Doneckas policija ziņo, ka Krievijas armija uz pilsētu nometa četras planējošās bumbas FAB. Apšaudē bojātas septiņas daudzdzīvokļu mājas un viesnīca, kuras drupās atrastas divu brīvprātīgo – 33 un 42 gadus vecu vīriešu – mirstīgās atliekas.
Zināms, ka viņi bija dzīvnieku draugi, bet informācija par viņu personībām nav atklāta.
Būtiski postījumi – izsisti logi, bojāti jumti un durvis – nodarīti arī blakus esošajām augstceltnēm. Kāda to iedzīvotāja atzina, ka uzbrukums bijis negaidīts, nodrebējusi visa māja, taču paveicies un izdevies izvairīties no ievainojumiem.
Nodarīti lieli materiālie zaudējumi, un nāksies paļauties arī uz labdarības organizāciju palīdzību. "Pestīšanas eņģeļu" pārstāvis Oleksandrs informēja, ka jau sagādātas 400 kartona loksnes un plastmasas plēve, lai aizsegtu izsistos logus un durvis.
Tikmēr agresorvalsts Krievija šonakt savā gaisa telpā esot notriekusi vairāk nekā 70 bezpilota lidaparātu.
Vismaz 14 no tiem notriekti virs Maskavas apgabala. Dronu uzbrukuma dēļ uz laiku nācās apturēt darbu Šeremetjevas, Domodedovas un Vnukovas lidostās.
Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka notriekto dronu atlūzas nav radījušas postījumus, tomēr vēlāk pienāca informācija, ka Ramenskas pilsētā krītošs drons ir ietriecies daudzstāvu dzīvojamā ēkā, kur vienā no dzīvokļiem izcēlies ugunsgrēks. Ir arī bojāgājušais – 9 gadus vecs bērns.
Virs Brjanskas apgabala, kas robežojas ar Ukrainu, esot notriekti 59 droni. Virs Tulas apgabala notriekti divi droni. No vietējo varasiestāžu ziņotā noprotams, ka viena drona atlūzas ir nokritušas tuvu naftas produktu glabātuvei. Savukārt Ļipeckas apgabala gubernators paziņoja par dronu notriekšanu virs vairākiem rajoniem, taču neprecizēja lidaparātu skaitu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
