"Ātrākais ceļš uz mieru ir caur stipru Ukrainu," savā runā uzsvēra ASV ārlietu ministrs Entonijs Blinkens.

NATO galvenais mērķis ir aizstāvēt sevi

Taču Vašingtonas samitā tiek runāts ne tikai par Ukrainu, jo NATO pamatmērķis joprojām ir atturēt jebkādus uzbrukumus alianses dalībvalstīm. Attiecībā uz Baltijas valstu drošības pastiprināšanu svarīgi lēmumi tika pieņemti jau iepriekšējos samitos.

"Viss tas, ko mēs šobrīd vēlamies redzēt saistībā ar pretgaisa aizsardzību, gaisa aizsardzības stiprināšanu, saistībā ar papildu nepieciešamajiem lēmumiem, lai stiprinātu mūsu drošību  -  tas arī būs. Man ir diezgan liela pārliecība, ka šeit mūs gaida labi lēmumi," optimistiski noskaņots ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Baltijas valstīm ir nozīmīgi šajā samitā pārliecināties, ka iepriekš pieņemtie lēmumi par NATO Austrumu flanga stiprināšanu tiek veiksmīgi ieviesti dzīvē. Līdz ar to nekādi lieli jauni paziņojumi šajā jomā Vašingtonas sanāksmē nav gaidāmi.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa uzskata, ka būtu ļoti nepareizi raudzīties uz NATO samitu tikai un vienīgi no Ukrainas skatpunkta, jo palīdzība Ukrainai tikai daļa no šīs diskusijas.

Šobrīd alianses primārie jautājumi ir atturēšana un aizsardzība, un tik lielā mērā, cik alianse spēs gan atturēt, gan aizsargāt sevi, tas arī būs saistīts ar palīdzību Ukrainai.

"Ja paskatāmies NATO samita dienaskārtību, tur ir ļoti daudz jautājumu: par militāro spēju stiprināšanu, kopīgiem NATO iepirkumiem, mākslīgā intelekta ietekmi uz aizsardzības spējām," Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" teica Ozoliņa.

"Daudzi no Vašingtonas samita gaidīja kaut ko jaunu, bet, manuprāt, tās ir nepamatotas gaidas. Tas, ka alianse svin 75 gadu jubileju, nenozīmē, ka jāseko kaut kam jaunam. Patiesībā šajā brīdī, kad blakus NATO robežām notiek asiņains karš, tas liek aliansei paskatīties uz to, ko tā reāli dara šobrīd, nevis pieņemt jaunas deklarācijas, uzņemties jaunas saistības, kas nav izpildāmas."

"Tas, ka ir jubileja, nenozīmē, ka jābūt daudz svecītēm uz tortes; galvenais, lai šī torte būtu ēdama," secina Ozoliņa.

Ukraina saņems vairāk pretgaisa aizsardzības iekārtu

Vašingtonas samitā Ukraina gan sagaidījusi jau pavisam konkrētus solījumus par militāro palīdzību.

NATO dalībvalstu pārstāvji vēsta, ka jau sākusies "F-16" iznīcinātāju piegāde Ukrainai, un paredzams, ka līdz vasaras beigām ukraiņu piloti sāks kaujas misijas ar šīm lidmašīnām.

Piemēram, Norvēģija apņēmusies šogad piegādāt Ukrainai sešus "F-16" iznīcinātājus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš arī ieradies Vašingtonā, izteicis pateicību NATO dalībvalstīm par sniegto atbalstu.

"Tas ir skaidrs signāls, ka turpinās samazināties Krievijas spēja terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, pilsētas un sabiedrību," vēsta Zelenskis.

Jau otrdien tika paziņots, ka NATO valstis piegādās Ukrainai arī vairākas "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas. To, ka šādas sistēmas ukraiņiem ir ārkārtīgi nepieciešamas, apliecināja šonedēļ notikušais Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, kurā cieta arī bērnu slimnīcas pacienti.

Jārēķinās arī ar Trampa uzvaru

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēsta, ka Vašingtonas samitā tiks panākta vienošanās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Ukraina tikmēr gaida nākošo ASV soli un lūdz Vašingtonu atcelt jebkādus ierobežojumus amerikāņu ieroču izmantošanai pret mērķiem Krievijas teritorijā.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien atkārtoja solījumu turpināt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

"Krievija neuzvarēs. Ukraina gūs virsroku. Ļaujiet man pateikt – pārliecinošs vairākums amerikāņu saprot, ka NATO padara mūs visus drošākus. Tas, ka šodien šeit ir pārstāvētas gan demokrātu, gan republikāņu partijas, liecina par šo faktu.

Amerikāņu tauta zina, ka viss progress, ko esam panākuši pēdējos 75 gados, ir noticis aiz NATO vairoga," teica Baidens.

Tiesa gan, daudziem ir bažas, ka uz Baidena solījumiem nav vērts pārāk paļauties, jo ASV prezidenta vēlēšanās novembrī viņu varētu pārspēt republikānis Donalds Tramps, kurš bijis daudz skeptiskāk noskaņots pret NATO lietderību un miljardiem dolāru tērēšanu Ukrainas atbalstam.

Visa pasaule vēro Baidenu

Stoltenbergs trešdien gan atgādināja, ka Trampa kritika viņa pirmās prezidentūras laikā galvenokārt bija vērsta nevis pret pašu NATO aliansi kā tādu, bet gan daudzām dalībvalstīm, kas vilcinājās ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībā.

Stoltenbergs spriež, ka kopš tā laikā daudzas Eiropas valstis un Kanāda esot "labojušās", tādēļ šis jautājums vairs neizraisīs domstarpības.

Vašingtonas samita laikā milzīga uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Baidenam, pret kuru pēdējā laikā vērsts liels spiediens, apšaubot viņa spējas vēl četrus gadus pildīt pasaules ietekmīgākās lielvaras līdera pienākumus.

81 gadu vecais Baidens gan centies pārliecināt samita dalībniekus un ASV sabiedrību, ka joprojām ir labā formā.

Svinīgajā jubilejas pasākumā Baidens teica runu un runāja spēcīgā un skaidrā balsī, kas izskatījās daudzsološi. Tomēr ASV televīzija joprojām vairāk runā par Baidena spējām, nekā par NATO samita saturu.

Baidenam trešdien jāvada trīs stundu sanāksme ar valstu līderiem, un ne tikai mediji, bet arī citu valstu līderi ar īpašu uzmanību vēros Baidenu. Ir saprotams arī Demokrātu partijas lielo sponsoru sašutums, ka viņi Baidena kampaņā ieguldījuši lielu naudu, bet pēc TV debatēm ar Trampu daudziem radās sajūta, ka Baltais nams par Baidena stāvokli viņiem ir melojis.

"Tāpēc, ka visi skatās – kā nu būs un kuram mēs varam uzticēties. Vai mēs varam uzticēties savām acīm, spriežot pēc debatēm, kuras bija pirms pāris nedēļām. Vai mēs uzticēsimies tomēr Baltā nama pārstāvjiem, kuri saka, ka viss ir kārtībā.

Ir neskaidrība gan preses vidū, gan sabiedrībā, un arī daudzu līderu vidū – kurš Baidens ir īstais Baidens. Un šonedēļ daudzi centīsies to izprast," atzīst Vācijas Māršala fonda starptautiskās politikas eksperte Kristīne Bērziņa.

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs tikmēr paziņojis: viņš nešaubās, ka neatkarīgi no ASV prezidenta vēlēšanu iznākuma Vašingtona arī turpmāk būs spēcīga un uzticama NATO sabiedrotā.

KONTEKSTS:

ASV galvaspilsētā Vašingtonā no 9. līdz 11. jūlijam notiek NATO valstu līderu 75. samits. Sanāksme notiek ASV galvaspilsētā, jo tieši tur tika parakstīts Vašingtonas līgums, kas kļuva par pamatu Ziemeļatlantijas alianses izveidei.

Samita centrā ir Ukraina un tai nepieciešamā atbalsta sniegšana cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Samitā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zināms, ka Eiropas Savienība (ES) jau ir sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu, bet jautājumā par pievienošanos NATO šāds progress vēl nav sasniegts. Šobrīd nav signālu, ka Vašingtonas samits veicinās Ukrainas potenciālo dalību NATO.