Mācības ilgs aptuveni divas nedēļas, un tajās piedalīsies 2000 karavīru un 60 lidmašīnas no 13 valstīm. Mācības aptvers astoņas militārās bāzes.

"Steadfast Noon" notiek katru gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā jau vairāk nekā desmit gadus. Tajās netiek izmantoti kaujas ieroči, bet tiek izmantoti bumbvedēji un iznīcinātāji, kas spēj nest kodolgalviņas.

Lielākā daļa manevru notiks Ziemeļjūrā aptuveni 900 kilometrus no Krievijas, un Maskava ir informēta par mācībām.

Šo mācību mērķis ir pierādīt, ka alianses spēja reaģēt uz jebkādiem draudiem tās 32 dalībvalstīm ir ticama un "jebkuram pretiniekam pret to būtu jāizturas patiešām ļoti nopietni", sacīja NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Anguss Lapslijs.

Lapslijs teica, ka NATO ir novērojusi Ziemeļkorejas kļūšanu par kodolvalsti, Ķīnas kodolspēju straujo paplašināšanos un notikumu attīstību Irānā, bet visvairāk aliansi uztrauc Krievija.

Viņš sacīja, ka Maskava pēdējos divos gados aizvien intensīvāk investē savos kodolspēkos un "ievieš daudz jaunu sistēmu un liek lielāku uzsvaru uz investīcijām tuvas un vidējas darbības rādiusa ieroču sistēmās".

Lapslijs norādīja, ka Maskava pēdējā laikā "ļoti daudz runā par savu kodolieroču doktrīnu un par to, kā tā var mainīties". Viņaprāt, tas ir diezgan skaidrs mēģinājums ietekmēt NATO, kad runa ir par atbalstu Ukrainai.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins un citi Kremļa pārstāvji bieži draudējuši Rietumiem ar Krievijas kodolarsenālu. Taču NATO nav novērojusi nekādas reālas izmaiņas Maskavas nostājā attiecībā uz kodolieročiem.

NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rute, stājoties amatā 1. oktobrī, uzsvēra, ka, lai gan Putina izteikumi par kodolieročiem ir "pārgalvīgi un bezatbildīgi", nav pierādījumu par to, ka pastāv nenovēršami kodolieroču izmantošanas draudi.

Rute arī sacīja, ka piekāpšanās jebkādiem draudiem "radītu precedentu, ka militārā spēka izmantošana ļauj valstij iegūt to, ko tā vēlas, un mēs to nedrīkstam pieļaut".