Tagad protesta demonstrācijas pāraugušas sadursmēs ar policiju, radot valstī drudžainu gaisotni. Gaidāms, ka nedēļas nogalē protesti turpināsies.
"Spānija nepārdodas, Spānija aizsargā sevi" – ar šādu saukli pagājušajā naktī notika demonstrācijas pret katalāņu separātistu amnestiju. Demonstrācijas notika gan Katalonijas galvaspilsētā Barselonā, gan citviet Spānijā – Valensijā un Madridē. Notikušas arī sadursmes ar policiju, 24 cilvēki arestēti un septiņi policisti ievainoti.
Protestētāji ir sašutuši par to, ka Spānijas Sociālistu partija, lai panāktu katalāņu separātistu partijas atbalstu Sančesa valdības izveidošanai, ir piekritusi piešķirt amnestiju potenciāli tūkstošiem cilvēku, kas bija iesaistīti Katalonijas reģiona neveiksmīgajā neatkarības mēģinājumā 2017. gadā, kas bija pretrunā ar Spānijas esošo konstitūciju.
Par to, ka darījums noslēgts, tika paziņots ceturtdien Briselē, kur tagad uzturas bijušais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.
"Mums nav jāatvainojas. Mēs saglabājam savu nostāju, un tieši no šīs pozīcijas mēs sākam sarunu procesu," teica Pudždemons.
Šī vienošānās palielina Sančesa, kurš ir sociālistu līderis un Spānijas premjerministrs kopš 2018. gada, izredzes izveidot jaunu valdību pēc jūlijā notikušajām vēlēšanām. Viņam gan joprojām ir nepieciešams nelielas basku partijas atbalsts, ko viņš, visticamāk, iegūs.
Taču amnestija apmaiņā pret politisko atbalstu satraukusi ne tikai Spānijas iedzīvotājus, bet arī tiesu varu, kas to nosaukusi par politisko korupciju. Vēstuli Madridei nosūtījusi arī Eiropas Komisija, bažījoties par iespējamu apdraudējumu tiesiskumam.
Ziņots, ka svētdien visās lielākajās Spānijas pilsētās tiks organizēti protesti pret Sančesa darījumu ar katalāņu separātistiem.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā Spānijas konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību.