Iepriekš Lietuvā šāda situācija bijusi pirms 15 gadiem, kad pie vēlēšanu urnām ieradās tikai katrs piektais balsstiesīgais. Latvijas Radio aptaujātie Viļņas iedzīvotāji pie Eiropas Savienības (ES) prioritātēm min aizsardzību, izglītību, vides problēmas un arī cilvēktiesības. Vēlētāji savu izvēli plāno gan ļoti apzināti, gan izdara to pēdējā brīdī, savukārt jaunieši bieži neslēpj, ka neplāno piedalīties vēlēšanās.

Vēlētāju aktivitāti ietekmē vairāku vēlēšanu norise vienlaikus

Lietuviešiem šogad ir jābūt aktīviem kopumā trīs dažādās vēlēšanās. Patlaban norit prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un gaidāma vēl otrā kārta. Vasarā Eiropas Parlamenta vēlēšanas,un rudenī jāvēlē arī Lietuvas parlaments.

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lina Petroniene neizslēdz, ka

vēlētāju pasivitāte var izpausties tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kuras šoreiz nesakrīt ar citu vēlēšanu dienām, kas parasti veicina vēlētāju aktivitāti.

"Pagājušajās vēlēšanās aktivitāte bija 53%, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakrita ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Turklāt tās bija vēlēšanas, kurās prezidentam bija jāmainās, jo Daļa Grībauskaite bija amatā jau divus termiņus, tādēļ par vēlēšanām bija vēl lielāka iedzīvotāju interese un cilvēki aktīvāk piedalījās arī Eiroparlamenta vēlēšanās," skaidro Petroniene.

Savukārt 2009. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanas nepārklājās ar prezidenta vēlēšanām, un tad iedzīvotāju aktivitāte bija tikai 21%. Taču tās bija tikai otrās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. "Domāju, mūsu vēlētāji nezināja pārāk daudz par to. Brisele šķita pārāk tālu no Viļņas. 

Ceru, ka šobrīd Brisele ir kļuvusi tuvāka, un es sagaidu vēlētāju aktivitāti augstāku par 21%," sacīja Petroniene.

Lietuvā lielākā vēlētāju grupa ir 44–75 gadu vecumā. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās visvairāk savu balsi atdevusi vecākā paaudze ap 74 gadu vecumu, un viņu aktivitāte sasniedza 64%. Tikmēr, piemēram, 24 gadus vecu un jaunāku vēlētāju aktivitāte Lietuvā parasti ir tikai ap 20%.

"Mēs, protams, esam priecīgi arī par 50% aktivitāti, bet tas nav ļoti labi. Gribētu, lai tie būtu vismaz 60% vēlētāju," piebilda Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka šis gads ir komplicēts, jo politiķiem jāīsteno trīs kampaņas, bet politiskajām partijām ir ļoti ierobežoti finanšu resursi. "Nav vienkārši vienā kalendārajā gadā īstenot tik daudz kampaņu, jo tam nepieciešams daudz naudas.

Un uz Lietuvas parlamenta un prezidenta vēlēšanu fona tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanas visvairāk ir ēnā," atzīst Petroniene.

Vasara – vēlēšanām nepiemērots laiks

Viļņas centrā sastaptie iedzīvotāji Latvijas Radio lielākoties atzīst, ka šajā nedēļā ir pārņemti ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu un citos kandidātu sarakstos vēl īpaši neiedziļinās.

Lietuvietis Armins saka – tas gan nenozīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš nepiedalīsies, taču, runājot kopumā par vēlētāju aktivitāti, viņaprāt, vasara tam ir visnepiemērotākais laiks.

"Tas, kad tieši vēlēšanas notiek, arī rada lielu ietekmi uz aktivitāti, jo cilvēki vasarā dodas uz laukiem vai ir kādos dārza darbos, un parasti visi to dara brīvdienās. Viņi dodas ārpus pilsētas un nedomā par vēlēšanām, bet es piedalīšos arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās," teic Armins.

Vaicāts par Eiropas Parlamenta prioritātēm nākamajā termiņā, Armins  min aizsardzību. "Tas ir ļoti svarīgi, bet arī kultūra un izglītība ir ļoti svarīgas jomas, jo, ja ir augstas kvalitātes izglītība, arī viss pārējais virzās pareizajā virzienā, bet, ja ir slikta izglītības sistēma, rodas visādas problēmas," viņš pauž.

Arī jaunās māmiņas Egle un Agota saka, ka par Eiroparlamentu vēl nedomā, un joko, ka šobrīd valstī ir divas būtiskākās prioritātes – prezidenta vēlēšanas un Eirovīzija.

Taču vienlaikus abas lietuvietes arī dalās savās pārdomās par Eiropas prioritātēm un iespējamo cilvēku pasivitāti vēlēšanās.

"Zinot pašreizējo situāciju Eiropā un pasaulē, mums ir nepieciešams stiprs kodols, kas zina, kā stāties pretī šiem izaicinājumiem. Šie ir svarīgākie jautājumi – karš Ukrainā, kāds ir Eiropas Savienības redzējums un iesaiste," pārdomās dalās Agota.

"Man liekas, ir svarīgi piedalīties arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet domāju, ka mēs vairāk ierokamies mūsu nacionālajā politikā pēdējā laikā. Tāpat esmu dzirdējusi ziņās par mūsu eiroparlamentāriešiem, ka viņiem nav īpaši augsta iesaistes statistika lēmumos, un tas ir pārsteidzoši un varbūt arī pat mulsinoši vēlētājiem," atzīst Egle.

Savukārt pensionāre Elana teic, ka jau zina, kā balsos arī jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo jau ilgstoši uzticas kādam konkrētam Lietuvas politiskajam spēkam.

Elanas vecāki pēc Otrā pasaules kara tika izsūtīti, un viņa pati arī dzimusi izsūtījumā kādā Krievijas apgabalā. Viena no kundzes prioritātēm, ejot uz vēlēšanām, ir skaidra politiķu nostāja saistībā ar karu Ukrainā.

"Es izvēlos pēc partijas un arī izvērtēju, kādi cilvēki kandidē, viņi strādā vai neko nedara. Ir politiķi, kas apraksta un stāsta, ko viņi dara Eiropas Parlamentā, bet ir arī tādi, kas pat nezina angļu valodu. Un es šobrīd ļoti atbalstu Ukrainu un gribu, lai tā uzvar. Mana prioritāte, pēc kā tagad skatos, ir drošība un attiecības ar Krieviju. Es neatbalstu prokrieviskus spēkus. Es nodzīvoju 50 gadus zem Krievijas varas un dzīvoju ļoti slikti. Tagad dzīvoju labi. Es saņemu pensiju, man visa kā pietiek, un arī mani bērni dzīvo labi. Es esmu ļoti apmierināta," stāsta Elana.

Tikmēr pensionāre Renata ir pārliecināta, ka Lietuvā ir gana daudz atbilstošu politiķu, kurus izvēlēties Eiropas Parlamentam. Jaunajā sasaukumā viņa cer ieraudzīt izteiktu dalībvalstu saliedētību.

"Tas ir savstarpējs valstu atbalsts un, kā lai pasaka, tā kopienas sajūta, esot Eiropas Savienībā.

Nav tik ļoti svarīgi, kuras partijas vai valstis ir vadošās Eiropas Savienībā, bet ir svarīgi, lai mums visiem būtu vienota stratēģija," norāda Renata.

Jaunieši – neaktīvākie vēlētāji

Kā norādīja Lietuvas CVK pārstāve, mazāk aktīvā iedzīvotāju grupa Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir tieši jaunieši. Arī Viļņas centrā daļa apvaicāto jauniešu atzina, ka neplāno piedalīties vēlēšanās vai arī nemaz nejūtas kā politiskā piedāvājuma mērķauditorija.

"Tas nav interesanti jauniem cilvēkiem, un vispār jauniešu uzmanību ir ļoti grūti noturēt. Es nepiedalīšos vēlēšanās.

Mani īsti tas neinteresē, es to atstāju manu vecāku pārziņā. Viņi izdarīs pareizo izvēli.

Jā, varbūt es varu atbalstīt viņu izvēli, ja viņiem būs stipri argumenti par tiem cilvēkiem," atzīst Ustija. "Politika nav viena no sarunu tēmām ģimenē. Man būtu jādzird vairāk, ko tie politiķi piedāvā mums."

Tikmēr Dominiks plāno piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, jo šie politiķi pārstāvēs Lietuvu Eiropas Savienībā. Savukārt Augusta atzīst, ka vēlas vairāk uzzināt un izpētīt informāciju par šīm vēlēšanām, jo šobrīd ir ieinteresēta prezidenta vēlēšanās.

"Es vienkārši neticu, ka viņi var kaut ko izmainīt. Iespējams, ja man nebūs, ko darīt tajā laikā, tad es aiziešu uz vēlēšanām. Taču, ja man būtu jāizvēlas, es nezinu atšķirību starp visām partijām un kandidātiem, lai izdarītu savu izvēli," teic Mats. 

Eiropas Savienību pozitīvi uztver ap 90% lietuviešu

Kopumā lietuvieši gan ļoti pozitīvi attiecas pret Eiropas Savienību. Par to liecina pēdējā "Eirobarometra" aptauja – ap 90% lietuviešu respondentu dalību Eiropas Savienībā sauc par ieguvumu, kas ir augstāk par vidējo rādītāju dalībvalstīs (71%), iezīmē Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesors Ramūns Vilpišausks.

Politologa ieskatā šie aptaujas dati gan nerezultēsies arī krietni lielākā vēlētāju aktivitātē. Viņš uzskata, ka Lietuvas politikā ir gana plašs pārstāvēto interešu spektrs, bet vēlētāju pasivitāti Eiroparamenta vēlēšanās eksperts skaidro tieši ar minēto lietuviešu augsto apmierinātības līmeni ar Eiropas Savienību kopumā.

"Tas var izklausīties paradoksāli, bet tas [vēlētāju pasivitāte EP vēlēšanās] varētu būt saistīts ar faktu, ka

iedzīvotāji lielākoties ir apmierināti ar dalību Eiropas Savienībā. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir salīdzinoši zema interese par šīm vēlēšanām," atzīst politologs.

Piemēram, Francijā ir ļoti saspringta situācija saistībā ar to, kurš uzvarēs.

"Marina Lepēna tur šobrīd ir vadošā un, man šķiet, prezidents Emanuels Makrons vairāk cenšas aktivizēt savus vēlētājus, bet Lietuvā nav tādas intensīvas politiskās debates par Eiroparlamentu. Pēc pēdējām aptaujām pie mums populārākās šobrīd ir lielākā daļa partiju, kuras līdz šim ir bijušas augšgalā. Tie ir opozīcijā esošie sociāldemokrāti, konservatīvās partijas un lietuviešu zemnieku un zaļo savienība," skaidro Vilpišausks.

"Tas parāda, kā vēlētājs redz politiskās partijas un ne tik ļoti konkrētus politiķus, kuri šobrīd strādā Eiropas Parlamentā. Domāju, ir ļoti maza izpratne par to, ko Lietuvas ievēlētie deputāti tur dara un kādi ir viņu sasniegumi," pieļauj politologs.

Politologs: Iedzīvotāji nesaredz EP lēmumu tiešu ietekmi uz ikdienu

Tāpat viņš norāda, ka, neraugoties uz to, ka pēdējos gados mūsu raizes kļuvušas vienotākas un daudzi izaicinājumi ir globāli, piemēram, pandēmija un Krievijas sāktais karš Ukrainā, tomēr dalībvalstu iedzīvotāji joprojām nesaredz tiešu Eiropas Parlamenta lēmumu ietekmi uz viņu ikdienu, kā tas ir ar vēlēšanām un lēmumiem nacionālā līmenī.

"Eiropas Savienībai ir salīdzinoši neliela ietekme lēmumos, kas saistīti ar valstu izglītības vai veselības sistēmu, nodokļiem vai aizsardzības sistēmu, kas lietuviešu vēlētājiem savukārt ir pašas svarīgākās lietas šobrīd. Domāju, tas ir racionālais skaidrojums.

Cilvēki spriež, – ja Eiropas Savienība ir mazāk svarīga lietās, kas visvairāk skar mani kā indivīdu, tad kādēļ doties vēlēt!?" vērtē politologs.

Eksperts arī neredz politiķu centienus palielināt vēlētāju aktivitāti un sasniegt jaunas auditorijas.

"Mūsu politiķi arī paši šīs vēlēšanas uztver kā mazāk svarīgas, salīdzinot ar Seima vēlēšanām, kuras mums būs rudenī. Daudzām partijām šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir tikai treniņš pirms vietējām vēlēšanām, lai testētu savu popularitāti. Tāpat tā ir arī iespēja palielināt savu redzamību, jo daudzām partijām nav izredžu iegūt pat vienu vietu Eiropas Parlamentā, bet tās tāpat piedalās. Galvenais motīvs, manuprāt, ir šo izmantot kā atpazīstamības vairošanas iespēju, izņemot kādus konkrētus politiķus, kas vietu Eiroparlamentā redz kā labu ienākumu avotu vai kā pakāpienu viņu politiskajā karjerā," skaidro eksperts.

Lietuviešu politologs Ramūns Vilpišausks zemajā vēlētāju aktivitātē patlaban nesaskata būtiskus riskus, kas dotu priekšrocības tikai kādam vienam politiskajam spēkam. Viņaprāt, arī šogad vēlēšanu iznākums atspoguļos kopējo vēlētāju noskaņojumu. Taču vienlaikus politologs atgādina, ka ilgajos padomju varas okupācijas gados daudzi cilvēki Lietuvā un citās valstīs sapņoja par šo brīvību vēlēt, tādēļ viņš iedzīvotājus aicina to uztvert ne tikai kā pilsonisku pienākumu, bet vairāk kā iespēju.