NATO ģenerālsekretārs Viļņā pēc sarunām ar Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu paziņoja, ka Turcija piekritusi šajā jautājumā virzīties uz priekšu. "Šī ir vēsturiska diena," piebilda Stoltenbergs.
Glad to announce that after the meeting I hosted with @RTErdogan & @SwedishPM, President Erdogan has agreed to forward #Sweden's accession protocol to the Grand National Assembly ASAP & ensure ratification. This is an historic step which makes all #NATO Allies stronger & safer. pic.twitter.com/D7OeR5Vgba
— Jens Stoltenberg (@jensstoltenberg) July 10, 2023
"Prezidents Erdogans ir piekritis pēc iespējas ātrāk pārsūtīt Zviedrijas pievienošanās protokolu Turcijas Nacionālajai asamblejai un cieši sadarboties ar asambleju, lai nodrošinātu ratifikāciju," paziņoja Stoltenbergs.
Vēl pirms došanās uz NATO samitu Viļņā pirmdien Erdogans paziņoja, ka atbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO, ja Eiropas Savienība atsāks jau ilgstoši iesaldētās iestāšanās sarunas ar Ankaru.
Turcija oficiāli ir ES kandidātvalsts, taču iestāšanās sarunas jau sen ir apturētas. Turcijas tuvināšanās Eiropas Savienībai jau labu laiku ir iepauzēta, un šķiet, ka neviena puse virzību īsti nemaz nav vēlējusies.
Un arī pēc šī Erdogana paziņojuma šķiet, ka viņš vienkārši vēlējās sevi paradīt kā to, kam rokās ir Zviedrijas kārts jeb vara pār šo procesu.
Neoficiāli tiek spriests, ka apmaiņā pret iebildumu atcelšanu Erdogans prasīja, lai ASV dotu zaļo gaismu darījumam, kas paredz "F-16" kara lidmašīnu piegādāšanu Turcijai. Iepriekš šis darījums bija iestrēdzis, bet otrdien kļuva zināms, ka ASV prezidents Džo Baidens plāno to atbalstīt. Iesaistītās puses gan noliegušas jebkādu saistību starp šiem jautājumiem.
"Tā kā es esmu teicis, un NATO nostāja ir bijusi skaidra, ka mums jādara viss iespējamais, lai atceltu un likvidētu ierobežojumus ieroču eksportam starp sabiedrotajiem. Es atzinīgi vērtēju jebkuru dialogu starp Turciju un ASV par "F-16". Bet tas viss nav daļa no vienošanās, ko panācām vakar," apgalvo Stoltenbergs.
Pirmdien vakarā Erdogans sākotnēji tikās ar Zviedrijas premjeru Ulfu Kristersonu, bet pēc tam arī ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu. Vēlāk tviterī Mišels ierakstīja, ka abiem bijusi laba tikšanās un abi esot izpētījuši turpmākās iespējas, lai Eiropas Savienības un Turcijas sadarbību atkal izvirzītu priekšplānā un atjaunotu attiecības. Pēc tam savukārt Erdogans trīspusējā formātā tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjeru un jau pēc šīs tikšanās Stoltenbergs paziņoja, ka Turcija atbalsta Zviedrijas uzņemšanu.
Zviedrija un Turcija lēmušas stiprināt ekonomiskās attiecības, un Zviedrija apņēmusies turpināt cīņu ar terorismu savā valstī, kas bija Turcijas prasība.
Zviedrija un Turcijas pārstāvji katru gadu tiksies jaunā sanāksmes formātā un pirmajā šādā sanāksmē Zviedrija iesniegs ceļvedi, kas būs pamats tās turpmākai cīņai pret terorismu visos tā veidos.
Stoltenbergs uzsvēra, ka Zviedrijas dalība NATO nāks par labu visam Baltijas reģionam. Zviedrijas premjers Kristersons otrdien izklausījās ļoti atvieglots.
"Ir labi zināms, ka Zviedrija pēc 200 neitralitātes gadiem meklē kopīgu aizsardzību. Bet es arī vēlos, lai visi NATO sabiedrotie apzinātos mūsu pienesumu kopējai drošībai. Es domāju, ka Zviedrijai ir daudz ko piedāvāt."
Zviedrijas uzņemšanu NATO vēl nav ratificējis arī Ungārijas parlaments. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto otrdien izteicies, ka ratifikācijas procesa pabeigšana tagad ir tikai tehnisks jautājums. Ungārijas parlaments piektdien noslēdza vasaras sesiju, taču tuvākajās dienās varētu sasaukt jaunu sēdi.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
