. Francijā viņš tikās ne tikai ar šīs valsts pirmajām personām, bet arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu. Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Ķīnu darīt visu iespējamo, lai izbeigtu karu Ukrainā, un neļaut eksportēt uz Krieviju tehnoloģijas, kas palīdzētu tai karadarbībā.
Ungārijas premjers Orbāns pauda atbalstu arī Ķīnas plānam par mieru Ukrainā.
"Šodien Eiropa ir kara pusē. Izņēmums ir Ungārija, kas iestājas par tūlītēju pamieru un miera sarunām, atbalstot visus starptautiskos centienus, kas ved pie miera, ieskaitot Ķīnas miera iniciatīvu, kuru rosinājis prezidents Sji Dziņpiņs.
Mēs, ungāri, esam pārliecināti, ka šim konfliktam, šim karam nav risinājuma kaujaslaukā," apgalvo Orbāns, kurš tiek uzskatīts par Krievijas ciešāko sabiedroto ES un NATO dalībvalstu līderu vidū.
Serbijā, kas arī ir viena no Ķīnas sabiedrotajām, Sji vizīte bija pieskaņota 25. gadadienai, kopš ASV iznīcinātāji kļūdas nometa vairākas bumbas uz Ķīnas vēstniecību Belgradā. Šo notikumu Ķīnā joprojām ļoti labi atceras. Šīs valsts apmeklējuma ietvaros tika parakstītas vairākas vienošanās par sadarbību, abu valstu līderiem paziņojot par padziļinātu divpusējo sadarbību.
