Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka pēdējā diennaktī notikušas vairāk nekā 140 militāras sadursmes ar okupantiem, un 43 no tām bija Pokrovskas virzienā. Aizsardzības spēki apturējuši 21 uzbrukumu, bet citur cīņas turpinās.
Tikmēr monitoringa projekts "DeepState" informē, ka okupanti cenšas iekļūt Novoselovkas ciematā no austrumiem un ziemeļiem. Situācija ir sarežģīta arī citas apdzīvotas vietas apkaimē, kur tiek īstenotas intensīvas uzbrukuma operācijas. Iespējams, Ukrainas vienībām šeit nāksies atkāpties uz labākām pozīcijām.
Diemžēl turpinās arī gaisa uzbrukumi pa civilo infrastruktūru, un naktī uz trešdienu lielā daļā valsts izsludināta gaisa trauksme. Vairākas bezpilota lidaparātu "Šahed" grupas fiksētas valsts dienvidu daļā, un bruņotie spēki brīdina arī par iespējamo aviācijas bumbu izmantošanu uzbrukumos.
Tāpat Ukrainas gaisa spēki ziņo par Krievijas taktiskās aviācijas darbību Ukrainas dienvidos un austrumos. Naktī uz trešdienu Odesā atskanējuši vairāki sprādzieni, par to ziņo mediji un pilsētas mērs Genādijs Truhanovs. Ziņots arī par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbu.
Zelenskis aicina ASV nevilcināties ar atbalstu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalījies Ronalda Reigana fonda/institūta rīkotā pasākumā, kur uzstājās ar runu un atbildēja uz jautājumiem. Zelenskis aicināja ASV nevilcināties ar atbalsta sniegšanu Ukrainai, sakot, ka nav jāgaida novembrī plānotās ASV prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums var izšķirt Vašingtonas turpmāko atbalstu Kijivai. Savā runā Zelenskis aicināja ASV sniegt palīdzību, lai Ukraina varētu veikt uzbrukumus mērķiem Krievijas okupētajā Krimas pussalā.
Runas noslēgumā Zelenskis teica, ka "nav jāgaida mēneši, Amerika var būt varena katru dienu".
Savā runā Ukrainas līderis atsaucās arī uz pirmdien notikušajiem Krievijas masveida uzbrukumiem, tai skaitā pret bērnu slimnīcu Kijivā. Viņš paziņoja, ka pirmdien visā valstī šo uzbrukumu dēļ dzīvību zaudēja 43 cilvēki. Tas ir par sešiem vairāk, nekā iepriekš ziņoja atbildīgās ukraiņu iestādes.
Vēl Zelenskis šī pasākuma laikā paziņoja, ka Krievija ik mēnesi uz Harkivu nomet 3500 vadāmo aviobumbu. Ukrainas prezidents teicis, ka lidmašīnas, kas veic uzbrukumus, atrodas no 150 līdz 1000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Zelenskis arī pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar pirmdienas uzbrukumu bērnu slimnīcai Kijivā un citiem mērķiem Ukrainā sūta apzinātu signālu visai pasaulei un NATO dalībvalstīm, ka viņš šādā veidā rīkosies arī turpmāk.
Bijušais ASV vēstnieks NATO: Ukrainai jāmobilizē 18 gadus vecos jauniešus
Lai gūtu panākumus, pretojoties Krievijas izvērstajai agresijai, Ukrainai armijai nepieciešams novirzīt vairāk cilvēkresursu uz fronti - Šādu uzskatu intervijā raidorganizācijai "Euronews" paudis bijušais ASV vēstnieks NATO un Čikāgas Globālo lietu padomes vadītājs Ivo H. Dālders.
Viņa vērtējumā Ukrainai būtu jāsamazina mobilizācijas vecumu no 25 līdz 18 gadiem.
"Tas, kas Ukrainai ir jādara, ir jāmobilizē savi cilvēkresursi.
Šis ir karš, kurā cīnās četrdesmitgadnieki. Vēsturē nav bijis neviena kara, kurā galvenokārt karotu četrdesmitgadnieki.
Ir pienācis laiks Ukrainai patiešām nopietni aizdomāties, cik būtisks ir šis karš un panākumi tajā. Šajā karā tos nevar sasniegt tikai ar 28, 29 un 30 gadus veciem cilvēkiem, nemaz nerunājot par četrdesmitgadniekiem, kas ir frontē esošo cilvēku vidējais vecums. Jāmobilizē astoņpadsmitgadniekus un 21 gadu vecus cilvēkus. Uz šī principa balstās ikviena armija pārējā pasaulē," sacīja Dālders.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas. Jūlijā Krievija veica nežēlīgu uzbrukumu Ukrainā lielākajai bērnu slimnīcai Kijivā.
