Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki "pilnībā kontrolē" Sumu apgabalu un ka tur iepriekš darbojošās Krievijas diversantu grupas ir iznīcinātas.

"Kas attiecas uz Riživkas ciemu, okupants centās tur īstenot propagandas operāciju. No šī rīta Krievijas karogs ciematā ir iznīcināts un okupantu tur vairs nav," paziņojumā sociālajos tīklos norādīja Zelenskis.

Tāpat prezidents sacīja, ka šobrīd vissarežģītākās kaujas notiek industriālajā Doneckas apgabalā. Ukrainas spēki tur darot visu, lai stabilizētu savas pozīcijas.

Sumu apgabals atrodas pie Ukrainas ziemeļu robežas ar Krieviju, un kopš okupantu pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā nav pieredzējis lielus sauszemes uzbrukumus.

Čečenijas vadonis Kadirovs iepriekš sociālajos tīklos bija pavēstījis, ka viņa bataljona "Ahmat" kaujinieki kopā ar citu Krievijas vienību karavīriem veikuši taktiskās operācijas un ieņēmuši vēl vienu jaunu apmetni.

"Plaša mēroga plānoto uzbrukuma darbību rezultātā Ukrainas puse cieta ievērojamus zaudējumus un bija spiesta atkāpties," viņš atzīmēja.

Taču pašvaldības vadītājs Jurijs Zarko noliedza, ka Riživka būtu ieņemta. Arī Ukrainas sabiedriskais medijs "Suspilne" norādīja, ka ciematā nav Krievijas karaspēka.

Zelenskis jau pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Krievija gar ziemeļu robežu pulcē karaspēku un, iespējams, gatavojas jaunai ofensīvai.

Pagājušajā mēnesī varas iestādes sāka evakuēt iedzīvotājus no atsevišķām pierobežas pilsētām un ciematiem Sumu apgabalā.

Krievija 10. maijā sāka plašu sauszemes operāciju kaimiņos esošajā Harkivas apgabalā, ieņemot vairākas pilsētas un ciemus.

Kopš tā laika Ukraina ir steidzīgi nosūtījusi uz šo reģionu papildspēkus, bet zaudējusi pozīcijas pret Krieviju citviet frontē, un Zelenskis svētdien brīdināja par sarežģītām kaujām Doneckas apgabala austrumos.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.