Prasību iesniedzēji tiesā norādīja, ka "ārvalstu aģentu" likums ir pretrunā ar valsts pamatlikumu un apdraud Gruzijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai. Prasītāji arī brīdināja, ka likums stigmatizē nevalstiskās organizācijas un medijus, ierobežo to darbību un novedīs pie to darbības pārtraukšanas.
Tomēr tiesa uzskatīja, ka attiecīgais likums nevar nodarīt prasītājiem neatgriezenisku kaitējumu.
Prasību iesniedzēji bija neapmierināti ar tiesas lēmumu un nosauca to par konstitūcijas nodevību un valdošās partijas "Gruzijas sapnis" pasūtījuma izpildi.
Turpretī "Gruzijas sapņa" pārstāvji bija apmierināti ar tiesas lēmumu.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisīja valdības rosinātais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlika tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā. Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs likumu parakstījis, līdz ar to tas ir pieņemts.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
