Igaunija ir Ukrainas draugi, atklājot runu pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, uzsvēra uzņēmējvalsts prezidents Alars Kariss.

Prezidents sacīja, ka ceturtdienas rītā parakstījis lēmumu simboliski piešķirt Igaunijas augstāko militāro valsts apbalvojumu – Ērgļa Krusta ordeni Ukrainas karavīriem, kuri cīnās ne tikai par Ukrainas, bet visu demokrātisko valstu cilvēku brīvību.

"Šajā brutālajā karā mēs esam viens otra sabiedrotie," sacīja prezidents. "Mēs cīnāmies par brīvību, jo, uzbrūkot Ukrainai, Krievija ir uzbrukusi arī visām demokrātiskajām valstīm." 

Kariss arī atgādināja, ka šī kara iznākums ir atkarīgs no sabiedroto spējas saglabāt solidaritāti un turpināt atbalstīt Ukrainu kā finansiāli, tā ar ieročiem un arī ar sankciju palīdzību.

Igaunijas prezidents arī sacīja, ka viņa pārstāvētā valsts pievienojusies G7 iniciatīvai, ka valstis turpina sniegt atbalstu Ukrainai, noslēdzot divpusējas vienošanās.

"Lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību no 2024. līdz 2027. gadam, mēs tajā ieguldīsim 0,25% no mūsu aizsardzības budžeta. Mēs aicinām visus, kas ziedo Ukrainai, turpināt ziedot vismaz tikpat daudz katru gadu," sacīja Kariss.

Ukrainas prezidents uzrunu sāka ar pateicību Igaunijai par tās neatslābstošo palīdzību un līderību Eiropas Savienībā (ES), aicinot turpināt sniegt palīdzību ukraiņu cīņai pret Krievijas agresoriem, kā arī atbalstu Ukrainas ceļam uz dalību ES un NATO.

"Igaunija kopā ar mums arī strādā pie jautājuma par taisnīgumu, kas ir būtisks jautājums ne tikai Ukrainai, bet arī katrai valstij, kura novērtē starptautiskos likumus un tic tiem, nevis spēka likumam. Mums ir ļoti svarīgi, lai Krievija uzņemtos pilnu atbildību par katru pastrādāto noziegumu un par visiem postījumiem, ko radīja tās agresija," norādīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī sacīja, ka ir informēts par to, ka Igaunija šobrīd gatavo likumu par Krievijas aktīvu rietumvalstīs iesaldēšanu un tālāku rīcību ar tiem, un ir pateicīga par ieguldīto darbu.

Zelenskis sacīja, ka Krievijas, kā arī visu fizisko un juridisko personu aktīvi, kas saistīti ar agresorvalsti, ir jāatrod, jāiesaldē un jākonfiscē, lai aizsargātos no Krievijas agresijas un palīdzētu visiem no kara cietušajiem Ukrainā. 

"Kad Krievija politiski, juridiski un finansiāli uzņemsies atbildību par savu karu, tas būs nozīmīgs ieguldījums pasaules miera aizsardzībā un mācība citiem diktatoriem."

Zelenskis arī noraidīja ierosinājumus noslēgt pamieru ar Krieviju, norādot, ka tas tikai kalpotu Kremļa interesēm un palīdzētu agresoram kompensēt zaudējumus.

Šī gada svarīgākais mērķis Ukrainā ir miera plāna īstenošana. Šai iniciatīvai pievienojušās jau aptuveni 80 valstis, turklāt Igaunija bija viena no pirmajām, kas to paveica.

Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē pēc tikšanās ar Zelenski vēlreiz apliecināja atbalstu Ukrainai.

Žurnālisti vērsās pie Zelenska, jautājot, vai Igaunijai būtu jāizdod Ukrainai tie vīrieši, kas ir kaujas vecumā, taču aizbēguši no mobilizācijas valstī.

Ukrainas prezidents uz šo jautājumu atbildēja izvairīgi, vienlaikus norādot, ka viņa valstij šobrīd ir svarīgi ne tikai tie cilvēki, kas ir kaujas laukā, bet arī tie, kas kara plosītajā valstī palikuši – strādā un maksā nodokļus, kas savukārt ļauj Kijivai gādāt par pietiekamu finansējumu militārajām vajadzībām.

"Ja mēs vēlamies glābt Ukrainu un Eiropu, mums visiem ir jādomā, vai palīdzēt Ukrainai. Varbūt mēs esam pilsoņi, kas atrodas kaujas laukā, vai pilsoņi, kas strādā un maksā nodokļus. Pretējā gadījumā nebūs naudas militārajiem spēkiem un nebūs neviena, kas varētu aizsargāt Ukrainu," sacīja Zelenskis.

Kopīgajā preses konferencē ar Igaunijas premjerministri Zelenskis arī uzsvēra Igaunijas kā piemēra lomu, mudinot svārstīgās valstis palīdzēt Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Igaunijā ieradās jau trešdienas vakarā, taču tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām Tallinā sākās tikai ceturtdien.

Arī Tallinā viņš tiksies vien ar valdības pārstāvjiem. Tas tā esot tāpēc, ka prezidents esot aizņemts un Baltijas valstu vizītes grafiks esot ļoti aizņemts.

Igaunijā, gluži tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, galvenais vizītes mērķis ir vēlreiz apliecināt to, ka Ukrainas sabiedrotie Rietumos aizvien ir vienoti palīdzības sniegšanā.

"Galu galā, Ukraina cīnās par mūsu brīvību tāpat kā par savu brīvību. Mēs redzam, ka Pirmā un Otrā pasaules kara šausmas nekur nav pazudušas, un Kremļa imperiālistiskā domāšana arī nekur nav pazudusi," sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Zelenska vizītes laikā Igaunijas galvaspilsētā par drošību tiek gādāts visaugstākajā mērā – apmēram 800 policistu un arī taktisko uzdevumu vienība "K-Komando" rūpējas par kārtību, bet Tallinas iedzīvotājiem jārēķinās ar ierobežojumiem un dokumentu pārbaudēm.

Policija arī ieteica izvairīties no braukšanas pilsētas centrā. 

Tāpat pilsētā noteikta lidojumu aizlieguma zona, kas nozīmē, ka šobrīd visā Tallinas teritorijā aizliegti bezpilota lidaparātu lidojumi, ERR stāstīja Igaunijas policijas Ziemeļu prefektūras operatīvā biroja vadītājs Vaiko Vahers.

Igaunijas prezidenta preses dienests norādīja, ka Ukrainas līderis Tallinā tiksies ar Valsts prezidentu Alaru Karisu, premjerministri Kaju Kallasu, kā arī Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru. Tāpat zināms, ka viņš uzrunās Igaunijas parlamenta deputātus.

"Tikšanās laikā tiks pārrunāta Krievijas agresīvā kara turpmākā atvairīšana, kā arī nepieciešamais ilgtermiņa un efektīvs atbalsts Ukrainai," paziņoja prezidenta preses dienests.  

"Demokrātiskās valstis ir daudz darījušas, lai palīdzētu Ukrainai, bet mums kopā ir jādara vairāk, lai Ukraina uzvarētu un agresors zaudētu," prezidenta Alara Karisa teikto citēja igauņu sabiedriskais medijs ERR .

"Tas dod cerību, ka šī būs pēdējā militārā agresija Eiropā, kad kāds ar raķetēm, droniem un lielgabaliem vēlas noteikt savam kaimiņam, kādas politiskās izvēles drīkst veikt," sacījis prezidents.

Iepriekš Lietuvas galvaspilsētā Zelenskis tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu, premjerministri Ingrīdu Šimonīti, parlamenta priekšsēdētāju un citiem politiķiem, kā arī žurnālistiem un ukraiņu kopienas pārstāvjiem.

Zelenskis ar Baltijas valstu līderiem plānojis pārrunāt Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, sadarbību digitālās kaujas un bezpilota lidaparātu jomā, kā arī Eiropas atbalsta Ukrainai turpmāku koordinēšanu.

Zelenska pirmā vizīte Baltijas valstīs notika 2019. gada rudenī, dažus mēnešus pēc stāšanās Ukrainas prezidenta amatā.

Teksta tiešraidei no Zelenska vizītes Latvijā ceturtdien varēs sekot līdzi portālā Lsm.lv, sākot no plkst.15.20.