Igaunijā viendzimuma pāri precas. Latvijas kopienā partnerība raisa gan cerības, gan vilšanos

Divos mēnešos partnerību Latvijā reģistrējuši 189 pāri, no tiem – 103 viendzimuma pāri, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Sociālajos medijos un plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par priecīgiem pāriem, kas to darījuši, atzīmējot pasākumu ar kāzām līdzvērtīgu vērienu. Tomēr ir cilvēki, kas attiecības negrasās reģistrēt. Viņu vidū ir Evita Goša, kura Satversmes tiesā aizsāka procesu, kas Latviju aizveda līdz partnerībai.

Iebildumi ir pret to, ka partnerības piedāvātais tiesību apjoms ir neliels un no tā jau dažus jautājumus ikviens var nokārtot arī bez reģistrēšanas – bez maksas veicot ierakstus interneta vietnēs, piemēram, kam novēlēt savu pensiju vai kuru cilvēku atzīmēt e-veselībā kā savu uzticības personu, kas apmeklēs slimnīcā. Taču lielākais satraukums ir par to, ka šis regulējums nekādi nepasargā viendzimuma pāru ģimenēs augošos bērnus, kam joprojām likuma priekšā ir tikai viens vecāks.

Cik daudz pāru Igaunijā izvēlējušies reģistrēt savas attiecības, kā tas notiek un ko abās valstīs nozīmē šīs izmaiņas, skaidroja LSM.lv. Jāpiebilst, ka Igaunijā ir divas iespējas: laulības un partnerattiecības. Lietuvā viendzimuma pāriem nav nevienas no tām.

Tikai baznīcā nevar laulāties

Kopš šā gada 1. janvāra Igaunijā spēkā ir laulību vienlīdzība, precēties var divi pieauguši cilvēki neatkarīgi no dzimuma. Līdz augusta beigām apprecējušies 148 viendzimuma pāri, LSM.lv uzzināja Igaunijas Iekšlietu ministrijā. Divi pāri ir izšķīrušies.

"Visbiežāk jau tie cilvēki, kas iepriekš reģistrējuši partnerattiecības, vēlas precēties," novērojumos dalās Aili Kala un piebilst, ka "tas bija visas kopienas mērķis – laulību vienlīdzība." 

Pāri var izvēlēties, kur precēties, vai nu pašvaldību iestādēs, kur rīkot dažādas – oficiālākas vai sirsnīgākas – ceremonijas, var arī reģistrēt laulību notāru birojā. Vienīgais izņēmums – nevar precēties baznīcā. Precoties vai reģistrējot partnerattiecības, jebkurš var, ja vēlas, pāriet partnera uzvārdā.

Igaunijā viendzimuma pāru laulības pieteikuma veidlapā tiek lietoti termini "pirmais laulātais" un "otrais laulātais". Laulības reģistrā ir rakstīts "pirmais laulātais" un "otrais laulātais", bet laulības apliecībā atkarībā no dzimuma ir rakstīts "vīrs un vīrs" vai "sieva un sieva," LSM.lv pastāstīja Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Veiko Pesurs. 

Igauņu sabiedrība – arvien pieņemošāka

Igaunijas Cilvēktiesību centra pērn aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret LGBT tiesībām gadu no gada kļūst labvēlīgāka, turklāt strauji. Pērn pavasarī 53% atbalstīja laulību vienlīdzību, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā pirms diviem gadiem. Vēl 2012. gadā to atbalstīja 34% iedzīvotāju, bet 60% bija pret. Līdz ar to 11 gados attieksme krasi mainījusies. Līdzīgus skaitļus piedāvā arī Igaunijas valdības veikta aptauja, proti, ka no pērnā pavasara līdz septembrim atbalsts audzis no 55% līdz 59%.

Aili Kala teic: sabiedrībai šis temats vairs nav būtisks. Tas neraisot vairs arī asas debates politiķu vidū. "Man jāsaka, ka šis temats vispār vairs nav "uz galda." Neviens to vairs neizmanto. Visi mūsu oponenti, kuru misija bija iestāties pret laulību vienlīdzību, šo tematu ir pametuši, viņiem vairs nav instrumentu, ar ko cīnīties," stāsta Kala. Viņa atgādina, ka Igaunijā bija gadiem ilgas diskusijas, un no tām visi noguruši.

Taču viņa priecājoties, ka to tik daudz bijis, arī polarizējošu viedokļu: "Ja ir tik lielas izmaiņas plānotas sabiedrībā, tās ir jāizdiskutē, un mēs tās esam izrunājuši gandrīz desmit gadu garumā."

Pirms laulību vienlīdzības no LGBT kopienas pārstāvjiem reizēm izskanējis jautājums – kāpēc man valsts priekšā ir tādi paši pienākumi kā citiem pilsoņiem, ja man nav tādu pašu tiesību kā citiem pilsoņiem.  "Mums joprojām sabiedrībā ir nevienlīdzība, taču tas vairs neskar laulību vienlīdzības jautājumu. Protams, tas cilvēkiem ceļ pašapziņu un ticību valstij. Bet, manuprāt, tas ir pat daudz plašāk: laulību vienlīdzība sniedz labumu ne tikai kopienai, bet jebkuram cilvēkam, kam svarīgs vienlīdzīgu tiesību jautājums, kas vēlas, lai mūsu sabiedrība ir atvērta un vienlīdzīga. Tas ceļ katrā cilvēkā pašapziņu," pārliecināta ir Kala.

Kāda atšķirība, ja ir partnerattiecības

Lai arī var reģistrēt laulības, šogad partnerattiecības Igaunijā reģistrējis 21 viendzimuma pāris.

Šī iespēja kaimiņvalstī pastāv jau kopš 2016. gada, kopumā reģistrēti 176 pāri. Tomēr vairākus gadus šis institūts nesniedza gaidītās tiesības, un, iespējams, tāpēc arī nebija ļoti populārs. Ģimenēm, kuras audzina bērnus, šis regulējums jau no paša sākuma gan sniedza iespējas adoptēt partnera bērnu. "Ja tu esi pragmatisks un tev ir bērni, pirmā lieta ir drošība. Un partnerattiecību līgums to nodrošināja. Jā, mums bija jāiet uz tiesu, lai dažādas problēmas risinātu, taču šī iespēja bija labāka nekā nekas," saka Aili Kala.

Virkne jautājumu nebija sakārtoti – vairākus gadus nebija noteikumu, kas nosaka likuma ieviešanu, piemēram, reģistrētās partnerības netika ierakstītas iedzīvotāju reģistrā, nevarēja reģistrēt īpašumtiesības, cilvēki nevarēja saņemt pabalstus. Nu viss sakārtots, un partnerattiecības ir ļoti līdzīgas laulībai, saka Kala.

"Tiesa, ir viena būtiska atšķirība: laulības gadījumā otra dzīvesbiedre, kas nav bērna bioloģiskā māte, automātiski kļūst par vecāku, tiklīdz kā bērns piedzimst. Taču partnerattiecību gadījumā vienīgā iespēja, lai bērnam būtu abi vecāki, ir bērna adopcija. Tad ir jāvēršas tiesā," stāsta Kala.

Tomēr, kā norāda Kala, jāatceras, ka bērnu pirms piedzimšanas adoptēt nevar, jāgaida trīs mēneši. Tāpēc daudziem pāriem, kas plāno bērnu, lielākai drošībai būtiska ir iespēja noslēgt laulību.

"Ja jums ir bērni, ir ļoti svarīgi, lai ir tās pašas tiesības un arī pienākumi bērnu priekšā, tāpat kā vecākam, kas devis dzīvību. Jā, tu vari būt mājās bērna vecāks un nebūt legāls vecāks, taču, izejot ārā, ir nepieciešama juridiskā saikne ar bērnu. Vai, ja nu kaut kas ļauns notiek dzemdību procesā, partnerim nav nekādu likumīgu tiesību uz bērnu," saka Kala, kas kopā ar partneri audzina trīs bērnus. "Tagad, ja esi precējies un kopā plāno bērnus, par to var neuztraukties. Vairs nav nekas jāpierāda, kas bija nogurdinoši. Ka ikkatrā solī ir kaut kas jāpierāda vai ir jādara pavisam citādāk nekā visai pārējai sabiedrībai."

Čaula bez satura? Kā ir Latvijā

Atbildot uz jautājumu, kā Latvija nonāca līdz partnerībai, jāatskatās dažus gadus senā pagātnē. Pirms trim gadiem novembrī Satversmes tiesa (ST) pasludināja spriedumu "personas C"  rosinātajā lietā par bērna bioloģiskās mātes partnerei nepiešķirto Darba likumā paredzēto desmit dienu atvaļinājumu. ST spriedumā noteica, ka šāds atvaļinājums pienākas ne tikai bērna tēvam. Tomēr pats būtiskākais – ST paziņoja, ka valstij ir juridiski, ekonomiski un sociāli jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma. Tas nozīmē, ka Saeimai līdz 2022. gada jūnijam bija jāsakārto likumi tā, lai visas ģimenes būtu vienlīdzīgi aizsargātas. Partnerības institūts tika dibināts, izpildot tieši ST spriedumu, vēstīja Tieslietu ministrija.

LSM.lv "persona C" jeb Evita Goša norāda, ka ar šo partnerības pakotni "plašākā kontekstā Satversmes tiesas spriedums nav izpildīts." Proti, likumdevējs joprojām pēc būtības nav izpildījis no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes aizsardzību un atbalstu.

Tomēr Latvijā vairāki viendzimuma pāri, kuri audzina bērnus, esot vīlušies un plāno doties nevis uz notāru biroju reģistrēt partnerību, bet gan uz tiesu, lūdzot atzīt partnerus un bērnu kā vienotu ģimeni. Tā desmitiem ģimeņu darījušas arī iepriekš. Šeit īpaši runa ir par gadījumiem, kad bērniem nav tēva, viņi radīti mākslīgās apaugļošanas ceļā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā vienotība") gan pērn Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 izteicās, ka, viņas ieskatā, ST spriedums esot izpildīts: "Tas ir minimums tādā izpratnē, ka tas ir pamatu pamats cieņpilnai reģistrēšanai."

Evitas Gošas un viņas partneres ģimenē aug divi bērni, dzīvesbiedre ir viņu bioloģiskā māte. Pēc Gošas teiktā, partnerības pakotnē pat piestrādāts pie tā, lai it nekur neparādītos jēdziens "ģimene."

"Darba likums ir mainīts, bet reāli plašākā kontekstā Satversmes tiesas spriedums nav izpildīts. Ģimene (partnerības pakotnē) netiek atzīta, un par bērniem tur nav rakstīts nekas. Mans Satversmes tiesas spriedums taču ir tieši par bērniem – nebioloģiskā, bet faktiskā reālā vecāka attiecībām ar bērnu un viņa saikni ar bērnu, " saka Goša.

"Tā ir čaula bez satura, tas ir pat pazemojoši," viņa piebilst. Viņas draugu lokā ir arī cilvēki, kuri negrasoties slēgt partnerību, jo ārvalstī noslēguši laulību un negrib to pazemināt līdz šim institūtam. Turklāt, lai arī ārvalstī noslēgtā laulība Latvijā atzīta netiek, virknē Eiropas valstu šīs laulības tiek atzītas. Par šo laulību atzīšanu Latvijā atsevišķi pāri vērsušies tiesā.

"Gribu būt vecāks saviem bērniem"

Par to, kāpēc viendzimuma vecāku ģimenēm, arī Gošai, vajadzīgs risinājums, viņa atbild vienkārši: "Es gribu būt vecāks saviem bērniem." Lai būtu kā citiem Latvijas ģimeņu vecākiem. 

"Kaut vai pavisam praktiskais jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem – faktiskajam, nebioloģiskajam vecākam bērnu it kā nav, VID EDS bērnus nevar atzīmēt un nodokļu atvieglojumi nav iespējami kā ģimenēs ar pretēja dzimuma vecākiem, lai gan rūpes un izdevumi ir tādi paši," viņa saka. Par šo jautājumu Latvijā kāds viendzimuma pāris šobrīd tiesājas.

Mantojuma jautājumus piedāvātā partnerības pakotne Latvijā arī nerisina.

Bieži medijos viendzimuma pāri norāda, ka pat notāru birojos rakstītas pilnvaras, kas nozīmē izmaksas un nepieciešamas, lai nebioloģiskais vecāks varētu, piemēram, bērna dārziņam rakstīt zīmes vai aizvest pie ārsta, neatrisina visu. Ja notiek patiešām liela nelaime, piemēram, bērna bioloģiskais vecāks paliek rīcībnespējīgs vai iet bojā, tad bāriņtiesas varā būs lemt tālāko bērna likteni.

ST arī spriedumā rakstīja: lai noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti. Goša norāda, ka nav veikta nekāda izpēte un joprojām viendzimuma partneru ģimenei ar bērniem pieejamā aizsardzība un atbalsts pēc būtības neatšķiras no aizsardzības un atbalsta, kas pieejams tādai ģimenei, kura sastāv tikai no viena vecāka un viņa bērniem.

"Atcerēsimies arī to, ko Satversmes tiesa mums ir atgādinājusi – tas ir par cilvēka cieņu. Proti, vai es esmu līdzvērtīgs šīs valsts pilsonis citiem, heteroseksuālajiem, pilsoņiem, vai nē," skaidro Goša.

"Šī pakotne galvenokārt skar attiecības starp cilvēkiem un valsti, bet tā neskar mantiskos jautājumus. [..] Bet šī nav pilnīga pakotne, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams turpināt darbu vēl pie otrās vai trešās pakotnes, kas risinātu arī citus jautājumus, kas cilvēkiem ir svarīgi," iepriekš Latvijas Televīzijai norādīja kustības "Dzīvesbiedri" līderis Kaspars Zālītis, piebilstot, ka būtu nepieciešamas kopumā 70 izmaiņas dažādos normatīvajos aktos.

Kādus ieguvumus sniedz partnerība, vairāk var uzzināt šeit.