Ķīna pēdējos gados ir jūtami pastiprinājusi militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, tāpēc ķīniešu karakuģi un militārās lidmašīnas ir regulāri manāmas ne tikai pie Taivānas, ko Pekina uzskata par savu teritoriju, bet arī citviet reģionā, radot satraukumu kaimiņvalstīs.
Stratēģiski svarīgs kuģu ceļš
Dienvidķīnas jūra savieno Indijas un Kluso okeānu, un tas ir viens no globāli nozīmīgākajiem kuģošanas ceļiem. Caur to ik gadu tiek pārvadātas preces 3 triljonu dolāru vērtībā.
Pekina ir pieteikusi pretenzijas uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru, ieskaitot tās daļas, uz kurām pretenzijas izvirza arī Filipīnas, Bruneja, Malaizija, Taivāna un Vjetnama.
Pēdējās nedēļās ir notikuši vairāki incidenti, kad Ķīnas un Filipīnu krasta apsardzes kuģi ir sadūrušies netālu no strīdus salām vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos.
Abas valstis viena otru ir vainojušas tīšā sadursmju izraisīšanā. Šādi incidenti ir atkārtojušies, neraugoties uz Ķīnas un Filipīnu valdību vienošanos mazināt spiedzi reģionā.
Filipīnas ir ASV sabiedrotās, tāpēc strīdā ar Ķīnu Vašingtona ir stingri nostājusies Manilas pusē.
ASV un Ķīnas pārstāvji veic pārrunas
ASV Indijas un Klusā okeāna pavēlniecības komandierim Samuelam Paparo otrdien bija telefonsaruna ar Ķīnas armijas Dienvidu pavēlniecības komandieri Vu Janaņu. Sarunas laikā Paparo aicināja Pekinu pārskatīt tās "bīstamo, pakļaujošo un potenciāli eskalējošo taktiku" Dienvidķīnas jūrā un ārpus tās.
Vu Janaņa komandētā pavēlniecība ir atbildīga par Ķīnas militārajām aktivitātēm Dienvidķīnas jūrā. Pekina pēc Paparo un Vu Janaņa sarunas paziņoja, ka abas militārpersonas ir pārrunājušas jautājumus, kas rada "kopīgas bažas" Kīnai un ASV.
Šīs bija pirmās tik augsta ranga ASV un Ķīnas militārpersonu sarunas kopš 2022. gada, kad Pekina slēdza militārās saziņas kanālus ar ASV, reaģējot uz toreizējās ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas Nensijas Pelosi vizīti Taivānā.
Ķīna sadarbojas ar Krieviju
Ķīnas kara flotes kuģi tikmēr piedalīsies kopīgos manevros ar Krieviju.
Ķīnas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ķīniešu un krievu karakuģi un militārās lidmašīnas piedalīsies mācībās Japāņu jūrā un Ohotskas jūrā, un to nolūks ir "padziļināt stratēģiskās sadarbības līmeni starp Ķīnas un Krievijas militārajiem spēkiem un uzlabot to spēju kopīgi novērst draudus drošībai".
Ministrijas paziņojumā arī bija teikts, ka Ķīnas un Krievijas karakuģi piekto reizi veiks kopīgu kuģojumu Klusajā okeānā un kopā piedalīsies Krievijas rīkotajās stratēģiskajās mācībās "Okean-2024", kas līdz 16. septembrim notiks Klusajā un Ziemeļu Ledus okeānā, Vidusjūrā, Kaspijas un Baltijas jūrā.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Maskava un Pekina ir nostiprinājušas ekonomisko un militāro sadarbību, lai izrādītu pretsparu ASV dominancei pasaulē.
Vienlaikus Ķīnu un Krieviju nevarot uzskatīt par draugiem, norāda žurnālists un Ķīnas eksperts Maikls Šeridans.
"Šī ir dzeloņcūku alianse. Viņi viens otram ir vajadzīgi. Ķīnieši alkst pēc naftas, gāzes un minerāliem, kuru krieviem ir pārpārēm. Bet krieviem ir vajadzīga Ķīna ekonomiskajam atbalstam un ieroču tehnoloģijām.
Tāpēc viņi nedod Putinam lietas, kas sprāgst, bet dod viņam lietas, kas klikšķ – tā ir elektronika, vadības sistēmas jeb komponenti, kas palīdz Krievijas kara mašīnai darboties. Tātad tā ir abpusēja atkarība, bet, nepārprotiet, runa nav par sentimentu vai draudzību, tā nav kā angloamerikāņu alianse. Tā ir neērta alianse," Šeridans sacīja intervijā "Times Radio".
