Tramps jau sen kritizē NATO un to, ka, viņaprāt, ASV jāuzņemas pārmērīgs finansiālais slogs, lai garantētu pārējo bloka valstu aizsardzību. Viņš pat apšaubīja jēgu Savienotajām Valstīm palikt aliansē. Lai gan iepriekš Tramps savā retorikā bijis visai kritisks, tomēr viņa prezidentūras laikā ASV ārpolitikas kurss nemainījās.
Lai gan retorika bijusi skaļāka par darbiem, taču bažas par viņa potenciāli negatīvo ietekmi gan uz ASV iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ja viņš kļūs par nākamo ASV prezidentu, saglabājas.
Un sestdien viņš ar saviem jaunākajiem izteikumiem bažas tikai pastiprināja.
Sestdien runājot priekšvēlēšanu mītiņā Dienvidkarolīnas štata Konvejā, Tramps apgalvoja, ka viņa prezidentūras laikā NATO sanāksmē kādas lielas alianses dalībvalsts prezidents viņam esot jautājis, vai ASV aizstāvētu NATO valsti, kas neatvēl pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, gadījumā, ja tai uzbruktu Krievija.
"Viens no prezidentiem no lielas valsts piecēlās un teica: "(..) Ja mēs nemaksājam un mums uzbrūk Krievija, vai jūs mūs aizsargāsiet?"," sacīja Tramps.
"Es teicu: "Jūs neesat samaksājuši? (..) "Nē, es jūs neaizsargāšu. (..) Es mudinātu viņus [Krieviju] darīt, ko, pie velna, viņi grib. Jums ir jāmaksā," sacīja eksprezidents.
"Es teicu - nē, tev ir jāsaprot. Jūs nemaksājat savus rēķinus – jūs nesaņemat aizsardzību. Tas ir ļoti vienkārši. Un tad es dzirdu, ka [iepriekšējais ASV prezidents Baraks] Obama viņiem patīk labāk. Jā, viņiem Obamam vajadzētu patikt labāk. Jūs zināt, kāpēc? Jo viņš neko neprasīja. Mēs bijām kā stulba pasaules valsts. Un mēs vairs nebūsim pasaules stulbā valsts. Mēs nebūsim," paziņoja Tramps.
NATO līgums paredz, ka dalībvalstis apņemas aizstāvēt jebkuru bloka valsti, kurai tiek uzbrukts. Bet vadlīnijas paredz, ka NATO valstīm aizsardzībai ik gadu jātērē vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija šo mērķi izpilda, bet daudzas valstis nē. Vienlaikus šis 2% slieksnis ir vadlīnijas, nevis saistošs līgums.
Trampa pieminētais stāsts par viņa izteikumiem bijušās prezidentūras laikā nav ticis nepamanīts arī Baltajā namā. Baltā nama preses pārstāvis paziņoja, ka bijušais prezidents "mudina slepkavnieciskus režīmus iebrukt mūsu tuvākajās sabiedrotajās [valstīs]", un nosauca šos Trampa izteikumus par "drausmīgiem un satriecošiem".
Baltā nama pārstāvis piebilda, ka Trampa teiktais "apdraud Amerikas nacionālo drošību, globālo stabilitāti un mūsu pašmāju ekonomiku".
Amerikāņu žurnāliste un vēsturniece Anne Aplbauma izteikusies, ka Tramps joprojām nesaprot, kā darbojas NATO, un joprojām domā, ka sabiedrotie kaut ko ir parādā.
Viņasprāt, ar saviem izteikumiem, Tramps sūta Krievijai signālu uzbrukt NATO dalībvalstīm un aicina paplašināt karu.
Arī citi eksperti norāda, ka neviens ASV nemaksā, lai tā kādu aizsargātu, un to, ka dalībvalstis apņemas aizstāvēt jebkuru bloka valsti, kurai tiek uzbrukts, paredz NATO līgums.
Tāpat izskan viedokļi, ka šāds kārtējais Trampa izteikums varētu vēl vairāk sapurināt Eiropas līderus nopietnāk domāt par savu aizsardzību pašiem, mazāk paļaujoties uz ASV.
Trampam ir vislielākās izredzes tikt izvirzītam par Republikāņu partijas kandidātu novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
