Bažījoties par vēl vienas Doneckas apgabala pilsētas okupāciju, Pokrovskas iedzīvotāji steigā to pamet. Ukrainai nācies atzīt, ka tās iebrukums Krievijas Kurskas reģionā nav palīdzējis novērst ienaidnieka karaspēku no austrumu frontes.
Margarita ir viena no daudziem Pokrovskas iedzīvotājiem, kas šajās dienās cenšas sapakot visu savu iedzīvi. Krievija pilsētu apšauda ne tikai no gaisa – tagad tā nonākusi arī ienaidnieka artilērijas darbības rādiusā.
"Es baidos vienu dienu pamosties un redzēt krievu transportlīdzekļus pie savas mājas. Mans vīrs ir armijā, un es zinu, kas ar mani notiks, ja šeit atnāks krievi," atzīst Margarita.
Uzlidojumi, kas rada traucējumus gan elektrības, gan ūdens apgādē, likuši jau pusei Pokrovskas iedzīvotāju pilsētu pamest. Turklāt kopš svētdien Krievija paziņoja par Novohrodivkas – vien 10 kilometrus no Pokrovskas esošā ciema ieņemšanu, arī pati pilsēta kļuvusi ievainojamāka.
Pokrovska ir nozīmīgs Ukrainas spēku transporta mezgls. Tagad tā kļuvusi par vienu no galvenajiem Krievijas mērķiem. Ja pilsēta kristu ienaidnieka rokās, Kijivai tiktu nogriezts viens no galvenajiem piegādes ceļiem, un tas var novest arī pie visa Doneckas apgabala zaudēšanas. Tāpēc ukraiņi dara visu, lai frontes līniju noturētu.
Viegli nav - Krievijas spēku pārsvars šajā virzienā esot 10 pret vienu. Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis gan apgalvo, ka okupantu virzību uz priekšu pagaidām izdevies apturēt.
"Cīņas ir ļoti smagas. Mēs izšaujam divsimt kārtas dienā. Ienaidnieks cenšas pārlauzt mūsu aizsardzības līnijas," stāsta ukraiņu karavīrs Dmitro.
"Mēs esam noturējuši aizsardzību dažās vietās. Bet citās ienaidnieks iet uz priekšu," atzīst karavīrs Stanislavs.
Ukraina atzinusi, ka iebrukums Kurskas apgabalā nav rezultējies ar gaidīto, proti, ka ienaidnieks kaut nedaudz novērsīsies no Donbasa.
Tieši pretēji – uzbrukumi pieņēmušies spēkā, un daži analītiķi pat norāda, lai arī iebrukums sasniedzis citus mērķus, reģionu tas uzbrukumiem padarījis ievainojamāku.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
