Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants apgalvo, ka palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" kā organizēts militārs formējums vairs nepastāv. Viņš komentējis, ka "Hamās" kaujinieki pašlaik iesaistīti partizānu karā un Izraēla turpinās cīņu ar teroristiem.
Līdztekus šim paziņojumam izskanējušas ziņas par Izraēlas Gaisa spēku triecienu Gazas joslā – vietā, ko Izraēla pati noteikusi par humāno zonu pārvietotajiem palestīniešiem.
Izraēlas militārpersonas tikmēr uzsver, ka trieciens bija vērsts pret tur ierīkotu "Hamās" komandcentru un ka tur esot atradušies nozīmīgi kaujinieku grupējuma komandieri.
Musulmaņu valstis aicina novērst genocīdu Palestīnā
Kā dažādiem medijiem stāstījuši aculiecinieki, telšu nometnei, kur izmitināti kara dēļ pārvietotie palestīnieši, trāpījušas vairākas raķetes. Pēc eksplozijas tur redzami trīs lieli krāteri. Sākotnēji palestīniešu varasiestādes ziņoja par 40 upuriem, un Izraēla šo skaitli apstrīdēja. Pēcāk vietējā Veselības ministrija šo skaitu laboja uz 19.
Notikušo jau nosodījusi Palestīniešu pašpārvalde. Tāpat asi pārmetumi šodien izskanējuši Arābu līgas sanāksmēs.
"Mēs šodien tiekamies laikā, kad uz mūsu pleciem gulst vēsturiska atbildība. Starptautiskā sistēma nespēj novērst genocīdu Palestīnā. Ir pienācis laiks vienotībai un solidaritātei, lai aizstāvētu mūsu cilvēkus un cieņu.
Nevaram pieņemt, ka palestīniešu, arābu un musulmaņu dzīvības ir mazāk svarīgas nekā citas," uzsvēra Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans.
"Stingri sakot, situācija ir katastrofāla gan no humanā, gan no politiskā viedokļa, bez pozitīvas perspektīvas," atzīst ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.
Pamiera sarunas iestrēgušas
Notikušais arīdzan aktualizējis jautājumu par pamiera sarunām. Izraēlas aizsardzības ministrs Galants atkārtoti paudis atbalstu Gazas pamiera un ķīlnieku atbrīvošanas līgumam, norādot, ka tas Izraēlai dotu stratēģisku iespēju risināt arī citus drošības izaicinājumus.
Ķīlnieku nogādāšana mājās esot pareiza rīcība, žurnālistiem sacīja Galants, kurš šajā jautājumā daudz konfliktējis ar premjerministru Benjaminu Netanjahu un galēji labējiem ministriem, kuri pret plānu iebilst.
"Eiropas Savienība ir pilnībā atbalstījusi Ēģiptes, Kataras un ASV centienus.
Taču pamiera līgums joprojām nav parakstīts un, šķiet, arī tuvākajā laikā netiks parakstīts. Kāpēc? Gluži vienkārši – tie, kas ved karu, nav ieinteresēti tam pielikt punktu," uzskata Borels.
ASV, kuras iesaistītas pamiera sarunu vešanā, atzīst, ka "Hamās" pārstāvji pieprasījuši grozījumus, kas situāciju sarežģījuši. Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs gan atzina, ka joprojām vērts mēģināt atgriezties pie sarunu galda.
Borels secina, ka situācija Gazas joslā ir katastrofāla gan humanitārajā, gan politiskajā ziņā, un nekādas pozitīvas perspektīvas tās uzlabošanai nav saskatāmas.
"Ja darbībām nav seku, ja netiek novērsti klaji starptautisko tiesību pārkāpumi, ja tiek draudēts tādām institūcijām kā Starptautiskā krimināltiesa, ja ANO Starptautiskās tiesas lēmumus pilnībā ignorē tie, kas aicina ievērot noteikumos balstītu starptautisko kārtību, kam tad var uzticēties?" vaicā Borels.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
