Šis bija izmēģinājuma lidojums, kura laikā orbītā ap Zemi veiksmīgi nogādāja vairākus mikrosatelītus, bet otrā misija varētu notikt jau līdz gada beigām.
5,4,3,2,1 allumage Vulcain! 🚀
— European Space Agency (@esa) July 9, 2024
Relive the moment the first Ariane 6 launched from @EuropeSpacePort, French Guiana 👇
🔊Turn the sound all the way UP ⬆️ #GoAriane! pic.twitter.com/WYRpPLGtnn
Stundu pēc starta raķete veiksmīgi nogādāja orbītā vairākus mikrosatelītus. Taču lidojuma noslēguma posmā gadījās neliela anomālija. Proti, priekšlaicīgi pārstāja darboties dzinēja atkārtota aizdedze. Tas savukārt neļāva noslēgt raķetes lidojumu, kā plānots.
Šajā raķetes pakāpē nenostrādāja viens no dzinējiem, līdz ar to divas no kapsulām, kurām bija paredzēts atgriezties atmosfērā, palika kopā ar šo raķetes daļu izplatījumā. Pēc raķetes ražotāja "ArianeGroup" vadītāja Martina Siona teiktā, misiju varēs uzskatīt par pabeigtu, kad šī raķetes pakāpe būs atgriezusies Zemes atmosfērā.
Neskatoties uz to, kopumā Eiropas Kosmosa aģentūras vērtējumā šis lidojums tiek uzskatīts par veiksmīgu. Tās vadītājs Jozefs Ašbahers šo ir nosaucis par vēsturisku mirkli, jo šāda tipa raķetes palaišana ir rets notikums – pēc Ašbahera teiktā, tas notiek reizi 20 līdz 30 gados.
Ašbahers pēc raķetes palaišanas paziņoja, ka šī ir vēsturiska diena Eiropai. Līdz ar šīs raķetes palaišanu Eiropa būtībā atgūst neatkarīgu piekļuvi izplatījumam.
Iepriekš Eiropas valstīm vajadzēja paļauties uz citu pušu piedāvātajiem pakalpojumiem, lai izplatījumā palaistu pavadoņus. Tas īpaši svarīgi kļuva pēc priekšgājējas "Ariane-5" ekspluatācijas beigām.
""Ariane 6" ir ļoti, ļoti liels solis pretī Eiropas kosmosa ceļojumiem, jo tā mums atkal dos piekļuvi kosmosam. Pēc "Ariane 5" projekta beigām mums gadu nebija piekļuves kosmosam ar savām raķetēm, un tas ir nepieņemami kosmosa nācijai vai valstīm, piemēram, Eiropai. Mēs to atjaunosim.
Tāpēc ir ļoti svarīgi atkal palaist mūsu satelītus, iegūt savus datus no kosmosa un būt neatkarīgiem kosmosā no citiem partneriem," sacīja Ašbahers.
Viens tāds piemērs ir paļaušanās uz uzņēmēja Īlona Maska firmas "SpaceX" nesējraķetēm "Falcon-9". Bet atskatoties tālāk pagātnē, Eiropas valstīm nācās izmantot Krievijas "Sojuz" raķešnesējus. Šāda pakalpojuma izmantošana tika pārtraukta pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā pirms diviem gadiem.
Sākotnēji raķetes palaišana bija plānota pirms četriem gadiem, taču dažādu iemeslu dēļ tā tika atlikta.
"Nenoliedzami, tas ir panākums. Pirmā palaišana vienmēr ir kritiska. Statistiski ir apmēram 47 procentu iespējamība, ka tā var neizdoties. Tā kopumā pagāja ļoti labi, tika posma noslēgumā nenotika plānotā augšējā posma novadīšana no orbītas. Bet visumā mērķi ir sasniegti," Kompjeņas Tehnoloģiju universitātes COSTECH laboratorijas konsultants un asociētais pētnieks Irenē Reņjo stāsta Francijas sabiedriskā radio kanālam "France Inter".
Speciālista vērtējumā šīs raķetes veiksmīgā palaišana parāda, ka Eiropa atkal ir kļuvusi par kosmosa lielvaru. Svarīgs ir tieši neatkarības aspekts, kas ļauj laist izplatījumā pavadoņus bez starpnieku palīdzības.
"Ariane-6" raķete ir vairāku Eiropas valstu kopīgs projekts. Pirms vairākiem gadiem Latvijas Radio vēstīja, ka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru un kompāniju "Airbus", izstrādājot siltumizolācijas materiālu ļoti zemām temperatūrām jaunākās paaudzes Eiropas kosmiskajām nesējraķetēm, kuru vidū ir arī "Ariane-6".
Nākotnē Eiropas Kosmosa aģentūra plāno veikt līdz 12 lidojumiem gadā, un projekts būšot komerciāli izdevīgs. Raķetes izmaksas ir apmēram četri miljardi eiro.
Pirmajā brīdī veiksmīgāka šķiet daudzreiz izmantojamā ASV raķete "Falcon 9", taču speciālisti atgādina par iepriekšējās 12 Eiropas valstu izstrādātās "Arianes 5" leģendāro uzticamību.
No 2003. līdz 2017. gadam raķetei bija 82 veiksmīgas misijas pēc kārtas, tāpēc ASV Nacionālā kosmosa administrācija tai uzticēja 10 miljardus dolāru vērtā Džeimsa Veba teleskopa nosūtīšanu kosmosā.
Taču tās izmantošana kļuva neizdevīga pēc lētāko raķešu izstrādes ASV.
To, ka konkurence kosmosa transporta tirgū būs nopietna, pierāda arī Eiropas aģentūras "Eumetsat" lēmums uzticēt jaunā satelīta palaišanu orbītā amerikāņu kompānijai "SpaceX", kas izraisīja Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju neizpratni.
Otrdien vakarā neilgi pēc "Ariane-6" veiksmīgās palaišanas žurnālists Deivids Ariosto, kurš specializējas kosmosa jautājumu izpētē, sarunā ar "Deutsche Welle" atzina, ka šo dienu var uzskatīt par Eiropas kosmosa neatkarības dienu. Tajā pat laikā žurnālists atzīmē, ka pagaidām šī raķete vēl nav uzskatāma par pietiekami konkurētspējīgu.
"Tā vēl arvien nav atkārtoti izmantojama raķete. Ir 2024. gads, un fakts, ka tiek prezentētas raķetes, kas nav atkārtoti izmantojamas, raisa pārdomas.
Es domāju, kad būs atkārtota izmantojamība varbūt ar "Ariane-7" tuvākajos gados, jūs neredzēsiet tādu sāncensību, kādu vēlētos redzēt Eiropas nozares līderi".
To, ka "Ariane-6", salīdzinot ar komerciālo firmu raķetēm, nav konkurētspējīga, sarunā ar vācu aģentūru "dpa" atzīst arī Drēzdenes Tehniskās universitātes eksperts Martins Tajmars. Bet viņš arī uzsver, ka pamatā šīs raķetes palaišana ir ar mērķi nodrošināt Eiropas suverenitāti piekļuvei izplatījumam.
