Baltkrievu "kiberpartizāni" ir decentralizēti organizēta aktīvistu grupa, kas kļuva aktīva pēc 2020. gadā kaimiņvalstī notikušajām negodīgajām prezidenta vēlēšanām. Viņi cīnās pret Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu, veicot kiberuzbrukumus pret dažādām valsts iestādēm, kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Daļa kiberuzbrukumu tika veikta arī nolūkā kavēt Krievijas militārā bruņojuma pārvadāšanu uz karadarbības zonu Ukrainā.
Aprīļa vidū notika liela mēroga kiberuzbrukums pret valstij piederošo uzņēmumu "Grodno Azot", kurš, pēc aktīvistu teiktā, aktīvi iesaistās represijās pret uzņēmuma darbiniekiem. Toreiz viņiem izdevās nošifrēt daļu datu, bet citus – izdzēst. Apmaiņā pret datu atjaunošanu viņi pieprasīja vairāku desmitu politieslodzīto, tai skaitā uzņēmumā strādājošo, atbrīvošanu.
Pērn rudenī kiberpartizāni uzlauza Baltkrievijas Valsts drošības komitejas mājaslapu. Viņiem izdevās no tās izgūt lielu informācijas apjomu, no kura tika izdalīti ap 40 000 ziņojumu, kas sūtīti izlūkdienestam uz elektroniskā pasta adresi.
Daudzi no šiem ziņojumiem atkārtojas, tāpēc aktīvistu grupa nodalīja dublikātus un apmēram pusi jeb 20 000 ziņojumu publicēja tīmeklī. Tie aptver laika posmu no 2014. gada septembra līdz pagājušā gada augustam. Kiberpartizānu darbības iznākums ir tāds, ka Valsts drošības komitejas mājaslapa jau pāris mēnešus nav pieejama pilnā apjomā.
Starp ziņojumiem ir daudz informācijas pieprasījumu, to vidū no savulaik represēto personu tuviniekiem. Bet ir arī ziņojumi, kuros aicināts pārbaudīt noteiktu iestāžu, uzņēmumu vai cilvēku darbību.
Kā vēstīja "Radio Brīvība" baltkrievu redakcijas žurnālisti, klasisku sūdzību par citu cilvēku rīcību gan ir tikai apmēram pieci procenti no visa publicētā satura apjoma, kas atbilstu apmēram 2000 ziņojumu. Vēl daļa rakstītāju pauž gatavību sadarboties ar Baltkrievijas Valsts drošības komiteju. Starp tiem arī cilvēki, kas dzīvo ārzemēs.
Aizvadīto pāris nedēļu laikā neatkarīgie baltkrievu žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi aktīvi strādā ar šiem ziņojumiem un pēta, kāda varētu būt bijusi to ietekme. Ir pierādījumi, ka pēc atsevišķu ziņojumu saņemšanas specdienesti vērsušies pret tajos minētajām personām.
Latvijas Radio sazinājās ar brīvo žurnālisti Nastu Zahareviču, kura ir pētījusi nopludināto ziņojumu datubāzi. Viņa ir iepazinusies arī ar Latvijā dzīvojošo cilvēku nosūtītajiem ziņojumiem.
Žurnāliste par šo tēmu gatavo materiālu. Jānorāda, ka tādu ziņojumu salīdzinoši nav daudz. Ne ar visiem Latvijā dzīvojošo ziņojumu autoriem viņai izdevās sazināties. Turpinājumā Zaharevičas secinājumi pēc ziņojumu izpētes.
"Man šķiet, ka šī noplūde no Baltkrievijas VDK var kļūt par ļoti svarīgu zīmi Eiropas [valstu] drošības dienestiem, lai viņi saprastu, ka nav tikai jāaizliedz izsniegt vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Viņiem ir arī jāsaprot, ka ir spiegi ar Eiropas Savienības valstu pasēm. Kad viņi strādā tikai ar Krievijas un Baltkrievijas pasu turētājiem, viņi īsti nerisina problēmu. Tas izklausās skaisti, cilvēkiem patīk viegli risinājumi sarežģītām lietām. Bet tas īsti nerisina jautājumu. Viņiem jāstrādā vairāk un dziļāk. Viņiem ir jāapzinās, ka diemžēl Latvijas un Lietuvas pilsoņi ir gatavi strādāt ar Baltkrievijas VDK," teica Zahareviča.
Uz Latvijas Radio jautājumu par to, ko šie ziņojumi liecina par cilvēku vēršanos Valsts drošības komitejā kā iestādē ar pārliecību, ka tā var sniegt jebkāda veida palīdzību, Zahareviča atbildēja, ka viņu pārsteidz cilvēku uzticības līmenis specdienestam.
Viņa minēja, ka pat cilvēki no Krievijas ir rakstījuši VDK, neņemot vērā to, ka tas ir citas valsts izlūkdienests. Piemēram, gatavojot materiālu par ziņojumiem, kas attiecas uz būvdarbiem Baltkrievijas atomelektrostacijā, viņa pamanīja, ka vairumu rakstīja tur strādājošie Krievijas pilsoņi par pārkāpumiem vai nepilnībām būvdarbu laikā.
"Zināt, esmu manījusi dažādu veidu cilvēkus. Tas varbūt man bija vispārsteidzošākais. Cilvēki, kas patiešām tic, ka VDK atrisinās visus jautājumus, viņi sūdzas par citām iestādēm. Manuprāt, tas arī parāda tēlu, kāds VDK ir Baltkrievijā, ka tas ir kaut kas pusslepens, pusmaģisks. Ja šī struktūra darbojas pusslepeni, tad varbūt cilvēki tic, ka viņu spējas arī ir pusslepenas. Tāpēc viņi var darīt vairāk, nekā mēs varam iedomāties. Man šķiet, šo mītu veido cilvēki.
Es nespēju aptvert, kā kāds var paļauties, ka VDK var palīdzēt viņiem, bet daļa cilvēku tam tic. Un arī cilvēki no ārzemēm," teica žurnāliste.
Zahareviča pauda cerību, ka cilvēki kļūs piesardzīgāki, pirms sazināties ar VDK. Daudzi no viņas uzrunātajiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kas savulaik sazinājās ar baltkrievu izlūkiem, bija pārsteigti par to, ka viņu ziņojumi nākuši atklātībā.
Žurnāliste gan uzsvēra, ka publiski pieejamie ziņojumi neparāda pastāvīgo aģentu ziņojumus.
